LNA veidotās izstādes
- Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951
- Latvieši Lielbritānijā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā
- Latviešu Dziesmu svētki pasaulē
- Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.g. 25.maijā
- BATUN (LV)
- BATUN (EN)
- „Caur objektīva prizmu - Alise un Manfrēds Zīverti”
- Latviešu karavīru dzīve Rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs
- Dramaturgs un aktieris un Uldis Siliņš
- Latviešu sieviete trimdā
Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā vairākas virtuālās izstādes, kas atspoguļo un popularizē arhīva kolekcijas, gan dažādus nozīmīgus notikumus saistībā ar diasporu, izmantojot tīmekļa iespējas parādīt dokumentus, fotogrāfijas un pat nelielus video par attiecīgajām tēmām.
"Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 - 1951" - veidota sadarbībā ar Baltijas valstu atmiņu institūcijām par pārvietoto personu bēgļu nometņu veidošanu Vācijā, ikdienu un svētkiem, dažādu organizāciju dibināšanu. Virtuālā izstāde ir latviešu, lietuviešu, igauņu un angļu valodā.
"Latvieši Lielbritānijā" - veidota sadarbībā ar Latviešu Nacionālo padomi Lielbritānijā par latviešu dzīvi Lielbritānijā pārsvarā pēc Otrā pasaules kara. Virtuālajā izstādē apskatītas tēmas gan par iemesliem, kādēļ nācies ieceļot no pārvietoto personu bēgļu nometnēm Vācijā, kāda ir bijusi sabiedriskā un kultūras dzīve, sabiedrisko organizāciju darbība, politiskās aktivitātes u.c. Zināmā mērā šo izstādi var uzskatīt par turpinājumu “Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951".
"Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā" ir atskats uz vēsturisku notikumu 1985. gadā, kad kuģa "Baltic Star" brauciens pa Baltijas jūras neitrāliem ūdeņiem tuvu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas krastiem bija pasaules publicitāti piesaistošs notikums un atkal aktualizēja Baltijas valstu likteni.
"Latviešu Dziesmu svētki pasaulē" veidota, lai parādītu diasporas latviešu kopienu centienus un spējas saglabāt kultūru ārpus Latvijas, sākot jau ar bēgļu nometņu laikiem Vācijā - latviešu dziesmu dienas, vēlākajos gados, izceļojot uz citām mītnes zemēm gan Eiropā, gan ASV, Kanādā un Austrālijā, rīkojot dziesmu dienas, dziesmu svētku vai kultūras dienas. Izstāde veidota latviešu un angļu valodā.
"Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.gada 25.maijā" veidota no Latvijas Nacionālajā arhīvā glabātajām dokumentārajām liecībam un veltīta Eslingenas Dziesmu svētku 65 gadu atcerei.
"BATUN - par Baltijas tautu brīvību un neatkarību" - virtuālā izstāde latviešu un angļu valodā par Latvijas Nacionālā arhīvā glabāto unikālo BATUN arhīvu un diasporas centieniem panākt Baltijas valstu atjaunošanu un cilvēktiesību ievērošanu.
Dzelzceļu būve Austrālijā
Šovasar, kad Rīgas ielās sastrēgumus rada ceļu remontdarbi un Rīgā un citviet Latvijā top jaunas un tiek atjaunotas vecās dzelzceļa līnijas, aicinām ielūkoties LNA Latvijas Valsts arhīvā glabātajās fotogrāfijās par ceļu un dzelzceļu būvi Austrālijā, kur savu artavu snieguši arī latvieši.
Tālivaldis Ķeniņš (22.04.1919 – 20.01.2008) – latviešu komponists un mūzikas pedagogs.
Topošais komponists dzimis ģimenē ar plašu pasaules vērienu un izglītību, pats izglītojies gan Rīgā, gan Parīzē. Otrā pasaules kara sākums izjauca ieceres par studijām Sorbonnā, tāpēc Tālivaldis Ķeniņš iestājās Latvijas Konservatorijā, mācoties pie Jāzepa Vītola, Arvīda Žilinska, Ādolfa Ābeles u.c. pasniedzējiem.
Mēnešraksts “Mazputniņš”
Aicinām ielūkoties Latvijas Valsts arhīva dokumentos, kas saistīti ar mēnešraksta “Mazputniņš” izdošanu
Knuts Valdemārs Orions Lesiņš (28.03.1909-01.01.2000) – latviešu rakstnieks, komponists, pianists un mūzikas vēsturnieks.
Knuts Lesiņš audzis muzikālā ģimenē, arī kopš skolas laika bijis cieši saistīts ar mūziku. Studiju laikā un pēc konservatorijas beigšanas 1932. gadā viņš aktīvi iesaistās Latvijas mūzikas dzīvē – publicē kritikas un rakstus par mūzikas vēsturi, strādā par dramaturgu Nacionālajā operā, Vīgnera Fonoloģiskajā institūtā, pasniedz klavierstundas, kā arī komponē, zināšanas šajā laukā papildinot pie Jāņa Ivanova.
Daudzsēriju filma “Pansija pilī”
Ar saukli “Rakstīts Holivudā, pieredzēts Inciemā” uz Latvijas kino ekrāniem pašlaik savu vietu iekaro daudzsēriju filma “Pansija pilī”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša atmiņu romāna motīviem. Liela daļa viņa dzīves bija saistīta ar kino un Holivudā tapis ne tikai šis darbs vien.
“Labrīt, ēterā radio “Baltijas Balss”” – vārdi, kas tā arī neizskanēja pasaules radio viļņos.
Jau Otrā pasaules kara laikā un pēc tā brīvajā pasaulē skanēja dažādu valstu un latviešu organizāciju atbalstītas radiopārraides latviešu valodā (“Amerikas Balss”, “Brīvā Eiropa”, Vatikāna radio u.c. radiostacijas), tomēr to darbību un saturu noteica šo valstu politika un tās prasības.
“Ziloņkaula zobena zādzības lieta”
Mūsu krājumi glabā neskaitāmus nozīmīgus, aizraujošus un intriģējošus dokumentus. Vesels kriminālas epopejas cienīgs sižets slēpjas LVA fonda “Valsts mākslas muzejs” lietā ar nosaukumu “Ziloņkaula zobena zādzības lieta”
Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds
Aicinām ielūkoties Latvijas Valsts arhīva dokumentos, kas saistīti ar PBLA Kultūras fonda darbību.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balva.
Tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, šoreiz aicinām iepazīties ar vienu no šo svētku tradīcijām trimdā. Kopš 1963. gada par tādu kļuvusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas (vēlāk saukta par PBLA balvu) pasniegšana.
EDSA nolīguma sagatavošanas konference Helsinkos
Kad 20. gs. 70. gados mazinājās starptautiskais saspīlējums, rietumvalstis un komunistisko valstu bloks meklēja ceļus dialogam. 1973. gadā Helsinkos notika konference EDSA nolīguma sagatavošanai. Bez daudziem citiem jautājumiem plānotais nolīgums apstiprinātu arī valstu robežu neaizskaramības principu, tādējādi faktiski atzīstot Baltijas valstu okupāciju.
Kurzemnieku piemineklis Tobāgo
Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons iesaistījās Tobāgo vēstures pētniecībā jau 20. gs. vidū, palīdzot Trinidadai un Tobāgo veidot un dokumentēt jaunās valsts vēsturi, kā arī veidojot saites starp trimdas latviešiem un Trinidadu un Tobāgo. Ideja par pieminekli kurzemnieku piemiņai Tobāgo radās E. Andersona vadītā pirmā latviešu salidojuma Tobāgo laikā 1974. gadā, kad tika atklāta piemiņas plāksne galvenās kurzemnieku apmetnes vietā.