ASV

Hūvera institūtu 1919. gadā dibinājis Herberts Hūvers, vēlākais ASV prezidents, lai savāktu un glabātu vēsturiskas liecības par Pirmo pasaules karu. Laika gaidā Hūvera institūta Bibliotēka un arhīvi izveidojās par kara, revolūciju un miera dokumentēšanas krātuvi divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā ar gandrīz vienu miljonu sējumu un vairāk nekā sešiem tūkstošiem arhīvu kolekcijām no 171 valsts. Latviešu dokumentācija Hūvera institūta Bibliotēkā un arhīvā nonākusi galvenokārt pēc Otrā pasaules kara. 1949. gadā Latviešu Centrālā padome Vācijā nolēma pārvietot no Vācijas savu arhīvu, bet vēlākos gados lielu ieguldījumu latviešu dokumentācijas saglabāšanā veica Edgars Andersons.

Kopumā Latviešu kolekcijas aptver laika posmu no neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā līdz mūsdienām. Dokumenti attiecas uz Latvijas diplomātiju starpkaru gados, Latvijas aneksiju Padomju Savienībā un politiskajām represijām padomju varas apstākļos. Atsevišķi dokumenti attiecas uz latviešu bēgļiem pēc Otrā pasaules kara un kustību, kas veda uz Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.

“Latviešu bēgļu dzīves arhīva” kolekcija šobrīd turpina glabāties šajā krātuvē, lai arī sākotnēji bija nodoms to tikai īslaicīgi glabāt ASV un kā galējo termiņu nosakot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. 2003. gadā Latvijas Valsts arhīvs saņēma no Hūvera institūta dokumentu mikrofilmas ar materiāliem par latviešu karavīriem gūstekņu nometnēs, latviešu bēgļu nometnēm, trimdas organizācijām, arī par pirmskara Latvijas dzīvi (LV_LNA_LVA_F2395 Hūvera institūta (ASV) arhīva kolekcija). Šīs mikrofilmas ir pārvērstas arī mūsdienīgākā datu nesējā – digitalizētas.

Imigrācijas vēstures pētniecības centra arhīvs dibināts 1963. gadā kā “Imigrantu arhīvs” Minesotas Universitātes bibliotēkas paspārnē ar vīziju aizpildīt robus vēsturiskajā atmiņā attiecībā uz daudzām imigrantu grupām, kuras citur nebija pietiekami dokumentētas. Šobrīd Imigrācijas vēstures pētniecības centra arhīvs (Immigration History Research Center Archives) ir arhīvs un bibliotēka, kas dokumentē plašu imigrantu un bēgļu pieredzes klāstu. Imigrācijas vēstures pētniecības centra arhīva krājumā ir arī pārstāvētas latviešu kolekcijas kā personfondi, gan arī diasporas organizāciju arhīvi.