Ārvalstu arhīvi un diasporas krātuves
Vācija
Latviešu diasporas arhīva Minsterē veidošanās, uzturēšanas un pastāvēšanas vēsture ir nesaraujami saistīta ar vairākām Vācijā dibinātām un savu darbību veikušām sabiedriskajām organizācijām. Tās ir Latviešu Centrālā padome, Latviešu Centrālā komiteja, Latviešu kopība Vācijā un Minsteres latviešu centrs. Katra no šīm organizācijām ir atstājusi nozīmīgu vietu trimdas vēsturē, dažas no tām vēl turpina vairāk vai mazāk aktīvi darboties, pielāgojoties mūsdienu apstākļiem un diasporas interesēm. 1945. gadā dibinātās organizācijas Latviešu Centrālā padome un Latviešu Centrālā komiteja uzņēmās visu Vācijā atrodošos latviešu bēgļu dzīves dažādo vajadzību koordinēšanu, ... Lasīt tālāk
Lielbritānija
Līdz pat Otrā pasaules karam latviešu skaits Lielbritānijā bija ļoti mazs un varētu būt izskaidrojams ar stingriem ieceļošanas noteikumiem. 1946. gadā Lielbritānijā atvieglina ieceļošanas noteikumus un dod iespēju ieceļot baltiešu sievietēm darbiem slimnīcās. Šīs akcijas nosaukums ir “Balt Cygnet”. 1947. gadā Lielbritānijā organizē otru daudz plašāku ieceļošanas akciju “Westward Ho”. Šajā akcijā no Vācijas pārvietoto personu bēgļu nometnēm Lielbritānijā var ieceļot “Eiropas brīvprātīgie strādnieki (European Voluntary Workers)” ... Lasīt tālāk
Kanāda
Pēc ilggadējā Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā arhīva arhivāra Jāņa Mežaka apkopotās informācijas ir zināms, ka daži latvieši Kanādā ir ieradušies par 1893. gadā, ieceļotāju skaits palielinājies pēc 1905. gada notikumiem, gandrīz visu ieceļotāju mērķis bija Kanādā Alberta un Manitoba. Līdz 1921. gadam Kanādas imigrācijas departamentā nav ziņu par latviešiem kā atsevišķu tautību, jo viņi visi tika atzīmēti kā Krievijas ieceļotāji. Tikai 1941. gada tautas skaitīšanā latvieši pirmo reizi parādās kā atsevišķa grupa – 975 personas. Lielākā daļa ieceļotāju devās pie saviem radiniekiem Kanādā, kuri bija ieradušies jau pirms Pirmā pasaules kara. Par šo latviešu dzīves gaitām ir saglabāts ļoti maz dokumentētu liecību. Situācija mainās ļoti strauji pēc Otrā pasaules kara, kad Kanādā ieceļo aptuveni 18 000 latviešu bēgļu un apmetās pārsvarā Ontario un Kvebekā. 1948. gada 25. septembrī Toronto notika latviešu biedrību un kopu delegātu sanāksme, kurā nodibināja Kanādas Latviešu nacionālo apvienību. 1949. gadā organizācija apvienojās ar Latviešu palīdzības savienību un mainīja arī apvienības nosaukumu – Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK). Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā arhīvs tika nodibināts 1969. gadā un par tā vadītāju kļuva Jānis Mežaks. 1988. gadā Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā valde pieņēma lēmumu sadarboties ar Kanādas Ontario provinces arhīvu un nodeva glabāšanā savu arhīvu. Ontario arhīvā šī kolekcija atrodama ar fonda numuru 1406 un nosaukumu “Latvian National Federation in Canada fonds”. Šajā arhīvā glabājas arī citas latviešu dokumentu kolekcijas.
Zviedrija
Pirmās bēgļu laivas no Latvijas uz Zviedriju sāka doties jau 1942. gada beigās, un latviešu bēgļu situāciju ļoti apgrūtināja tas, ka Zviedrijā Baltijas valstu sūtniecības bija slēgtas, un nebija nevienas baltiešu organizācijas, kura uzņemtos atbalstīt latviešu bēgļus to dažādo problēmu risināšanā. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka bez zviedru iesaistīšanās organizācijas darbībā, tās sekmīga darbība nebūs iespējama. 1943. gada rudenī Stokholmā tika dibināta Zviedru – latviešu palīdzības komiteja. Viens no galvenajiem organizācijas uzdevumiem bija reģistrēt latviešu bēgļus un iespēju robežās rūpēties par viņu tālāko likteni Zviedrijā ... Lasīt tālāk
ASV
Hūvera institūtu 1919. gadā dibinājis Herberts Hūvers, vēlākais ASV prezidents, lai savāktu un glabātu vēsturiskas liecības par Pirmo pasaules karu. Laika gaidā Hūvera institūta Bibliotēka un arhīvi izveidojās par kara, revolūciju un miera dokumentēšanas krātuvi divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā ar gandrīz vienu miljonu sējumu un vairāk nekā sešiem tūkstošiem arhīvu kolekcijām no 171 valsts. Latviešu dokumentācija Hūvera institūta Bibliotēkā un arhīvā nonākusi galvenokārt pēc Otrā pasaules kara. 1949. gadā Latviešu Centrālā padome Vācijā nolēma pārvietot no Vācijas savu arhīvu, bet vēlākos gados lielu ieguldījumu latviešu dokumentācijas saglabāšanā veica Edgars Andersons. ... Lasīt tālāk
Pasaules brīvo latviešu apvienība
Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju veidoja aptauju, lai apzinātu, kur ārpus Latvijas glabājas diasporas arhīvi, tika izveidota digitāla karte.