Latviešu diasporas dokumenti
Diasporas dokumenti arhīvos
LNA veidotās izstādes
- Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951
- Latvieši Lielbritānijā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā
- Latviešu Dziesmu svētki pasaulē
- Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.g. 25.maijā
- BATUN (LV) BATUN (EN)
- „Caur objektīva prizmu - Alise un Manfrēds Zīverti”
- Latviešu karavīru dzīve Rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs
- Dramaturgs un aktieris Uldis Siliņš
- Latviešu sieviete trimdā
- Sava ceļa gājējs - Jaunā Gaita
Jaunākās izmaiņas
Kalniņš Teodors (1882-1968), Latvijas piensaimnieku centrālās savienības direktors, (ASV)
(20.07.2026)
Teodors Kalniņš (1882–1968) – piensaimnieks no Vidzemes, Mazsalacas puses, sava amata aicinājumu nesis visu savu darbīgo mūžu. No Mazsalacas Piensaimnieku sabiedrības dibinātāja, līdz Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības vadītājam. Bijis atbildīgs par Latvijas sviesta eksportu, par Piena restorānu Rīgā, arī atrodoties tālu prom no Dzimtenes Latviju glabājis sirdī, publicējis neskaitāmus rakstus veltītus piensaimniecībai. Fondā pieejami dokumenti, iespieddarbi un fotoattēli par Teodora Kalniņa darba gaitām Latvijas Piensaimnieku Centrālajā savienībā, savienības darbības pārskati ar ilustrācijām, publikācijas preses izdevumos, kā arī skaisti un unikāli sudraba kausi – godalgas piensaimniekiem, sviesta eksportētājiem, u.c.
Kalnājs (līdz 1940 Berkholcs) Arnolds (1906-1975), komponists, diriģents, (ASV)
(25.06.2026)
Arnolda Kalnāja - ērģelnieka, komponista, diriģenta, publicista dzīve un darbība 20. gadsimta politisko notikumu iespaidā tika sadalīta divās daļās, kuras šķīra okeāns. Okeāns starp Latviju un Ameriku, okeāns starp miera dzīvi Latvijā un Otrā pasaules kara notikumiem Eiropā.
Mīlestība pret Latviju, mūziku un kora dziesmām meta tiltu starp okeāniem un vadīja visu Arnolda Kalnāja dzīvi.
Koris “Dziesmu Vairogs” bija iedvesma un spēka avots gan pašam Arnoldam Kalnājam, gan kora dalībniekiem bēgļu gaitās Vācijā. Pateicoties A. Kalnāja protekcijai un galvojumam, koristi no bēgļu nometnēm drošības sajūtu atguva, izceļojot un apvienojoties ASV sava diriģenta gādībā.
Rancāns Jāzeps (1886-1969), Romas katoļu baznīcas bīskaps, (ASV)
(15.05.2026)
Jāzeps Rancāns - garīdznieks, humānists, patriots, valstsvīrs, arī Latvijas valsts galva laikā, kad valsts bija zaudējusi savu faktisko neatkarību, visu četru Latvijas pirmskara Saeimu deputāts.Būdams leģitīms Latvijas valsts galva trimdā, Jāzeps Rancāns uzskatāms par simbolisku Latvijas un tās Saeimas nepārtrauktības apliecinājumu, cilvēku, kurš simbolizējis pretošanās kustību un iestājies par Latvijas pastāvēšanu uz likuma pamata, kristīgo vērtību un demokrātijas ideālu iemiesotājs.
Latvijas valsts arhīvā esošais plašais dokumentu un fotoattēlu klāsts uzskatāmi raksturo Jāzepa Rancāna darbību un dzīves līkločus gan Latvijā, gan tālu no tās.
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA)
(14.05.2026)
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA) dibināta kongresā, kas notika 1952. gada 28. – 30. novembrī Ņujorkā. Sākotnēji veidota kā Amerikas latviešu jaunatnes pulciņu centrālā organizācija, lai saskaņotu un ievirzītu mērķtiecīgā gultnē to kopdarbību, laika gaitā ALJA izveidojusies par vispārēju jaunatnes organizāciju ar individuālajiem biedriem. Daudzi ALJA aktīvisti savu darbību sekmīgi turpinājuši arī citās trimdas latviešu organizācijās.Fondā iekļauti ALJA statūti, dažādi darbības noteikumi, valdes sēžu protokoli, kongresu materiāli, apkārtraksti un informācijas biļeteni, Detroitas Latviešu jaunatnes pulciņa dokumenti.
Druja-Foršū Elza (1900-1991), grafiķe, gleznotāja (ASV)
(12.05.2026)
Gleznotāja un grafiķe Elza Druja-Foršū ir pazīstama ar saviem reālisma tēlotājas mākslas tradīcijās balstītajiem oforta tehnikā darinātajiem grafikas darbiem, eļļas un akvareļa tehnikās gleznotajiem portretiem, klusajām dabām, ainavām, sadzīves ainām un aktiem, kas tapuši Latvijā, Beļģijā, Austrijā, Vācijā un ASV.Fondu veido Elzas Drujas-Foršū oriģināldarbi - gleznas, biogrāfiskie dokumenti, informatīvi dokumenti par mākslinieces radošo darbību – izstāžu katalogi, bukleti, E. Drujas-Foršū fotogrāfijas un viņas fotogrāfijas kopā ar radiem, draugiem, kā arī mākslas darbu fotogrāfijas un to diapozitīvi.
Salnais Ģirts (1906-1974), rakstnieks, (ASV)
(15.04.2026)
Ģirts Salnais bija latviešu rakstnieks, žurnālists. Dzimis vēlākā diplomāta Voldemāra un Mildas Salno ģimenē. Otrā pasaules kara beigās rakstnieks ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes 1951. gadā pārcēlās uz ASV. Paralēli maizes darbam pievērsās prozai un publicēja virkni romānu un stāstu. Fondā atrodami stāstu, noveļu, dzejoļu, referātu u.c. darbu manuskripti, dažādu autoru recenzijas par Ģirta Salnā literārajiem darbiem, personas dokumenti, sarakste un fotogrāfijas, kā arī atsevišķi Voldemāra un Mildas Salno dokumenti.
Soduma Skaidrīte (1921-1999), māksliniece, (ASV)
(31.03.2026)
Skaidrīte Soduma bija māksliniece, darbojusies galvenokārt glezniecības un grafikas tehnikā, atklājot gan Latvijas, Zviedrijas un ASV ainavas un dabasskatus, gan ilustrējot šīs tik dažādās sabiedrības; tāpat neiztrūkstoša viņas daiļradē ir savu ģimenes locekļu portretēšana vēsturiski un sadzīviski noteiktās situācijās. Lielāko fonda daļu veido S. Sodumas radošā darba dokumenti – ainavu, ziedu, cilvēku un dzīvnieku figūru zīmējumi, skices, uzmetumi. Fondu papildina arī biogrāfiskie dokumenti – pases, biedru kartes, apliecības, dzimtas koks; tāpat arī sarakste ar draugiem un radiniekiem (liela to daļa zviedru un angļu valodās), kā arī fotogrāfijas, kas aptver teju gadsimtu ilgu laikposmu, kur senākās Kronbergu dzimtas fotogrāfijas datējamas ar 20. gadsimta sākumu.
Muncis Jānis (1886-1955), scenogrāfs (ASV)
(30.03.2026)
Jānis Muncis bija scenogrāfs, mākslas un teātra teorētiķis, režisors, lugu autors, pedagogs, gleznotājs, kurš aktīvi darbojās visās šajās jomās Latvijā, Vācijā un ASV.Lielāko daļu fonda veido J. Munča pierakstu un konspektu burtnīcas par dažādiem glezniecības, scenogrāfijas, mākslas vēstures u. tml. jautājumiem. Fonda saturā ietilpst arī J. Munča biogrāfiskie dokumenti – dzimšanas apliecības tulkojums un sertifikāts par ievēlēšanu amatā, viņa raksti, J. Munča gleznu un to īpašnieku saraksti, viņa gleznu fotoreprodukcijas, bēru fotogrāfijas, viesu grāmata un dzīvesbiedres Zuzannas Muncis sakrātie dokumenti.
Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")
(12.03.2026)
1945. gada 20. februārī Potsdamā, Vācijā tika izveidota Latvijas Nacionālā komiteja (LNK), kurai bija iecerētas Latvijas pagaidu valdības funkcijas. Par LNK prezidentu kļuva Latviešu SS brīvprātīgo leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Nekādu reālu varu LNK tomēr neieguva, un LNK locekļi, kuri kara beigās atradās Vācijā, iesaistījās latviešu bēgļu aprūpes darbā. Turpmāk kā vienots trimdas latviešu augstākās politiskās vadības centrs nostiprinājās Latvijas Centrālā padome.
Fonda dokumenti dod nelielu ieskatu Latvijas Nacionālās komitejas dibināšanas notikumos un Latviešu Centrālās komitejas bēgļu dzīves arhīva darbībā.