Latviešu diasporas dokumenti


Jaunākās izmaiņas

Jānis Laupmanis, Arnolds Kalnājs pie automobiļa

Latviešu ieceļotāji ASV 1948.-1952.gadā/ Jāņa Laupmaņa dokumentu kolekcija (ASV)

(04.09.2026)
ASV 1948. gadā pieņēma aktu par Otrā pasaules kara bēgļu ieceļošanu Savienotajās Valstīs, pamatojas uz ASV pilsoņu izsniegtiem galvojumiem, ka ieceļojušiem bēgļiem tiks nodrošināts dzīvoklis, darbs un ka viņi nebūs slogs Savienoto Valstu sabiedrībai. Galvojumu iegūšana bēgļiem radīja lielas grūtības un tikai 1949. gada otrajā pusē latviešu izceļošana no bēgļu nometnēm Vācijā uz ASV sāka noritēt straujāk. Šeit milzīga nozīme bija mācītāja Jāņa Laupmaņa darbībai. Ar viņa sagādātiem galvojumiem un atrastajiem galvotājiem, kuri bija ar mieru uzņemt un nodarbināt bēgļus, ap 1950. gadu ASV, Mičiganas dienvidrietumu pilsētā Kalamazū ieceļoja ap 600 tautiešu – kora “Dziesmu vairogs” koristi ar ģimenēm un liela daļa latviešu no Otrā pasaules kara pārvietoto personu “Valkas” nometnes amerikāņu okupācijas zonā Vācijā.
Fondā atrodama J. Laupmaņa veidotā latviešu ieceļotāju ASV 1948. - 1952. g. dokumentu kolekcija: J. Laupmaņa sarakste ar latviešu bēgļiem Vācijas nometnēs - viņu autobiogrāfijas, ģimenes locekļu biogrāfijas ar pievienotām fotogrāfijām (sakārtotas personu uzvārdu alfabētiskā secībā), sarakste ar iespējamiem galvotājiem, darba devējiem, dažādām reliģiskām un sabiedriskām organizācijām, ASV iebraukušo saraksti, kā arī dokumenti par galvojumu atteikumu saņēmušām personām.
izstādes ievadlapa

“Kārlis Zariņš. Latviešu bēgļu albumu kolekcija (1945–1949)”

(27.08.2026)

Latvijas Nacionālais arhīvs aicina iepazīties ar virtuālo izstādi “Kārlis Zariņš. Latviešu bēgļu albumu kolekcija (1945–1949)”. Izstāde veltīta unikālai latviešu bēgļu albumu kolekcijai – vērtīgām dokumentārām un vizuālām liecībām par latviešu dzīvi svešumā pēc Otrā pasaules kara. Fotogrāfijās un tekstos iemūžināta bēgļu ikdiena, darbs, kultūras un sabiedriskā dzīve, izglītība un garīgā rosība.
1949. gadā, apmeklējot latviešu bēgļu nometnes Vācijā, Latvijas sūtnis Lielbritānijā un ārkārtējo pilnvaru nesējs Kārlis Zariņš (1879–1963) saņēma šos albumus kā pateicības un uzticības apliecinājumu. Pēc Latvijas okupācijas Zariņš turpināja pildīt diplomātisko misiju, simbolizējot Latvijas valsts tiesiskās nepārtrauktības ideju un pārstāvot latviešu tautas intereses starptautiskajā vidē.

Šodien šī unikālā albumu kolekcija ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Izstāde piedāvā iepazīt Kārļa Zariņa dzīvesgājumu un diplomātisko darbību trimdā, viņa 1949. gada braucienu uz Vācijas bēgļu nometnēm, kā arī virtuāli aplūkot pašu albumu kolekciju. Izstāde pieejama šeit - https://diaspora.arhivi.lv/dp_albumi/

Jānis Lejiņš

Lejiņš Jānis (1899-1990), aktieris, režisors, gleznotājs, (ASV)

(03.08.2026)

Aktieris, režisors, pedagogs, rakstnieks, dramaturgs un gleznotājs Jānis Lejiņš dzīves laikā aktīvi darbojās visās šajās jomās, nospēlējis vairāk nekā 200 lomas, radījis ap 60 darbus režijā, sarakstījis 12 lugas, publicējis savu atmiņu grāmatu un mūža nogalē pievērsies glezniecībai.

Fondā galvenokārt ietilpst vēstules, kuras satur informāciju par trimdas latviešu darbību skatuves mākslā, kultūras un sabiedrisko darbinieku biogrāfiska rakstura informāciju, to autori ir aktieri, režisori, literāti, izdevēji, tēlotājas mākslas pārstāvji, mūziķi u.c., kā arī dažas fotogrāfijas un sakrātie dokumenti.

“Piena centrālē” notiek kefīra degustācija

Kalniņš Teodors (1882-1968), Latvijas piensaimnieku centrālās savienības direktors, (ASV)

(20.07.2026)
Teodors Kalniņš (1882–1968) – piensaimnieks no Vidzemes, Mazsalacas puses, sava amata aicinājumu nesis visu savu darbīgo mūžu. No Mazsalacas Piensaimnieku sabiedrības dibinātāja, līdz Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības vadītājam. Bijis atbildīgs par Latvijas sviesta eksportu, par Piena restorānu Rīgā, arī atrodoties tālu prom no Dzimtenes Latviju glabājis sirdī, publicējis neskaitāmus rakstus veltītus piensaimniecībai. Fondā pieejami dokumenti, iespieddarbi un fotoattēli par Teodora Kalniņa darba gaitām Latvijas Piensaimnieku Centrālajā savienībā, savienības darbības pārskati ar ilustrācijām, publikācijas preses izdevumos, kā arī skaisti un unikāli sudraba kausi – godalgas piensaimniekiem, sviesta eksportētājiem, u.c.
Arnolds Kalnājs

Kalnājs (līdz 1940 Berkholcs) Arnolds (1906-1975), komponists, diriģents, (ASV)

(25.06.2026)

Arnolda Kalnāja - ērģelnieka, komponista, diriģenta, publicista dzīve un darbība 20. gadsimta politisko notikumu iespaidā tika sadalīta divās daļās, kuras šķīra okeāns. Okeāns starp Latviju un Ameriku, okeāns starp miera dzīvi Latvijā un Otrā pasaules kara notikumiem Eiropā.

Mīlestība pret Latviju, mūziku un kora dziesmām meta tiltu starp okeāniem un vadīja visu Arnolda Kalnāja dzīvi.

Koris “Dziesmu Vairogs” bija iedvesma un spēka avots gan pašam Arnoldam Kalnājam, gan kora dalībniekiem bēgļu gaitās Vācijā. Pateicoties A. Kalnāja protekcijai un galvojumam, koristi no bēgļu nometnēm drošības sajūtu atguva, izceļojot un apvienojoties ASV sava diriģenta gādībā.

Romas katoļu baznīcas bīskaps Jāzeps Rancāns

Rancāns Jāzeps (1886-1969), Romas katoļu baznīcas bīskaps, (ASV)

(15.05.2026)
Jāzeps Rancāns - garīdznieks, humānists, patriots, valstsvīrs, arī Latvijas valsts galva laikā, kad valsts bija zaudējusi savu faktisko neatkarību, visu četru Latvijas pirmskara Saeimu deputāts.
Būdams leģitīms Latvijas valsts galva trimdā, Jāzeps Rancāns uzskatāms par simbolisku Latvijas un tās Saeimas nepārtrauktības apliecinājumu, cilvēku, kurš simbolizējis pretošanās kustību un iestājies par Latvijas pastāvēšanu uz likuma pamata, kristīgo vērtību un demokrātijas ideālu iemiesotājs.
Latvijas valsts arhīvā esošais plašais dokumentu un fotoattēlu klāsts uzskatāmi raksturo Jāzepa Rancāna darbību un dzīves līkločus gan Latvijā, gan tālu no tās.
ALJA brošūras fragments

Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA)

(14.05.2026)
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA) dibināta kongresā, kas notika 1952. gada 28. – 30. novembrī Ņujorkā. Sākotnēji veidota kā Amerikas latviešu jaunatnes pulciņu centrālā organizācija, lai saskaņotu un ievirzītu mērķtiecīgā gultnē to kopdarbību, laika gaitā ALJA izveidojusies par vispārēju jaunatnes organizāciju ar individuālajiem biedriem. Daudzi ALJA aktīvisti savu darbību sekmīgi turpinājuši arī citās trimdas latviešu organizācijās.
Fondā iekļauti ALJA statūti, dažādi darbības noteikumi, valdes sēžu protokoli, kongresu materiāli, apkārtraksti un informācijas biļeteni, Detroitas Latviešu jaunatnes pulciņa dokumenti.
Druja-Foršū Elza

Druja-Foršū Elza (1900-1991), grafiķe, gleznotāja (ASV)

(12.05.2026)
Gleznotāja un grafiķe Elza Druja-Foršū ir pazīstama ar saviem reālisma tēlotājas mākslas tradīcijās balstītajiem oforta tehnikā darinātajiem grafikas darbiem, eļļas un akvareļa tehnikās gleznotajiem portretiem, klusajām dabām, ainavām, sadzīves ainām un aktiem, kas tapuši Latvijā, Beļģijā, Austrijā, Vācijā un ASV.
Fondu veido Elzas Drujas-Foršū oriģināldarbi - gleznas, biogrāfiskie dokumenti, informatīvi dokumenti par mākslinieces radošo darbību – izstāžu katalogi, bukleti, E. Drujas-Foršū fotogrāfijas un viņas fotogrāfijas kopā ar radiem, draugiem, kā arī mākslas darbu fotogrāfijas un to diapozitīvi.
Ģirts Salnais

Salnais Ģirts (1906-1974), rakstnieks, (ASV)

(15.04.2026)
Ģirts Salnais bija latviešu rakstnieks, žurnālists. Dzimis vēlākā diplomāta Voldemāra un Mildas Salno ģimenē. Otrā pasaules kara beigās rakstnieks ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes 1951. gadā pārcēlās uz ASV. Paralēli maizes darbam pievērsās prozai un publicēja virkni romānu un stāstu. Fondā atrodami stāstu, noveļu, dzejoļu, referātu u.c. darbu manuskripti, dažādu autoru recenzijas par Ģirta Salnā literārajiem darbiem, personas dokumenti, sarakste un fotogrāfijas, kā arī atsevišķi Voldemāra un Mildas Salno dokumenti.