Latviešu diasporas dokumenti
Diasporas dokumenti arhīvos
LNA veidotās izstādes
- Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951
- Latvieši Lielbritānijā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā
- Latviešu Dziesmu svētki pasaulē
- Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.g. 25.maijā
- BATUN (LV) BATUN (EN)
- „Caur objektīva prizmu - Alise un Manfrēds Zīverti”
- Latviešu karavīru dzīve Rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs
- Dramaturgs un aktieris Uldis Siliņš
- Latviešu sieviete trimdā
- Sava ceļa gājējs - Jaunā Gaita
Jaunākās izmaiņas
Kalnājs (līdz 1940 Berkholcs) Arnolds (1906-1975), komponists, diriģents, (ASV)
Arnolda Kalnāja - ērģelnieka, komponista, diriģenta, publicista dzīve un darbība 20. gadsimta politisko notikumu iespaidā tika sadalīta divās daļās, kuras šķīra okeāns. Okeāns starp Latviju un Ameriku, okeāns starp miera dzīvi Latvijā un Otrā pasaules kara notikumiem Eiropā.
Mīlestība pret Latviju, mūziku un kora dziesmām meta tiltu starp okeāniem un vadīja visu Arnolda Kalnāja dzīvi.
Koris “Dziesmu Vairogs” bija iedvesma un spēka avots gan pašam Arnoldam Kalnājam, gan kora dalībniekiem bēgļu gaitās Vācijā. Pateicoties A. Kalnāja protekcijai un galvojumam, koristi no bēgļu nometnēm drošības sajūtu atguva, izceļojot un apvienojoties ASV sava diriģenta gādībā.
Rancāns Jāzeps (1886-1969), Romas katoļu baznīcas bīskaps, (ASV)
Būdams leģitīms Latvijas valsts galva trimdā, Jāzeps Rancāns uzskatāms par simbolisku Latvijas un tās Saeimas nepārtrauktības apliecinājumu, cilvēku, kurš simbolizējis pretošanās kustību un iestājies par Latvijas pastāvēšanu uz likuma pamata, kristīgo vērtību un demokrātijas ideālu iemiesotājs.
Latvijas valsts arhīvā esošais plašais dokumentu un fotoattēlu klāsts uzskatāmi raksturo Jāzepa Rancāna darbību un dzīves līkločus gan Latvijā, gan tālu no tās.
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA)
Fondā iekļauti ALJA statūti, dažādi darbības noteikumi, valdes sēžu protokoli, kongresu materiāli, apkārtraksti un informācijas biļeteni, Detroitas Latviešu jaunatnes pulciņa dokumenti.
Druja-Foršū Elza (1900-1991), grafiķe, gleznotāja (ASV)
Fondu veido Elzas Drujas-Foršū oriģināldarbi - gleznas, biogrāfiskie dokumenti, informatīvi dokumenti par mākslinieces radošo darbību – izstāžu katalogi, bukleti, E. Drujas-Foršū fotogrāfijas un viņas fotogrāfijas kopā ar radiem, draugiem, kā arī mākslas darbu fotogrāfijas un to diapozitīvi.
Salnais Ģirts (1906-1974), rakstnieks, (ASV)
Soduma Skaidrīte (1921-1999), māksliniece, (ASV)
Lielāko fonda daļu veido S. Sodumas radošā darba dokumenti – ainavu, ziedu, cilvēku un dzīvnieku figūru zīmējumi, skices, uzmetumi. Fondu papildina arī biogrāfiskie dokumenti – pases, biedru kartes, apliecības, dzimtas koks; tāpat arī sarakste ar draugiem un radiniekiem (liela to daļa zviedru un angļu valodās), kā arī fotogrāfijas, kas aptver teju gadsimtu ilgu laikposmu, kur senākās Kronbergu dzimtas fotogrāfijas datējamas ar 20. gadsimta sākumu.
Muncis Jānis (1886-1955), scenogrāfs (ASV)
Lielāko daļu fonda veido J. Munča pierakstu un konspektu burtnīcas par dažādiem glezniecības, scenogrāfijas, mākslas vēstures u. tml. jautājumiem. Fonda saturā ietilpst arī J. Munča biogrāfiskie dokumenti – dzimšanas apliecības tulkojums un sertifikāts par ievēlēšanu amatā, viņa raksti, J. Munča gleznu un to īpašnieku saraksti, viņa gleznu fotoreprodukcijas, bēru fotogrāfijas, viesu grāmata un dzīvesbiedres Zuzannas Muncis sakrātie dokumenti.
Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")
Nekādu reālu varu LNK tomēr neieguva, un LNK locekļi, kuri kara beigās atradās Vācijā, iesaistījās latviešu bēgļu aprūpes darbā. Turpmāk kā vienots trimdas latviešu augstākās politiskās vadības centrs nostiprinājās Latvijas Centrālā padome.
Fonda dokumenti dod nelielu ieskatu Latvijas Nacionālās komitejas dibināšanas notikumos un Latviešu Centrālās komitejas bēgļu dzīves arhīva darbībā.
Pluksis Jānis (1908-1995), sabiedriskais darbinieks, (ASV)
Jānis Pluksis – sabiedriskais darbinieks, kurš aktīvi darbojās Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienībā, kā arī pēc tam Dienvidfloridas Latviešu biedrībā, daudz laika un darba veltot trimdas latviešu kultūras centra “Latviešu Māja” izveidei.
J. Pluksis dzimis Rīgā, bet uzaudzis un mācījies Jaungulbenes pagastā. Beidzis Gulbenes komercskolu, iegūstot labas zināšanas grāmatvedībā un strādājis paša atvērtajos veikalos. Otrā pasaules kara laikā nokļuvis Vācijā, bet 1949. gadā devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Klīvlendā (Cleveland), Ohaio štatā. No 1949. gada aprīļa strādājis par masieri Mac Gillis Hospital Klīvlendā. Vācijā, dzīvodams Eslingenas nometnē, viņš bija pabeidzis zviedru masāžas un vingrošanas kursus. Klīvlendā J. Pluksis sāka aktīvu sabiedrisko darbību. 1951. gadā kā Klīvlendas Latviešu biedrības valdes loceklis piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongresā Vašingtonā, savukārt 1954. gadā, jau būdams trimdas latviešu organizācijas “Daugavas Vanagi” Klīvlendas apvienības priekšsēdētājs, uzņēma ALA kongresu Klīvlendā. J. Plukša vadībā “Daugavas Vanagi” izveidoja pastāvīgu mītni Klīvlendā. Viņa mājā Klīvlendā dibināta Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienība.