Eiropas Drošības un sadarbības Apspriedes (EDSA) nolīguma sagatavošanas konference Helsinkos.

Kad 20. gs. 70. gados mazinājās starptautiskais saspīlējums, rietumvalstis un komunistisko valstu bloks meklēja ceļus dialogam. 1973. gadā Helsinkos notika konference EDSA nolīguma sagatavošanai. Bez daudziem citiem jautājumiem plānotais nolīgums apstiprinātu arī valstu robežu neaizskaramības principu, tādējādi faktiski atzīstot Baltijas valstu okupāciju.

Konference aktivizēja baltiešu trimdas pārstāvjus. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) iniciatīvas 1972. gada 18. novembrī tika nodibināta Pasaules baltiešu apvienība, vienojot trimdas baltiešu centrālās organizācijas. Apvienība sagatavoja memorandus iesniegšanai konferences dalībvalstu delegācijām, kā arī nosūtīja savus pārstāvjus konferences novērošanai.

Pasaules uzmanību baltiešu aktivitātēm pievērsa notikumi Austrumvācijas vēstniecības Somijā rīkotajā pieņemšanā 4. jūlijā. PBLA vadītājs Uldis Grava uzrunāja PSRS ārlietu ministru Andreju Gromiko paziņojot, ka baltieši nav atteikušies no savas brīvības un tiesībām noteikt savu likteni. Pēc padomju puses iesniegtā protesta Somijas valdība 5. jūlijā īslaicīgi apcietināja deviņus baltiešu delegātus. Notikums izraisīja plašu ārvalstu žurnālistu interesi. Delegātus atbrīvoja jau 6. jūlijā.

Lai arī EDSA nolīgums 1975. gadā tika parakstīts, baltiešu aktīvā darbība nolīguma sagatavošanas konferencē mobilizēja visas trimdas politisko aktivitāti, kā arī piesaistīja pasaules interesi Baltijas jautājumam, veicināja kontaktus ar trimdas zemju politiķiem un žurnālistiem. Rietumvalstis turpināja neatzīt Baltijas valstu okupāciju.

Aicinām ielūkoties Latvijas Valsts arhīva dokumentos, kas saistīti ar baltiešu darbību konferencē