Latviešu diasporas dokumenti

Rakstniece, vēsturniece, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Angelika Gailīte dzīves laikā rakstījusi grāmatas par vēsturiskām personībām, romānus, stāstus, vēstures, ceļojumu aprakstus, publicējusi rakstus par latviešu un cittautu literatūru, rakstniekiem, mākslas un vēstures jautājumiem, informatīvus apskatus par Latvijas un starptautiskajām politiskajām aktualitātēm un tulkojusi dažādus darbus.

Austrums Niedra, rakstnieka, politiķa un mācītāja Andrieva Niedras jaunākais dēls dzimis 1905. gadā Līvu pagasta "Pelītēs" pie Cēsīm. Apmeklējis Ausēja reaālģimnaziju Cēsīs, Latvijas neatkarības laikā beidzis Valsts Vidusskolu Pieaugušiem Rīgā. Beidzis Latvijas Universitāti ar būvinženiera grādu. 1940. - 41. g. strādājis kā inženieris Rietumprūsijas Ceļu Būvju Pārvaldē Dancigā. Pēc tēva nāves atgriezās Rīgā kārtot tēva atstāto arhīvu.
Bēgļu gaitās 1944. gadā izceļoja uz Vāciju. Austrums Niedra kopā ar māti izbrauca no Dancigas ielenkuma ar vienu no pēdējiem kuģiem 1945. gada 19. martā, uz Rietumpomerāniju. 1950. gadā emigrēja uz Austrāliju, kur strādāja kā projektēšanas inženieris ūdens spēkstaciju būvēs Tasmānijā.

Otrais pasaules karš un totalitāru varu okupācijas pārrāva visas privilēģijas, ko sievietes brīvajā Latvijā bija izcīnījušas un sasniegušas. Lielākā daļa bēgļu, kas bēga no padomju otrreizējas okupācijas varas, bija tieši sievietes ar bērniem, piederīgajiem gados vai vienas pašas, jo vairums vīriešu atradās frontē, bija krituši vai piedzīvojuši represijas no padomju vai vācu okupācijas varām.

No 1947. līdz 1952.gadam uz Austrāliju no bēgļu nometnēm Vācijā izceļoja ap 19 700 bēgļu. Pirmais kuģis ar 843 latviešiem, lietuviešiem un igauņiem ieradās Frīmantelas ostā (Freemantle), Rietumaustrālijā 1947.gada 28. novembrī. Visi iebraucēji tika izvietoti Bonegilas (Bonegilla) nometnē, Viktorijas pavalstī. Nākošā gada maijā tika izveidots otrais centrs Baturstā (Bathurst) Jaundienvidvelsas pavalstī. Bēgļu nometnes bija izkaisītas pa visu Austrālijas kontinentu.

Elma Miniate – aktīva trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece Kanādā, kas darbojusies dažādās Kanādas latviešu organizācijās, veicinājusi latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī interesējusies un informējusi trimdas latviešu sabiedrību par politisko, saimniecisko stāvokli, cilvēku tiesībām un apstākļiem Latvijā, organizējusi atbalsta akcijas un izvērsusi savstarpēju komunikāciju ar dažādu nozaru pārstāvjiem Kanādā un Latvijā.

Filadelfijas Brīvo Latvju biedrību var uzskatīt par senāko un pirmo latviešu ieceļotāju biedrību Amerikā. 19. gadsimta 80. tajos gados tālajā Amerikā brīvību un labāku dzīvi meklēja daudzi. Iesākums svešajā zemē nebija viegls – bez valodas zināšanām, bez darba, bez iztikas līdzekļiem, bez paziņām – atlika tikai paļauties uz laimi un veiksmi. Un tā 1892. gada 22. februārī Filadelfijā deviņi uzņēmīgi latvieši nodibināja biedrību - Filadelfijas Brīvo Latvju biedrību, jau nosaukumā uzsverot - arī svešumā būt brīviem.

Arnis Ķeksis pēc Otrā pasaules kara cīņām un smagiem ievainojumiem Austrumu frontē nonāca angļu okupācijas zonā Vācijā. Pēc kara un vēlāk arī Kanādā A. Ķeksis ieguva visai dažādu izglītību (medicīnas, psiholoģijas un tautsaimniecības virzienos), kā arī strādājis dažādos darbos – par kalnraci, grāmatvedi un uzņēmumu administratoru. Tomēr latviešu sabiedrībā bija vislabāk pazīstams kā literāts un aktīvs sabiedriskais darbinieks.
Savā rakstniecībā Arnis Ķeksis lietoja pseidonīmus – Metimne (aizguvis no pilskalna nosaukuma Vidzemē) un “Ingrid Johannsen”, publicējot dzejoļus, atmiņu stāstījumus, īsos stāstus, lugas, filozofiskas apceres un rakstus par nacionālajiem jautājumiem latviešu un angļu valodā. A. Ķeksis bieži paudis savu viedokli trimdas latviešu preses izdevumos, bija arī žurnāla “Latvju Kaŗavīrs” redaktors un “Labietis”, “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” u.c. izdevumu līdzstrādnieks.

Latvijas Nacionālais arhīvs laiž klajā jaunu virtuālo izstādi – “Dramaturgs un aktieris Uldis Siliņš”. Izstāde veltīta Ulda Siliņa 95 gadu jubilejas atcerei un viņa devumam latviešu teātra mākslas attīstībai trimdā. Siliņš dēvējams par vienu no spējīgākajiem trimdas latviešu lugu autoriem, taču viņš sekmīgi darbojies arī kā aktieris, režisors, feļetonists un rakstnieks. Viņa daudzpusīgās daiļrades vienojošie elementi bija humora izjūta un stāstnieka talants. Piedāvājam ielūkoties viņa dzīves gaitās un daiļradē, kas balstīta uz arhīva dokumentārajām liecībām. Saite uz izstādi - https://diaspora.arhivi.lv/silins/

Inženieris un kolekcionārs Hugo Liepiņš, kurš bija pievērsies grāmatzīmju jeb palīgrīku grāmatu lasīšanai - vajadzīgās lappuses atrašanai - kolekcionēšanai, dzīves laikā sakrājis vairāk nekā 400 šādu dažādu materiālu, formas un izmēru izstrādājumu. H. Liepiņš studējis Latvijas Valsts universitātes Inženierzinātņu fakultātē un 1944. gadā (tolaik Rīgas Universitātē) ieguvis inženiera-elektrotehniķa diplomu.