Latviešu diasporas dokumenti


Jaunākās izmaiņas

Arnolds Kalnājs

Kalnājs (līdz 1940 Berkholcs) Arnolds (1906-1975), komponists, diriģents, (ASV)

(25.06.2026)

Arnolda Kalnāja - ērģelnieka, komponista, diriģenta, publicista dzīve un darbība 20. gadsimta politisko notikumu iespaidā tika sadalīta divās daļās, kuras šķīra okeāns. Okeāns starp Latviju un Ameriku, okeāns starp miera dzīvi Latvijā un Otrā pasaules kara notikumiem Eiropā.

Mīlestība pret Latviju, mūziku un kora dziesmām meta tiltu starp okeāniem un vadīja visu Arnolda Kalnāja dzīvi.

Koris “Dziesmu Vairogs” bija iedvesma un spēka avots gan pašam Arnoldam Kalnājam, gan kora dalībniekiem bēgļu gaitās Vācijā. Pateicoties A. Kalnāja protekcijai un galvojumam, koristi no bēgļu nometnēm drošības sajūtu atguva, izceļojot un apvienojoties ASV sava diriģenta gādībā.

Romas katoļu baznīcas bīskaps Jāzeps Rancāns

Rancāns Jāzeps (1886-1969), Romas katoļu baznīcas bīskaps, (ASV)

(15.05.2026)
Jāzeps Rancāns - garīdznieks, humānists, patriots, valstsvīrs, arī Latvijas valsts galva laikā, kad valsts bija zaudējusi savu faktisko neatkarību, visu četru Latvijas pirmskara Saeimu deputāts.
Būdams leģitīms Latvijas valsts galva trimdā, Jāzeps Rancāns uzskatāms par simbolisku Latvijas un tās Saeimas nepārtrauktības apliecinājumu, cilvēku, kurš simbolizējis pretošanās kustību un iestājies par Latvijas pastāvēšanu uz likuma pamata, kristīgo vērtību un demokrātijas ideālu iemiesotājs.
Latvijas valsts arhīvā esošais plašais dokumentu un fotoattēlu klāsts uzskatāmi raksturo Jāzepa Rancāna darbību un dzīves līkločus gan Latvijā, gan tālu no tās.
ALJA brošūras fragments

Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA)

(14.05.2026)
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA) dibināta kongresā, kas notika 1952. gada 28. – 30. novembrī Ņujorkā. Sākotnēji veidota kā Amerikas latviešu jaunatnes pulciņu centrālā organizācija, lai saskaņotu un ievirzītu mērķtiecīgā gultnē to kopdarbību, laika gaitā ALJA izveidojusies par vispārēju jaunatnes organizāciju ar individuālajiem biedriem. Daudzi ALJA aktīvisti savu darbību sekmīgi turpinājuši arī citās trimdas latviešu organizācijās.
Fondā iekļauti ALJA statūti, dažādi darbības noteikumi, valdes sēžu protokoli, kongresu materiāli, apkārtraksti un informācijas biļeteni, Detroitas Latviešu jaunatnes pulciņa dokumenti.
Druja-Foršū Elza

Druja-Foršū Elza (1900-1991), grafiķe, gleznotāja (ASV)

(12.05.2026)
Gleznotāja un grafiķe Elza Druja-Foršū ir pazīstama ar saviem reālisma tēlotājas mākslas tradīcijās balstītajiem oforta tehnikā darinātajiem grafikas darbiem, eļļas un akvareļa tehnikās gleznotajiem portretiem, klusajām dabām, ainavām, sadzīves ainām un aktiem, kas tapuši Latvijā, Beļģijā, Austrijā, Vācijā un ASV.
Fondu veido Elzas Drujas-Foršū oriģināldarbi - gleznas, biogrāfiskie dokumenti, informatīvi dokumenti par mākslinieces radošo darbību – izstāžu katalogi, bukleti, E. Drujas-Foršū fotogrāfijas un viņas fotogrāfijas kopā ar radiem, draugiem, kā arī mākslas darbu fotogrāfijas un to diapozitīvi.
Ģirts Salnais

Salnais Ģirts (1906-1974), rakstnieks, (ASV)

(15.04.2026)
Ģirts Salnais bija latviešu rakstnieks, žurnālists. Dzimis vēlākā diplomāta Voldemāra un Mildas Salno ģimenē. Otrā pasaules kara beigās rakstnieks ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes 1951. gadā pārcēlās uz ASV. Paralēli maizes darbam pievērsās prozai un publicēja virkni romānu un stāstu. Fondā atrodami stāstu, noveļu, dzejoļu, referātu u.c. darbu manuskripti, dažādu autoru recenzijas par Ģirta Salnā literārajiem darbiem, personas dokumenti, sarakste un fotogrāfijas, kā arī atsevišķi Voldemāra un Mildas Salno dokumenti.
Skaidrīte Soduma

Soduma Skaidrīte (1921-1999), māksliniece, (ASV)

(31.03.2026)
Skaidrīte Soduma bija māksliniece, darbojusies galvenokārt glezniecības un grafikas tehnikā, atklājot gan Latvijas, Zviedrijas un ASV ainavas un dabasskatus, gan ilustrējot šīs tik dažādās sabiedrības; tāpat neiztrūkstoša viņas daiļradē ir savu ģimenes locekļu portretēšana vēsturiski un sadzīviski noteiktās situācijās.
Lielāko fonda daļu veido S. Sodumas radošā darba dokumenti – ainavu, ziedu, cilvēku un dzīvnieku figūru zīmējumi, skices, uzmetumi. Fondu papildina arī biogrāfiskie dokumenti – pases, biedru kartes, apliecības, dzimtas koks; tāpat arī sarakste ar draugiem un radiniekiem (liela to daļa zviedru un angļu valodās), kā arī fotogrāfijas, kas aptver teju gadsimtu ilgu laikposmu, kur senākās Kronbergu dzimtas fotogrāfijas datējamas ar 20. gadsimta sākumu.
Kartīte ar Jāņa Munča gleznas “Rīgas ainava ar Nacionālo operu” fotoreprodukciju, nosūtīta kā apsveikums Ziemassvētkos.

Muncis Jānis (1886-1955), scenogrāfs (ASV)

(30.03.2026)
Jānis Muncis bija scenogrāfs, mākslas un teātra teorētiķis, režisors, lugu autors, pedagogs, gleznotājs, kurš aktīvi darbojās visās šajās jomās Latvijā, Vācijā un ASV.
Lielāko daļu fonda veido J. Munča pierakstu un konspektu burtnīcas par dažādiem glezniecības, scenogrāfijas, mākslas vēstures u. tml. jautājumiem. Fonda saturā ietilpst arī J. Munča biogrāfiskie dokumenti – dzimšanas apliecības tulkojums un sertifikāts par ievēlēšanu amatā, viņa raksti, J. Munča gleznu un to īpašnieku saraksti, viņa gleznu fotoreprodukcijas, bēru fotogrāfijas, viesu grāmata un dzīvesbiedres Zuzannas Muncis sakrātie dokumenti.
No kreisās pirmais ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")

(12.03.2026)
1945. gada 20. februārī Potsdamā, Vācijā tika izveidota Latvijas Nacionālā komiteja (LNK), kurai bija iecerētas Latvijas pagaidu valdības funkcijas. Par LNK prezidentu kļuva Latviešu SS brīvprātīgo leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis.
Nekādu reālu varu LNK tomēr neieguva, un LNK locekļi, kuri kara beigās atradās Vācijā, iesaistījās latviešu bēgļu aprūpes darbā. Turpmāk kā vienots trimdas latviešu augstākās politiskās vadības centrs nostiprinājās Latvijas Centrālā padome.
Fonda dokumenti dod nelielu ieskatu Latvijas Nacionālās komitejas dibināšanas notikumos un Latviešu Centrālās komitejas bēgļu dzīves arhīva darbībā.
Jānis Pluksis

Pluksis Jānis (1908-1995), sabiedriskais darbinieks, (ASV)

(05.03.2026)

Jānis Pluksis – sabiedriskais darbinieks, kurš aktīvi darbojās Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienībā, kā arī pēc tam Dienvidfloridas Latviešu biedrībā, daudz laika un darba veltot trimdas latviešu kultūras centra “Latviešu Māja” izveidei.

J. Pluksis dzimis Rīgā, bet uzaudzis un mācījies Jaungulbenes pagastā. Beidzis Gulbenes komercskolu, iegūstot labas zināšanas grāmatvedībā un strādājis paša atvērtajos veikalos. Otrā pasaules kara laikā nokļuvis Vācijā, bet 1949. gadā devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Klīvlendā (Cleveland), Ohaio štatā. No 1949. gada aprīļa strādājis par masieri Mac Gillis Hospital Klīvlendā. Vācijā, dzīvodams Eslingenas nometnē, viņš bija pabeidzis zviedru masāžas un vingrošanas kursus. Klīvlendā J. Pluksis sāka aktīvu sabiedrisko darbību. 1951. gadā kā Klīvlendas Latviešu biedrības valdes loceklis piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongresā Vašingtonā, savukārt 1954. gadā, jau būdams trimdas latviešu organizācijas “Daugavas Vanagi” Klīvlendas apvienības priekšsēdētājs, uzņēma ALA kongresu Klīvlendā. J. Plukša vadībā “Daugavas Vanagi” izveidoja pastāvīgu mītni Klīvlendā. Viņa mājā Klīvlendā dibināta Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienība.