Ārvalstu arhīvi un diasporas krātuves

Vācija

Latviešu diasporas arhīva Minsterē veidošanās, uzturēšanas un pastāvēšanas vēsture ir nesaraujami saistīta ar vairākām Vācijā dibinātām un savu darbību veikušām sabiedriskajām organizācijām. Tās ir Latviešu Centrālā padome, Latviešu Centrālā komiteja, Latviešu kopība Vācijā un Minsteres latviešu centrs. Katra no šīm organizācijām ir atstājusi nozīmīgu vietu trimdas vēsturē, dažas no tām vēl turpina vairāk vai mazāk aktīvi darboties, pielāgojoties mūsdienu apstākļiem un diasporas interesēm. 1945. gadā dibinātās organizācijas Latviešu Centrālā padome un Latviešu Centrālā komiteja uzņēmās visu Vācijā atrodošos latviešu bēgļu dzīves dažādo vajadzību koordinēšanu, tostarp arī aktualizēja jautājumu par trimdas dokumentu glabāšanu un izstrādāja programmu “Latviešu bēgļu dzīves arhīva” izveidošanai. Dažus gadus vēlāk 1948. gadā pieņemts lēmums par arhīvu un kultūras vērtību glabāšanu ārzemēs, jo bija skaidrs, ka sākotnējās cerības par atgriešanos atpakaļ Latvijā nepiepildīsies, un kā visdrošākā un atbilstošākā arhīva glabāšanas valsts ārpus Latvijas un Eiropas izvēlēta ASV, noslēgts līgums ar ASV Stenfordas universitātes Hūvera institūtu par “Latviešu bēgļu dzīves arhīva” pārņemšanu glabāšanā.

Pārējā “Latviešu bēgļu dzīves arhīva” dokumentācija ilgus gadus atradās Minsteres latviešu ģimnāzijas telpās, ne vienmēr piemērotos apstākļos, līdz Minsteres latviešu ģimnāzijas ticības mācības un dabas zinātņu skolotājas Austras Rudzītes vadībā un ierosmē iekārtots trimdas dokumentu un laikrakstu arhīvs, plaša bibliotēka, latviešu rakstniecībai veltītas muzejistabas. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Minsteres latviešu ģimnāzijai nākas risināt jautājumu par jaunu skolas ēku, tiek nodibināta jauna organizācija – Latviešu centrs Minsterē un uzsākta līdzekļu vākšana būvniecībai. Līdzekļi tiek piesaistīti kā ziedojumi, aizdevumi, kā arī nozīmīgs ir Vācijas valsts un pavalsts finansiālais atbalsts. Jaunās ēkas arhitekti ir Maija Sinka-Gobiņa, Gustavs Šilde un Juris Trauciņš. 1986. gadā Minsteres latviešu ģimnāzija pārceļas uz jaunajām telpām, turpina skolas darbu līdz pat skolas darbības pārtraukšanai 1998. gadā. Latviešu centrā Minsterē pagrabstāvā ir izveidots jau ēkas projektā paredzētais un izbūvētais arhīvs ar daudzveidīgu trimdas latviešu dokumentāciju. Glabāšanas un drošības apstākļi ir vērtējami kā ļoti labi, problemātiska situācija ir ar pieejamību sabiedrībai un pētniecībai, jo lielākā daļa arhīva dokumentu ir nesakārtotā vai daļēji sakārtotā veidā izvietoti plauktos mapēs un kastēs. Ir bijuši centieni šo situāciju risināt.

foto
foto
foto
foto

Daļa no latviešu diasporas arhīva Minsterē tika pārvesta uz Latvijas Valsts arhīvu, un to 2002. gadā valsts glabāšanā Latvijas Valsts arhīvam nodeva Latviešu tautas kopības Vācijā priekšsēdis Arturs Cipulis (LV_LNA_LVA_F2335 Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs (Minsteres arhīvs)). Arhīva pārvešana glabāšanā uz Latvijas Valsts arhīvu izraisīja šķelšanos diasporas latviešu sabiedrībā un ilgstošas diskusijas par šī pasākuma nepieciešamību un lietderību. LNA Latvijas Valsts arhīva glabātavās glabājas arī citi ar Minsteres latviešu ģimnāziju cieši saistītu personu arhīvi, kā piemēram, Minsteres latviešu ģimnāzijas direktora Eduarda Silkalna personfonds (LV_LNA_LVA_F2071 Silkalns Eduards (dz.1937), pedagogs, rakstnieks, (Austrālija)), arī Minsteres latviešu ģimnāzijas internāta ilggadējā vadītāja Imanta Baloža personfonds (LV_LNA_LVA_F2707 Balodis Imants (dz.1927), sabiedriskais darbinieks (Vācija)).

2019. gada novembrī Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs devās apzināt latviešu diasporas dokumentus Latviešu centrā Minsterē un 2020. gada martā uzsāka latviešu trimdas (diasporas) arhīva arhivēšanu – Minsteres latviešu ģimnāzijas dokumentu sakārtošanu. Diemžēl uzsāktos praktiskos darbus nācās pārtraukt ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ.

Daugavas Vanagu Vācijā īpašums “Bērzaine” pēc Otrā pasaules kara sākotnēji izveidots kā invalīdu nams, tagad turpina savu darbību kā latviešu centrs un viesu nams. Ilgus gadus šajā īpašumā glabājās Latviešu leģiona arhīvs, no 2003. gada Latvijas Kara muzejā. 2012. gadā Latvijas Valsts arhīva pārstāvji piedalījās Daugavas Vanagu Vācijā organizētajā konferencē "Latviešu organizāciju ārpus Latvijas nākotne un informācijas apmaiņas loma to darbībā", kuras laikā atklāja izstādi "Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947. gada 25. maijā".