Zviedrijas latviešu māksliniece Sofija Samsone (dz. Spoģe), kura galvenokārt ir pazīstama ar gaišos toņos gleznotām Zviedrijas dabas ainavām, dzimusi Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta “Pupiņās” zemnieku ģimenē. Sākotnēji mācījusies Dvietes pamatskolā, pēc tam turpinājusi mācības Bebrenes pamatskolā, kuru pabeigusi 1929. gadā. Mācoties Bebrenes pamatskolā, viņa sākusi zīmēt dekorācijas vietējām teātra izrādēm. Pēc Jēkabpils Valsts komercskolas pabeigšanas 1932. gadā viņa strādājusi valsts iestādēs, kas saistītas ar izglītības pārvaldi, – Daugavpils apriņķa tautskolu inspekcijā, pēc tam apriņķa un vēlāk pilsētas skolu valdē. No Daugavpils S. Samsone pārcēlās uz Bausku un turpināja savu darbu Bauskas apriņķa tautskolu inspekcijā un vēlāk Rīgas apriņķa skolu valdē.

1944. gadā S. Samsone devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur strādājusi dažādus pagaidu darbus, galvenokārt tādus, kas bija saistīti ar zīmēšanu, piem., Upsalas trauku fabrikā, pielabojot ar otu traukus ar bojājumiem, zīmējot skices uzņēmumā, kurš izgatavoja dažāda veida reklāmas izkārtnes u.tml. No 1950. gada līdz 1963. gadam S. Samsone strādāja Zviedrijas Dabas vēstures muzejā Stokholmā par zīmētāju, sākotnēji zīmējot dažādas fosilijas, bet vēlāk ilustrējusi Zviedrijas Dabas vēstures muzeja paleozooloģijas zinātnisko rakstu krājumu u.c. Fonda sastāvā ietilpst ar zīmuli un tušu zīmētās fosiliju skices Zviedrijas Dabas vēstures muzejam.

Paralēli darbam muzejā S. Samsone sāka mācīties glezniecību. Pirmo reizi gleznot viņa sākusi 1947. gadā. Pēc tam no 1949. gada līdz 1952. gadam viņa apmeklēja gleznošanas kursus Tautas augstskolā Stokholmā, bet 1952. gadā sāka mācīties Okes Pernbija (Åke Pernby) glezniecības privātskolā. Zināšanas glezniecībā papildinājusi arī Žiljēna akadēmijā (Academie Julian) Parīzē, Francijā. S. Samsone devusies dažādos mācību braucienos pa Eiropu, apceļojot Franciju, Itāliju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju. No šīm valstīm ir saglabājušās daudzas skices ar piezīmēm, kas apskatāmas mākslinieces fondā. 1954. gadā S. Samsone pārcēlās uz Stokholmas priekšpilsētu Danderīdu, kur dzīvoja līdz pat 2000. gadam, pēc tam pārcēlās uz Slīti Gotlandes salā. Danderīdā, kopš 20. gs. 60. gadu vidus, S. Samsone piedalījās tās mākslinieku grupas aktivitātēs, izstādēs, un 1972. gadā saņēmusi arī Danderīdas komūnas kultūras prēmiju. Paralēli gleznošanai S. Samsone vadījusi arī gleznošanas kursus interesentiem. Grupu izstādēs S. Samsone piedalījusies jau kopš 1950. gada, bet pirmā personālizstāde tika sarīkota 1962. gadā Stokholmā. Kopumā viņai bijušas 7 personālizstādes. 1995. gadā tika atklāta viņas personālizstāde Valsts Mākslas muzejā Rīgā. 1971. gadā S. Samsone tika uzņemta Zviedrijas Mākslinieku savienībā. Fonds satur arī dažādus ar mākslinieces izstādēm saistītus dokumentus.

S. Samsone savās gleznās visvairāk pievērsusies Zviedrijas dabas, visvairāk Gotlandes ainavu atainojumam. Kopš 1960. gada viņa gandrīz katru vasaru devusies gleznot uz Gotlandi parasti uz diviem trim mēnešiem. Viņa gleznoja kalnus, akmens krāvumus, jūru, mazus piejūras ciematus lielākoties gaišos toņos, dažkārt ar spilgtākiem akcentiem. Gleznojusi arī klusās dabas. Daudz ir saglabājušies S. Samsones zīmējumi, tos, kā māksliniece pati atzinusi, viņa esot uzskatījusi tikai par izejmateriāliem gleznošanai. Tiem raksturīga viegla, melna tušas spalvas līnija, lakoniskums, kompozicionāla precizitāte. Fonda sastāvā ietilpst daudzas S. Samsones skices uz kartona un audekla, kā arī liels skaits gleznu ar un bez ierāmējuma.

1968. gadā S. Samsone pirmo reizi kopš aizbraukšanas apmeklēja Latviju un turpināja braukt uz turieni arī nākamajos gados, veidojot kontaktus ar latviešu māksliniekiem.

Fonda saturu veido arī S. Samsones biogrāfiskie dokumenti, sarakste, piezīmes, dzejoļi liels skaits fotogrāfiju, kuros redzama viņas profesionālā un radošā darbība, ceļojumi, ģimene, draugi u.c.