LNA

Latvijas Nacionālā arhīva krātuvēs glabājas personu fondi, kas izveidoti indivīda, ģimenes, dzimtas dzīves un darbības laikā ārpus Latvijas un ir neatņemama Latvijas Nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Nacionālā arhīva darbības pamatā ir Arhīvu likums (stājies spēkā 01.01.2011.), kas nosaka Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas, pieejamības un pārvaldības pamatprincipus. Diasporas arhīvu radīšana, saglabāšana, sistematizācija ir saistīta ar dokumentu īpašnieka un/vai lietotāja ieskatiem. Likumdošanas normas diasporas arhīvu radītājiem nav saistošas un tām ir vienīgi rekomendējošs raksturs. Diasporas arhīva īpašnieks pēc izvēles drīkst nodot glabāt arhīvu gan Latvijas Nacionālajam arhīvam, gan jebkurai citai krātuvei, gan pārdot kolekcionāriem vai pat iznīcināt. Diasporas arhīvu saglabāšanu galvenokārt nosaka dokumentācijas īpašnieka labā griba un viņa vēlme saglabāt. Ļoti būtiski, lai saglabāto dokumentu kopums pēc iespējas pilnīgāk un daudzpusīgāk atspoguļotu diasporas dzīves norises, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs diasporas vēstures izpētes darbs.

Latvijas Valsts arhīva fondi

Trimdas dokumentu sistemātiska uzkrāšanas darba rezultātā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā valsts glabāšanā atrodas dokumentārās liecības no ASV, Austrālijas, Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Dānijas, Brazīlijas u.c. valstīm. LVA glabāšanā atrodas ar diasporu saistīti fondi: personu fondi un diasporas nevalstisko sabiedrisko organizāciju fondi. Diasporas organizācijas iedalās globālās, valstu un kontinentu latviešu centrālās organizācijas un biedrības, reģionālās latviešu organizācijas, biedrības un latvieši centri, draudzes, kā arī interešu un profesionālās biedrības.

Jāatzīmē, ka gandrīz katrā personu fondā ir atrodami dokumenti par diasporas sabiedrības aktivitātēm, sabiedrisko organizāciju darbību un veikumu kā par diasporas darbību lokālu uzdevumu veikšanā, tā Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanā. Personu fondu dokumenti būtiski veicina Latvijas vēstures vispusīgāku atspoguļošanu un pētniecību.

Tradicionāli personu fondi tiek uzskatīti par ģimenes vēstures pētniecības avotu un lielā mērā saistās ar dzimtas koku veidošanu, ģimenes fotoalbumiem, dienasgrāmatām, vēstulēm u.c. Personu fondi ir vieni no interesantākajiem un tajā pat laikā arī ļoti specifiski dokumentārie vēstures avoti. Viens no pamatprincipiem saistībā ar personu dokumentiem – tajos jāattēlojas indivīda un sabiedrības mijiedarbība. Personu fondi mēdz būt ļoti dažādi gan satura, gan apjoma ziņā. Personu fonda veidotājs – fondradis var būt persona, kura ar savu darbību ir iespaidojusi visu sabiedrību kopumā, būtiski ietekmējusi dzīves norises un attīstības procesus vai ar savu darbību būtiski ietekmējusi vienu vai vairākas sabiedrības jomas vai nozares. Personu fondu var veidot arī persona, kura ir dokumentējusi notikumus un būtiski papildinājusi informāciju par notikušo. Tomēr jāņem vērā, ka personu fondus veido indivīdi, nevis valsts iestādes ar stingri reglamentētiem lietvedības noteikumiem, tas nozīmē, ka šo kolekciju veidošanā fondradis pats brīvi nosaka, ko glabāt savā kolekcijā vai tieši otrādi – neglabāt. Personfondi ir ļoti daudzveidīgi, pārsvarā tajos ir fondraža manuskripti, biogrāfiskie dokumenti, sarakste, materiāli par fondradi, dažādi fondradi interesējošo tēmu apkopojumi.

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir Latvijas Nacionālā arhīva funkcionāla struktūrvienība, kas nodrošina nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļaujamo audiovizuālo, foto, skaņas un elektronisko dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu.

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva digitālajai krātuvei redzidzirdilatviju.lv ir apritējuši jau 5 gadi, tā sākotnēji piedāvāja ikvienam apskatīt 500 kinohroniku video. Vēlāk vietni papildināja arī ar fotogrāfijām un skaņas ierakstiem, kā arī nesen vietnē pievienota iespēja aplūkot tematiskās kolekcijas.

Šajos gados redzidzirdilatviju.lv pieejamo video klāsts palielinājies sešas reizes. Šobrīd ir iespēja apskatīt vairāk nekā 3800 video. Vietnē pieejamas vairāk nekā 63 000 fotogrāfijas un 500 skaņas ieraksti.

Paldies visiem, kas piedalījušies vietnes izstrādē, un tiem, kas ik dienas papildina datubāzi, lai Latvijas Nacionālais dokumentārais mantojums būtu pieejams aizvien plašākai publikai.

Nāc, ieskaties "Latviešu diaspora – domās par Latviju": www.redzidzirdilatviju.lv

Latvijā

Katalogs “Pasaules latviešu dokumenti Latvijā”

Kataloga "Pasaules latviešu dokumenti Latvijā" pirmsākumi meklējami Latvijas Valsts arhīva uzziņu krājuma "Trimdas arhīvi atgriežas" apkopotajā informācijā, kura laika gaitā papildināta un digitāli apvienota pētniecībai ērtākā datubāzē.

Ārvalstīs

Ārvalstu arhīvi un diasporas krātuves

Ne tikai Latvijas Nacionālā arhīva un citu Latvijas atmiņu glabātāju krātuvēs ir saglabāti diasporas latviešu dokumenti. Nozīmīgas kolekcijas atrodas gan Eiropas valstīs - Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, gan arī ASV, Kanādā, Austrālijā u.c.