Zviedrija

Latviešu diasporas dokumentu arhivēšana Zviedrijas arhīvā

1943. gada oktobrī Stokholmā zviedri un Zviedrijā dzīvojošie latvieši nodibināja Zviedru – latviešu palīdzības komiteju. Tās mērķis bija palīdzība latviešu bēgļiem, kas jau ieradušies vai ieradīsies Zviedrijā no Latvijas. Latviešu palīdzības komiteja dibināta 1945. gada 12. jūlijā, stājoties agrākās Zviedru – latviešu palīdzības komitejas vietā un pārņemot no tās latviešu bēgļu jautājumu kārtošanu. Latviešu palīdzības komitejas darbība bija sadalīta vairākās nozarēs. Latviešu palīdzības komitejas palīdzības darbība sākotnēji bija koncentrēta Zviedrijā, aprūpējot trūcīgos tautiešus, savukārt 1947. gadā šis palīdzības darbs jau sniedzās pāri Zviedrijas robežām, organizējot plašu palīdzības akciju bērniem, invalīdiem un citiem tautiešiem pārvietoto personu bēgļu nometnēs, 1955. gadā, saņemot no Latvijas Sarkanā Krusta Vācijā informāciju par deportētajiem tautiešiem Padomju Savienībā, tika nodibināta jauna organizācija – Sadarbības komiteja Aizvesto aprūpei, kura vāca līdzekļus un sūtīja saiņus, no sākumā pārtikas, vēlāk arī drēbes un apavus. Šos palīdzības saiņus ar Starptautiskā Sarkanā krusta starpniecību sūtīja apcietinātiem un deportētiem Padomju Savienībā un no deportācijas atbrīvotiem Latvijā.

Latviešu palīdzības komitejas izveide un darbība

Latviešu palīdzības komiteja tika dibināta 1945. gada 12. jūlijā, stājoties agrākās Zviedru – latviešu palīdzības komitejas vietā un pārņemot no tās latviešu bēgļu jautājumu kārtošanu. Latviešu palīdzības komitejas darbība bija sadalīta vairākās nozarēs. Sākotnēji Latviešu palīdzības komitejas palīdzības darbība bija koncentrēta Zviedrijā, aprūpējot trūcīgos tautiešus. Savukārt 1947. gadā šis palīdzības darbs jau sniedzās pāri Zviedrijas robežām, organizējot plašu palīdzības akciju bērniem, invalīdiem un citiem tautiešiem pārvietoto personu bēgļu nometnēs Vācijā. 1955. gadā, saņemot no Latvijas Sarkanā Krusta Vācijā informāciju par deportētajiem tautiešiem Padomju Savienībā, tika nodibināta Sadarbības komiteja aizvesto aprūpei. Tā vāca līdzekļus un sūtīja saiņus, sākotnēji ar pārtiku, vēlāk arī ar drēbēm un apaviem. Šos palīdzības saiņus ar Starptautiskā Sarkanā krusta starpniecību sūtīja apcietinātajiem un deportētajiem Padomju Savienībā, kā arī no padomju varas represijām cietušajiem Latvijā.

Latviešu palīdzības komitejas sadarbība un kultūras saglabāšana

Latviešu palīdzības komiteja aktīvi sadarbojās ar citām organizācijām, lai nodrošinātu latviešu bēgļiem nepieciešamos resursus un atbalstu. Latviešu palīdzības komiteja arī organizēja kultūras un izglītības pasākumus, lai saglabātu latviešu kultūru un veicinātu tautiešu integrāciju jaunajā dzīvesvietā. Latviešu palīdzības komitejas darbs turpinājās arī pēc kara beigām, sniedzot nozīmīgu atbalstu latviešu kopienai Zviedrijā un ārpus tās robežām. Latviešu palīdzības komitejas darbība bija saistīta arī jautājumu risināšanu par ieceļošanu Zviedrijā (arī no Padomju Savienības), izceļošanu uz ASV un Kanādu, uzturēšanās atļauju pieprasījumu noformēšanā sadarbībā ar Zviedrijas valsts iestādēm. Latviešu palīdzības komiteja sniedza palīdzību latviešiem pensiju jautājumos Zviedrijā un Vācijā, nodarbojās ar latviešu personu dokumentu tulkojumiem un to apstiprinājumiem, kārtoja latviešu mantojumu lietas. Savas pastāvēšanas laikā Latviešu palīdzības komiteja kļuva par svarīgu saikni starp latviešu diasporu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un palīdzot saglabāt nacionālo identitāti trimdā.

Latviešu palīdzības komitejas arhīva nodošana Zviedrijas Valsts arhīvā

20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās Latviešu palīdzības komiteja pieņēma lēmumu nodot organizācijas arhīvu Zviedrijas Valsts arhīvā valsts glabāšanā. Šī dokumentu kolekcija sastāv no divām atsevišķām daļām – Latviešu palīdzības komitejas un Konstantīna Ozoliņa veidotā arhīva krājuma, kas pirms tam glabāts Vesterosas bibliotēkā. Konstantīns Ozoliņš rūpējās par latviešu grāmatu kataloga izdošanu, bibliotēkas krājuma papildināšanu ar latviešu grāmatām, kā arī latviešu laikrakstu un personu arhīva izveidošanu. Diemžēl pēc viņa nāves latviešu diaspora Zviedrijā nespēja atrast iesāktā darba turpinātāju.

Zviedrijas latviešu arhīva dokumenti aptver plašu tēmu loku un sniedz ieskatu dažādu gadu aktivitātēs un notikumos, sniedzot detalizētu ieskatu gan par organizāciju darbību, gan par individuālu cilvēku ieguldījumu un pieredzi. Latviešu palīdzības komitejas dokumentu arhīvs ir ļoti daudzveidīgs, sākot ar protokoliem līdz ziņojumiem un vēstulēm, kas sniedz ieskatu tā laika problēmās un komunikācijā starp organizācijas biedriem un citiem latviešu diasporas pārstāvjiem. Tas sniedz plašu un daudzveidīgu skatījumu uz Latviešu palīdzības komitejas darbību, tādējādi īpaši vērtīgs resurss pētniekiem, kas vēlas izprast Latviešu palīdzības komitejas darbību un tās ietekmi latviešu diasporas vēsturē. Šie dokumenti sniedz detalizētu ieskatu Latviešu palīdzības komitejas organizatoriskajā struktūrā, darbībā un vēsturē, kā arī atklāj svarīgas personas un notikumus, kas ietekmējuši latviešu diasporas dzīvi Zviedrijā.

Šajā dokumentu kolekcijā nozīmīgu daļu veido arī dažādu personu dokumenti, kas galvenokārt ir personiskās atmiņas par dzīvi Latvijā un vēlāk trimdā, piezīmes par dažādām tēmām, ģimenes un latviešu pasākumu fotogrāfijas, sarakste ar Latvijā palikušajiem radiniekiem un draugiem, manuskripti, biogrāfiskie un profesionālās darbības dokumenti, publikācijas presē. Šis arhīvs ir bagāts ar daudzveidīgiem dokumentiem un liecībām par dažādu personu dzīves ceļiem un ieguldījumu Latvijas un latviešu kultūras saglabāšanā.

Zviedrijas latviešu apvienība

Šobrīd Zviedrijas latviešu centrālā organizācija ir Zviedrijas latviešu apvienība, kas 2011. gadā pārņēma Latviešu palīdzības komitejas un Zviedrijas latviešu centrālās padomes funkcijas un darbību. Šī organizācija veicina latviešu kultūras saglabāšanu un latviešu identitātes attīstību Zviedrijā. Zviedrijas latviešu apvienības darbības jomas ietver arī kultūras pasākumu rīkošanu un atbalstu latviešu sabiedriskajiem projektiem Zviedrijā. Šī organizācija ir nozīmīga daļa no Zviedrijas latviešu dzīves un veicina ciešāku saikni starp Zviedriju un Latviju.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārzemju komiteja

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārzemju komiteja (LSDSP ĀK) uzskata sevi par 1904. gadā dibinātās un Latvijas neatkarības laikā lielākās partijas ideoloģisko un organizatorisko turpinātāju. LSDSP atjaunoja darbību trimdā 1945. gada 4. augustā Stokholmā, Zviedrijā, nodibinot LSDSP Zviedrijas klubu, kas veidoja sakarus ar partijas biedriem, kuri bēgļu gaitās bija izklīduši pa citām valstīm. Vēlākos gados LSDSP piesaistīja arī jaunās paaudzes latviešus trimdā, kuri pulcējās 1950. gadā dibinātajā Sociāldemokrātiskās partijas kopā. LSDSP vadība vienmēr atradās Stokholmā, un organizācija vienmēr uzsvēra, ka LSDSP ĀK pārstāv Latvijā dzīvojošos sociāldemokrātus. Partijas priekšsēdētājs visā trimdas laikā bija Bruno Kalniņš.

Uzsākot darbību trimdā, LSDSP deklarēja par savu galveno uzdevumu cīņu par demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu, uzsverot brīvību, neatkarību un vienlīdzību kā partijas galvenos lozungus. Svarīga partijas darbības daļa bija starptautisko sakaru veidošana, un tās pārstāvji piedalījās Sociālistiskās Internacionāles atjaunošanā 1951. gadā Frankfurtē. Partijas delegāti aktīvi piedalījās Internacionāles kongresos, kas notika dažādās Eiropas pilsētās. LSDSP ierosinājumu rezultātā Internacionāle izteica protestus pret latviešu sociāldemokrātu vajāšanām Padomju Savienībā, tostarp organizējot plašu akciju pret neatkarības laika LSDSP priekšsēdētāja Friča Mendera apcietināšanu, tiesāšanu un sodīšanu 1970. gadā, kā arī par Jura Būmeistera notiesāšanu uz 15 gadiem 1981. gadā. Šajās akcijās atbalstu sniedza arī Zviedrijas sociāldemokrātiskā partija.

Otra svarīga LSDSP darbības joma bija sakaru veidošana ar Latviju. Kopš 1956. gada partija aktīvi iesaistījās propagandas darbā trimdas sabiedrībā, mudinot latviešus apmeklēt Latviju un sniegt Latvijas iedzīvotājiem informāciju par apstākļiem Rietumos, vienlaikus norobežojoties no VDK vadītās Kultūras sakaru komitejas. LSDSP uzskatīja sakaru veidošanu ar Latviju par trimdas latviešu galveno nacionālpolitisko uzdevumu.

LSDSP politiskais darbs trimdas latviešu sabiedrībā koncentrējās laikrakstā “Brīvība,” kurā tika izteikts partijas viedoklis par Latvijas stāvokli un pausti politiskie uzskati. Tāpat partija rīkoja sapulces un diskusijas par politiskajiem jautājumiem Zviedrijā. LSDSP sadarbojās arī ar citām trimdas latviešu organizācijām, īpaši ar PBLA, piemēram, organizējot latviešu akcijas Helsinku, Belgradas un Madrides drošības un sadarbības konferenču laikā. Zviedrijā LSDSP aktīvi piedalījās Latviešu palīdzības komitejas vēlēšanās visos trimdas gados.

Pēc pilsonisko partiju darbības izbeigšanās 1970. gados LSDSP bija vienīgā latviešu politiskā partija, kas turpināja aktīvu darbību ar vēlētu vadību un savu mēnešrakstu, kurā tika skaidri izteikta partijas politika. 1970. gadā partijas programma tika pārstrādāta, lai pielāgotu to mūsdienu apstākļiem, atsakoties no marksisma principiem un uzsverot cīņu par nacionālu politisku, kā arī sociālu, kulturālu un saimniecisku demokrātiju,. LSDSP stingri nosodīja komunistisko padomju režīmu, uzskatot to par svešu varu, kas kolonizē, izmanto un pārtauto latviešu tautu. Partija neatzina padomju režīmu par sociālistisku un noraidīja to kā viltus sociālismu, piedāvājot demokrātiju, veidotu pēc rietumu demokrātiskā sociālisma principiem, kā alternatīvu. Partija apkaroja gan komunistisko padomju režīmu kā beztiesību, sociālas nevienlīdzības un verdzības valsti, gan arī kapitālistisko sistēmu ar tās kapitāla īpašnieku saimniecisko varu un sociālo netaisnību.

Laimonis Ešenvalds, kurš bija viens no LSDSP jaunatnes kopas dibinātājiem 1949. gadā un viens no delegātiem, kas piedalījās Sociālistiskās Internacionāles atjaunošanas kongresā 1951. gadā. Laimonis Ešenvalds bija nozīmīga personība partijas organizatoriskajā darbā un pārstāvēja partiju daudzās konferencēs un sēdēs. Viņš dzimis 1926. gada 17. jūnijā Stendes pagastā, bet 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur pabeidza Latviešu ģimnāziju Stokholmā un vēlāk iestājās Stokholmas Karaliskajā tehniskajā augstskolā. Pēc augstskolas pabeigšanas viņš strādāja kā inženieris.

Arhīva kolekcijas sakārtošanas projekts

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs sadarbībā ar Zviedrijas latviešu apvienību 2017. gadā uzsāka Zviedrijas latviešu arhīva kolekcijas sakārtošanas darbu Zviedrijas Valsts arhīvā, darbs tika turpināts 2019. gadā un visbeidzot pabeigts 2022. gadā. Zviedrijas latviešu arhīva sakārtošanas projekta rezultātā sakārtotas 962 Zviedrijas latviešu arhīva kastes Zviedrijas Valsts arhīvā. 2023. gadā uzsākts projekta nākamais posms – apzināt dokumentāro mantojumu, kas atrodas pie Zviedrijā dzīvojošajiem latviešiem, veikt dokumentu sakārtošanu un nodošanu glabāšanā Zviedrijas Valsts arhīvā. Šis projekts veicināja latviešu diasporas iesaisti dokumentu apzināšanā un saglabāšanā, kā arī atklāja daudzas vērtīgas vēstures liecības, kas sniedz dziļāku izpratni par latviešu diasporas dzīvi un darbību Zviedrijā pagājušajā, gan arī šajā gadsimtā. Šis projekts viennozīmīgi nostiprina latviešu un zviedru kultūrvēsturisko saikni, kā arī nodrošina, ka šis svarīgais dokumentārais mantojums tiks saglabāts nākamajām paaudzēm. Projekta rezultātā tika sakārtota visaptveroša latviešu diasporas kolekcija, kas kļuva pieejama pētniekiem un sabiedrībai, veicinot plašāku izpratni par latviešu vēsturi Zviedrijā.

**Svarīga informācija Zviedrijas arhīva apmeklētājiem**

Pirms došanās uz Zviedrijas arhīvu, ir obligāti jāsazinās ar Zviedrijas latviešu apvienību, jo ir nepieciešams saņemt atļauju. Protams, ir nepieciešama arī iepriekšēja pieteikšanās Zviedrijas arhīvā, lai arhīva darbinieki nodrošinātu piekļuvi dokumentiem. Zviedrijas latviešu arhīva kolekcija glabājas Täby (Arninge-Krigsarkivet). Lai tur nokļūtu, vislabāk izmantot sabiedrisko transportu vai personīgo automašīnu.

Projekta datnes lejuplāde

Piedāvājam arī iespēju lejuplādēt un iepazīties ar projekta darba datni pdf formātā.

Zemāk būs redzams Zviedrijas latviešu arhīvs, kas ir sakārtots 1069 kastēs. Katrai kastei ir savs unikālais numurs, nosaukums, dokumentu datējums un īss saturs, kā arī iespēju robežās ir ievērota iepriekšējā kārtojuma sistēma. Attēli pie kastēm ir mākslīgā intelekta veidoti, izmantojot DALL·E, vizualizējot latviešu bēgļu kustības sākšanos no Latvijas uz Zviedriju ar zvejnieku laivām, arhīva dokumentu daudzveidību, arhīvu dažādos sakārtotības stāvokļus, arhīvu attīstību dažādos gadsimtos un gadu desmitos, kā arī tālāko attīstības nākotnes prognozes.