Latviešu diasporas dokumenti
Diasporas dokumenti arhīvos
LNA veidotās izstādes
- Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951
- Latvieši Lielbritānijā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā
- Latviešu Dziesmu svētki pasaulē
- Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.g. 25.maijā
- BATUN (LV) BATUN (EN)
- „Caur objektīva prizmu - Alise un Manfrēds Zīverti”
- Latviešu karavīru dzīve Rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs
- Dramaturgs un aktieris Uldis Siliņš
- Latviešu sieviete trimdā
- Sava ceļa gājējs - Jaunā Gaita
Jaunākās izmaiņas
Rancāns Jāzeps (1886-1969), Romas katoļu baznīcas bīskaps, (ASV)
(15.05.2026)
Jāzeps Rancāns - garīdznieks, humānists, patriots, valstsvīrs, arī Latvijas valsts galva laikā, kad valsts bija zaudējusi savu faktisko neatkarību, visu četru Latvijas pirmskara Saeimu deputāts.Būdams leģitīms Latvijas valsts galva trimdā, Jāzeps Rancāns uzskatāms par simbolisku Latvijas un tās Saeimas nepārtrauktības apliecinājumu, cilvēku, kurš simbolizējis pretošanās kustību un iestājies par Latvijas pastāvēšanu uz likuma pamata, kristīgo vērtību un demokrātijas ideālu iemiesotājs.
Latvijas valsts arhīvā esošais plašais dokumentu un fotoattēlu klāsts uzskatāmi raksturo Jāzepa Rancāna darbību un dzīves līkločus gan Latvijā, gan tālu no tās.
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA)
(14.05.2026)
Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība (ALJA) dibināta kongresā, kas notika 1952. gada 28. – 30. novembrī Ņujorkā. Sākotnēji veidota kā Amerikas latviešu jaunatnes pulciņu centrālā organizācija, lai saskaņotu un ievirzītu mērķtiecīgā gultnē to kopdarbību, laika gaitā ALJA izveidojusies par vispārēju jaunatnes organizāciju ar individuālajiem biedriem. Daudzi ALJA aktīvisti savu darbību sekmīgi turpinājuši arī citās trimdas latviešu organizācijās.Fondā iekļauti ALJA statūti, dažādi darbības noteikumi, valdes sēžu protokoli, kongresu materiāli, apkārtraksti un informācijas biļeteni, Detroitas Latviešu jaunatnes pulciņa dokumenti.
Druja-Foršū Elza (1900-1991), grafiķe, gleznotāja (ASV)
(12.05.2026)
Gleznotāja un grafiķe Elza Druja-Foršū ir pazīstama ar saviem reālisma tēlotājas mākslas tradīcijās balstītajiem oforta tehnikā darinātajiem grafikas darbiem, eļļas un akvareļa tehnikās gleznotajiem portretiem, klusajām dabām, ainavām, sadzīves ainām un aktiem, kas tapuši Latvijā, Beļģijā, Austrijā, Vācijā un ASV.Fondu veido Elzas Drujas-Foršū oriģināldarbi - gleznas, biogrāfiskie dokumenti, informatīvi dokumenti par mākslinieces radošo darbību – izstāžu katalogi, bukleti, E. Drujas-Foršū fotogrāfijas un viņas fotogrāfijas kopā ar radiem, draugiem, kā arī mākslas darbu fotogrāfijas un to diapozitīvi.
Salnais Ģirts (1906-1974), rakstnieks, (ASV)
(15.04.2026)
Ģirts Salnais bija latviešu rakstnieks, žurnālists. Dzimis vēlākā diplomāta Voldemāra un Mildas Salno ģimenē. Otrā pasaules kara beigās rakstnieks ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes 1951. gadā pārcēlās uz ASV. Paralēli maizes darbam pievērsās prozai un publicēja virkni romānu un stāstu. Fondā atrodami stāstu, noveļu, dzejoļu, referātu u.c. darbu manuskripti, dažādu autoru recenzijas par Ģirta Salnā literārajiem darbiem, personas dokumenti, sarakste un fotogrāfijas, kā arī atsevišķi Voldemāra un Mildas Salno dokumenti.
Soduma Skaidrīte (1921-1999), māksliniece, (ASV)
(31.03.2026)
Skaidrīte Soduma bija māksliniece, darbojusies galvenokārt glezniecības un grafikas tehnikā, atklājot gan Latvijas, Zviedrijas un ASV ainavas un dabasskatus, gan ilustrējot šīs tik dažādās sabiedrības; tāpat neiztrūkstoša viņas daiļradē ir savu ģimenes locekļu portretēšana vēsturiski un sadzīviski noteiktās situācijās. Lielāko fonda daļu veido S. Sodumas radošā darba dokumenti – ainavu, ziedu, cilvēku un dzīvnieku figūru zīmējumi, skices, uzmetumi. Fondu papildina arī biogrāfiskie dokumenti – pases, biedru kartes, apliecības, dzimtas koks; tāpat arī sarakste ar draugiem un radiniekiem (liela to daļa zviedru un angļu valodās), kā arī fotogrāfijas, kas aptver teju gadsimtu ilgu laikposmu, kur senākās Kronbergu dzimtas fotogrāfijas datējamas ar 20. gadsimta sākumu.
Muncis Jānis (1886-1955), scenogrāfs (ASV)
(30.03.2026)
Jānis Muncis bija scenogrāfs, mākslas un teātra teorētiķis, režisors, lugu autors, pedagogs, gleznotājs, kurš aktīvi darbojās visās šajās jomās Latvijā, Vācijā un ASV.Lielāko daļu fonda veido J. Munča pierakstu un konspektu burtnīcas par dažādiem glezniecības, scenogrāfijas, mākslas vēstures u. tml. jautājumiem. Fonda saturā ietilpst arī J. Munča biogrāfiskie dokumenti – dzimšanas apliecības tulkojums un sertifikāts par ievēlēšanu amatā, viņa raksti, J. Munča gleznu un to īpašnieku saraksti, viņa gleznu fotoreprodukcijas, bēru fotogrāfijas, viesu grāmata un dzīvesbiedres Zuzannas Muncis sakrātie dokumenti.
Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")
(12.03.2026)
1945. gada 20. februārī Potsdamā, Vācijā tika izveidota Latvijas Nacionālā komiteja (LNK), kurai bija iecerētas Latvijas pagaidu valdības funkcijas. Par LNK prezidentu kļuva Latviešu SS brīvprātīgo leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Nekādu reālu varu LNK tomēr neieguva, un LNK locekļi, kuri kara beigās atradās Vācijā, iesaistījās latviešu bēgļu aprūpes darbā. Turpmāk kā vienots trimdas latviešu augstākās politiskās vadības centrs nostiprinājās Latvijas Centrālā padome.
Fonda dokumenti dod nelielu ieskatu Latvijas Nacionālās komitejas dibināšanas notikumos un Latviešu Centrālās komitejas bēgļu dzīves arhīva darbībā.
Pluksis Jānis (1908-1995), sabiedriskais darbinieks, (ASV)
(05.03.2026)
Jānis Pluksis – sabiedriskais darbinieks, kurš aktīvi darbojās Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienībā, kā arī pēc tam Dienvidfloridas Latviešu biedrībā, daudz laika un darba veltot trimdas latviešu kultūras centra “Latviešu Māja” izveidei.
J. Pluksis dzimis Rīgā, bet uzaudzis un mācījies Jaungulbenes pagastā. Beidzis Gulbenes komercskolu, iegūstot labas zināšanas grāmatvedībā un strādājis paša atvērtajos veikalos. Otrā pasaules kara laikā nokļuvis Vācijā, bet 1949. gadā devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Klīvlendā (Cleveland), Ohaio štatā. No 1949. gada aprīļa strādājis par masieri Mac Gillis Hospital Klīvlendā. Vācijā, dzīvodams Eslingenas nometnē, viņš bija pabeidzis zviedru masāžas un vingrošanas kursus. Klīvlendā J. Pluksis sāka aktīvu sabiedrisko darbību. 1951. gadā kā Klīvlendas Latviešu biedrības valdes loceklis piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongresā Vašingtonā, savukārt 1954. gadā, jau būdams trimdas latviešu organizācijas “Daugavas Vanagi” Klīvlendas apvienības priekšsēdētājs, uzņēma ALA kongresu Klīvlendā. J. Plukša vadībā “Daugavas Vanagi” izveidoja pastāvīgu mītni Klīvlendā. Viņa mājā Klīvlendā dibināta Klīvlendas Daugavas Vanagu apvienība.
Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs ("Minsteres arhīvs")
(02.03.2026)
Pēc Otrā pasaules kara (1945–1950) Vācijas bēgļu nometnēs darbojās plašs latviešu izglītības tīkls, tostarp 122 tautskolas ar aptuveni 7000 skolēniem, nodrošinot latvisku izglītību trimdā. Skolas darbojās līdztekus ģimnāzijām un arodskolām, piemēram, Augsburgā, Eslingenā, Vircburgā un Haunštetenē, kuras uzturēja latviešu kopiena. Latviešu bēgļu nometnēs izglītības darbu vadīja un koordinēja Latviešu Centrālās komitejas Izglītības un kultūras nozare. 2. galerijā piedāvājam nelielu foto ieskatu fonda lietā GV382 “Fotoalbums par skolu darbību Vācijā – mācību process, absolventi, mākslinieciskā pašdarbība”.