
Latviešu diasporas dokumenti
Diasporas dokumenti arhīvos
LNA veidotās izstādes
- Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951
- Latvieši Lielbritānijā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā
- Latviešu Dziesmu svētki pasaulē
- Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.g. 25.maijā
- BATUN (LV) BATUN (EN)
- „Caur objektīva prizmu - Alise un Manfrēds Zīverti”
- Latviešu karavīru dzīve Rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs
- Dramaturgs un aktieris Uldis Siliņš
- Latviešu sieviete trimdā
- Sava ceļa gājējs - Jaunā Gaita
Jaunākās izmaiņas

Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")
Nekādu reālu varu LNK tomēr neieguva, un LNK locekļi, kuri kara beigās atradās Vācijā, iesaistījās latviešu bēgļu aprūpes darbā. Turpmāk kā vienots trimdas latviešu augstākās politiskās vadības centrs nostiprinājās Latvijas Centrālā padome.
Fonda dokumenti dod nelielu ieskatu Latvijas Nacionālās komitejas dibināšanas notikumos un Latviešu Centrālās komitejas bēgļu dzīves arhīva darbībā.

Pluksis Jānis (1908-1995), sabiedriskais darbinieks, (ASV)
Jānis Pluksis – sabiedriskais darbinieks, kurš aktīvi darbojās Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienībā, kā arī pēc tam Dienvidfloridas Latviešu biedrībā, daudz laika un darba veltot trimdas latviešu kultūras centra “Latviešu Māja” izveidei.
J. Pluksis dzimis Rīgā, bet uzaudzis un mācījies Jaungulbenes pagastā. Beidzis Gulbenes komercskolu, iegūstot labas zināšanas grāmatvedībā un strādājis paša atvērtajos veikalos. Otrā pasaules kara laikā nokļuvis Vācijā, bet 1949. gadā devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Klīvlendā (Cleveland), Ohaio štatā. No 1949. gada aprīļa strādājis par masieri Mac Gillis Hospital Klīvlendā. Vācijā, dzīvodams Eslingenas nometnē, viņš bija pabeidzis zviedru masāžas un vingrošanas kursus. Klīvlendā J. Pluksis sāka aktīvu sabiedrisko darbību. 1951. gadā kā Klīvlendas Latviešu biedrības valdes loceklis piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongresā Vašingtonā, savukārt 1954. gadā, jau būdams trimdas latviešu organizācijas “Daugavas Vanagi” Klīvlendas apvienības priekšsēdētājs, uzņēma ALA kongresu Klīvlendā. J. Plukša vadībā “Daugavas Vanagi” izveidoja pastāvīgu mītni Klīvlendā. Viņa mājā Klīvlendā dibināta Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienība.

Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")

Zilberts Gunnardess (1924-1998), scenogrāfs, (Austrālija) / privātarhīvs

Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")
Fondu veido latviešu bēgļu kopības organizāciju pamatdarbības un dažādi privātpersonu dokumenti, lielākoties fotoattēli.
1. galerijā piedāvājam ieskatīties fotoattēlos, ko Minsteres Latviešu ģimnāzijas bibliotēkas un trimdas arhīva izveidotājai Austrai Rudzītei sūtījis vācu ārsts Rudolfs Geisthovels. Tie ir kāda nezināma vācu karavīra uzņemti melnbalti fotoattēli – Rīga 1917. - 1918. gados.

Mūrnieks Jānis Edgars (1923-1997), Melburnas Operetes ansambļa direktors un mecenāts, (Austrālija) / privātarhīvs
Fonda ietvaru veido galvenokārt dokumenti par Melburnas Operešu ansambļa darbību (tai skaitā izrāžu programmiņas, atsauksmes, lielformāta dekorāciju meti, albumi utt.), tāpat arī sarakste, apsveikumi, fotogrāfijas.

Virtuālā izstāde “Sava ceļa gājējs — Jaunā Gaita”

UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauta Latvijas Nacionālā arhīva albumu kolekcija
Latvijas Nacionālais arhīvs ir gandarīts par albumu kolekcijas “Latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā (1945–1949). Dāvinājums Kārlim Zariņam, ārkārtējo pilnvaru nesējam, Latvijas sūtnim Lielbritānijā” iekļaušanu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā!
Šī kolekcija ir unikāla dokumentārā liecība par latviešu bēgļu ikdienu, cerībām un centieniem saglabāt nacionālo identitāti pēc Otrā pasaules kara. Albumos apkopotās fotogrāfijas un personiskie ieraksti – sniedz dziļu ieskatu par dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā, kur tūkstošiem latviešu meklēja patvērumu un cerību uz brīvību.
Dāvinājums Kārlim Zariņam, kurš šajā laikā pārstāvēja Latvijas intereses Lielbritānijā, apliecina ne tikai bēgļu vēlmi saglabāt saikni ar dzimteni, bet arī viņu ticību Latvijas valstiskuma nepārtrauktībai.
Nominācijas iekļaušana UNESCO Latvijas nacionālajā reģistrā ir būtisks solis dokumentārā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, stiprinot kolektīvo atmiņu un veicinot izpratni par Latvijas vēstures sarežģītajiem posmiem.

Austrālijas latviešu centrālais arhīvs (Austrālija)
Kultūras un sabiedriskie darbinieki Austrālijā
Galeriju atklāj kapteinis Ansis Jaunzems, kuru dzīves un vēstures pārmaiņu vēji aiznesa uz Austrāliju. Dzimis 1906. g. 5. martā Latvijā, Kalnciema pagastā. Izmācījies par jūrnieku, 1936. g. beidzis Liepājas jūrskolu. Latvijas kara flotes zemūdeņu divizionā bija virsdienesta kaprālis un seržants. Virsdienestu atstāja, iegūdams tālbraucēju kuģu kapteiņa grādu. Ar to sākās viņa gaitas Latvijas tirdzniecības flotē, bet vācu okupācijas laikā uz Vācijas kuģiem. 1945. g. nonāca Zviedrijā, strādāja fizisku darbu līdz 1946. g., kad atkal atsāka jūrnieka gaitas uz Zviedrijas, ASV u.c. kuģiem. 1952. g. kapteinis A. Jaunzems kļuva par Libērijas prezidenta jahtas kapteini, šos pienākumus viņš pildīja 3 gadus, līdz 1955. g. 1956. g. apmetās Sidnejā. Viņš apbalvots ar Libērijas Āfrikas zvaigžņu ordeni. Bijis mecenāts, ziedojis dzimtā pagasta Kalnciema baznīcai Latvijā līdzekļus 1967. gada vētras norautā jumta atjaunošanai.
Fondā glabājas un pieejamas daudz latviešu kultūras un sabiedrisko darbinieku fotogrāfijas, piedāvājam nelielu ieskatu tajās.