Emigrācijā esošo Latvijas pilsoņu reģistrācijas kartītes

Emigrācijā esošo Latvijas pilsoņu reģistrācijas kartīšu kartotēku veido LNA Latvijas Valsts arhīva F1971 “Trimdas latviešu organizāciju dokumenti” 3. un 4. uzskaites sarakstu dokumenti. Pēc vienošanās ar Latviešu Nacionālo padomi Lielbritānijā Latvijas Valsts arhīvs 1995. gadā saņēma dokumentu sūtījumu, kura lielāko daļu veidoja šī kartotēka. Kartotēka bija izvietota 78 vienāda lieluma koka kastēs (3. uzskaites saraksts) un 156 kartona kastēs (4. uzskaites saraksts) aptuvenā alfabēta kartībā. Uzskaites sarakstos ir saglabāta iepriekšējā kartīšu sistematizācija – pēc personu uzvārda alfabēta secībā. Atsevišķās kastēs ir vākta informācija par mirušajiem, ziņas par karavīriem apkopotas pārsvarā no laikrakstos publicētajiem kritušo sarakstiem sākot ar 1943. gadu. Kartotēka aptver laika posmu no 1943. gada līdz 1951. gadam.

3. uzskaites sarakstā iekļautā kartotēka satur ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri devušies bēgļu gaitās uz Vāciju un citām valstīm. Kartītēs pārsvarā ir personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, nodarbošanās, izglītība, pēdējā dzīvesvieta Latvijā, pārvietotās personas nometnes vieta vai cita dzīvesvieta ārpus Latvijas, pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu Vācijā un visbeidzot – valsts, uz kuru persona pārceļas no Vācijas vai citas pagaidu apmešanās valsts un datējums.

4. uzskaites sarakstā iekļautā kartotēka jeb t.s. “palīgkartotēka” satur līdzīgu pamatinformāciju ar 3. uzskaites sarakstā esošām kartītēm, galvenā atšķirība – šajās kartītes ir informācija par bēgļu pārvietošanos un pagaidu dzīvesvietām pirms nonākšanas pārvietoto personu bēgļu nometnēs Vācijā.

Sastopama kartīšu dublēšanas gan viena apraksta ietvaros, gan kopējā kartotēkā.

Bieži sastopamas nepilnīgi aizpildītas kartītes. Kopējais kartīšu fiziskais stāvoklis ir apmierinošs, lai arī zināms, ka tās glabātas nepiemērotās, mitrās telpās.

Šo kartotēku mēdz saukt arī par “Latviešu Centrālo kartotēku” un “Hānavas kartotēku”.

Leģionāru pases, Personu apliecības, Karaklausības apliecības, Zemessarga karaklausības apliecības un Padomju armijas karaklausības apliecības

1943. gada 23. janvārī Vācijas reihskanclers Ādolfs Hitlers pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. H. Himlers 24. janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja raidogrammu 2. SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta bataljonu bāzes izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ā. Hitlera formālā rakstiskā pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 1943. gada 10. februārī. 23. februārī Latvijas ģenerālkomisārs O. H. Drehslers izdeva pavēli, pamatojoties uz kuru tika uzsākta jauniešu iesaukšana militārajā dienestā, vienlaicīgi tika veicināta brīvprātīga pieteikšanā. Nonākot dienestā jaunkareivjiem tika atņemtas pases un citi personu dokumenti. Nav zināms kā leģionāriem atņemtie personu dokumenti nonāca Vācijā, Lībekā, kur tos sliktā stāvoklī no ASV armijas ieguva latviešu organizācijas pārstāvji. No Vācijas leģionāru personas dokumenti nonāca Lielbritānijā, kur tika glabāti Latviešu mājā Amēlijā ar iespēju personām savus dokumentus izņemt. Pēc tam tie nonāca Daugavas Vanagu Fonda Bradfordas namā, tad īpašumā "Straumēni", līdz beidzot 2003. gadā dokumenti saņemti Latvijas Valsts arhīvā no Daugavas Vanagu Centrālās valdes Lielbritānijā.

No Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā glabātā fonda 2416 Latviešu leģionāru personu dokumenti / Daugavas Vanagu kolekcija (Lielbritānija) ir izveidotas piecas datubāzes pēc dokumentu veidiem ar meklēšanas iespējām "Vārds un/vai uzvārds" vai "Dzimšanas gads". Katra pase vai personas dokuments ir uzrādīta kā viena glabājamā vienība - lieta. Vārdu, uzvārdu un dzimšanas vietu rakstība ir saglabāta tāda, kāda ir dokumentā.