2012. gada 25. maijā Vācijas Daugavas Vanagu centrā ”Bērzainē” (Freiburga) tiks atklāta LNA Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947. gada 25. maijā.

Dziesmu dienas un Dziesmu svētki organizēja un uzmundrināja latviešus bēgļu nometnēs Vācijā. Eslingenas Dziesmu svētku tradīcija turpinājās arī jaunajās latviešu trimdas mītnes zemēs. Tā deva iespēju trimdā dzimušajām paaudzēm saglabāt, izjust un svinēt latvisko mantojumu.

Dziesmu svētki notika arī okupētajā Latvijā un izvērtās par latviešu tautas garīgās vienotības manifestācijām un savdabīgu pretestības formu padomju okupācijai.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva izstāde Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā veidota no dokumentārajām liecībām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā un veltīta Eslingenas Dziesmu svētku 65 gadu atcerei.

Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947. gadā žurnālā ”Sauksme” rakstīja:

"Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien.
24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes."

"Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā vecajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki. Tie bija satikšanās, saprašanās un vienības svētki, kas visiem dalībniekiem paliks atmiņā kā gaišs mirklis mūsu drūmajā ikdienā un cerības stars nezināmā nākotnē. Katrs svētku apmeklētājs dziļi sajuta, ka mēs, no Dzimtenes padzīti un aplaupīti, tomēr vēl esam bagāti ar savu mākslu un kultūru, un ka šī bagātība mums nezudīs."

”Sauksme”, 5/6, 1947.