Šovasar, kad Rīgas ielās sastrēgumus rada ceļu remontdarbi un Rīgā un citviet Latvijā top jaunas un tiek atjaunotas vecās dzelzceļa līnijas, aicinām ielūkoties LNA Latvijas Valsts arhīvā glabātajās fotogrāfijās par ceļu un dzelzceļu būvi Austrālijā, kur savu artavu snieguši arī latvieši.

Topošais komponists dzimis ģimenē ar plašu pasaules vērienu un izglītību, pats izglītojies gan Rīgā, gan Parīzē. Otrā pasaules kara sākums izjauca ieceres par studijām Sorbonnā, tāpēc Tālivaldis Ķeniņš iestājās Latvijas Konservatorijā, mācoties pie Jāzepa Vītola, Arvīda Žilinska, Ādolfa Ābeles u.c. pasniedzējiem.

Aicinām ielūkoties Latvijas Valsts arhīva dokumentos, kas saistīti ar mēnešraksta “Mazputniņš” izdošanu

Knuts Lesiņš audzis muzikālā ģimenē, arī kopš skolas laika bijis cieši saistīts ar mūziku. Studiju laikā un pēc konservatorijas beigšanas 1932. gadā viņš aktīvi iesaistās Latvijas mūzikas dzīvē – publicē kritikas un rakstus par mūzikas vēsturi, strādā par dramaturgu Nacionālajā operā, Vīgnera Fonoloģiskajā institūtā, pasniedz klavierstundas, kā arī komponē, zināšanas šajā laukā papildinot pie Jāņa Ivanova.

Ar saukli “Rakstīts Holivudā, pieredzēts Inciemā” uz Latvijas kino ekrāniem pašlaik savu vietu iekaro daudzsēriju filma “Pansija pilī”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša atmiņu romāna motīviem. Liela daļa viņa dzīves bija saistīta ar kino un Holivudā tapis ne tikai šis darbs vien.

Jau Otrā pasaules kara laikā un pēc tā brīvajā pasaulē skanēja dažādu valstu un latviešu organizāciju atbalstītas radiopārraides latviešu valodā (“Amerikas Balss”, “Brīvā Eiropa”, Vatikāna radio u.c. radiostacijas), tomēr to darbību un saturu noteica šo valstu politika un tās prasības.

Mūsu krājumi glabā neskaitāmus nozīmīgus, aizraujošus un intriģējošus dokumentus. Vesels kriminālas epopejas cienīgs sižets slēpjas LVA fonda “Valsts mākslas muzejs” lietā ar nosaukumu “Ziloņkaula zobena zādzības lieta”

Aicinām ielūkoties Latvijas Valsts arhīva dokumentos, kas saistīti ar PBLA Kultūras fonda darbību.

Tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, šoreiz aicinām iepazīties ar vienu no šo svētku tradīcijām trimdā. Kopš 1963. gada par tādu kļuvusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas (vēlāk saukta par PBLA balvu) pasniegšana.

Kad 20. gs. 70. gados mazinājās starptautiskais saspīlējums, rietumvalstis un komunistisko valstu bloks meklēja ceļus dialogam. 1973. gadā Helsinkos notika konference EDSA nolīguma sagatavošanai. Bez daudziem citiem jautājumiem plānotais nolīgums apstiprinātu arī valstu robežu neaizskaramības principu, tādējādi faktiski atzīstot Baltijas valstu okupāciju.

Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons iesaistījās Tobāgo vēstures pētniecībā jau 20. gs. vidū, palīdzot Trinidadai un Tobāgo veidot un dokumentēt jaunās valsts vēsturi, kā arī veidojot saites starp trimdas latviešiem un Trinidadu un Tobāgo. Ideja par pieminekli kurzemnieku piemiņai Tobāgo radās E. Andersona vadītā pirmā latviešu salidojuma Tobāgo laikā 1974. gadā, kad tika atklāta piemiņas plāksne galvenās kurzemnieku apmetnes vietā.