LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Rolfs Ekmanis, pazīstams arī ar pseidonīmu Māris Rauda, bija latviešu literatūrzinātnieks, starptautiski pazīstams speciālists Padomju Savienības, īpaši Baltijas valstu, politikā, kultūrā un literatūrā, vairāku izdevumu redaktors, mācībspēks un daudzu zinātnisku publikāciju, pārskatu un grāmatu latviešu, angļu un vācu valodā autors, literāro un sabiedrisko procesu analizētājs, žurnālists, bibliogrāfs un valodnieks.

Rolfs Ekmanis dzimis 1929. gada 10. februārī Rīgā, taču, sākoties Otrajam Pasaules karam, kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. 1949. gadā pabeidzis Ausekļa ģimnāziju Augsburgā un 1950. gadā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Studējis Viskonsinas Universitātē Medisonā, sākotnēji iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnēs un slāvistikā, bet pēc tam arī maģistra grādu. 1966. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu (PhD) Indiānas universitātē. Specializējies krievu, serbu, horvātu un slovēņu literatūrā, strukturālajā lingvistikā, baltu folklorā, valodniecībā un literatūrā. Strādājis par docētāju dažādās ASV universitātēs, kur lasījis zinātnisku lekciju kursus krievu un padomju literatūras vēsturē. Bijis slāvistikas un baltistikas profesors Arizonas universitātē.

No 1965. līdz 1989. gadam bijis viens no trimdas latviešu literatūras žurnāla “Jaunā Gaita” redaktoriem. Pēc ilgāka pārtraukuma, 1998. gadā, kļuva par žurnāla galveno redaktoru, šo amatu ieņemot līdz 2016. gadam. No 1975. līdz 1993. gadam strādājis radiostacijā “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” kā līdzstrādnieks, politiskās un kultūras dzīves komentētājs, bet no 1990. līdz 1993. gadam bijis latviešu redakcijas vadītājs. Tāpat no 1980. līdz 1991. gadam bijis Pasaules Brīvo latviešu apvienības žurnāla “Latvija Šodien” redaktors.

Rolfs Ekmanis par savu galveno uzdevumu bija izvirzījis latvietības saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, latviešu tautas pastāvēšanu, latvisko identitāti, pašapziņu un pašlepnumu. Neviennozīmīgi, īpaši trimdas latviešu sabiedrībā, vērtēti viņa mēģinājumi piekļūt Latvijas publikācijām, uzsākot saziņu ar radošajiem darbiniekiem Latvijā. Par šo darbību nereti izpelnījies asu kritiku un nosodījumu, kas tika interpretēti kā Padomju latviešu literatūras propaganda. Tomēr literatūrzinātnieku, politisko un kultūras pētnieku vidū kā Latvijā, tā ārvalstīs Rolfa Ekmaņa profesionālā darbība novērtēta ne tikai ar pārpublicēšanas un citēšanas biežumu, bet arī ar kursu un referātu lasīšanu dažādās zinātniskās konferencēs un simpozijos Amerikas Savienotajās Valstīs, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā u.c.

Fonda saturu veido Rolfa Ekmaņa biogrāfiskie dokumenti; radošās darbības dokumenti – raksti dažādiem izdevumiem par Vizmu Belševicu, Annu Brigaderi, Aspaziju, politiska satura publikācijas latviešu un angļu valodā, “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” raidījumu teksti, personiskas piezīmes; sarakstes dokumenti ar literātiem Margaritu Ausalu, Uldi Bērziņu, Uldi Ģērmani u.c., ar dažādām valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un izdevniecībām latviešu un angļu valodā; sakrātie dokumenti – ārvalstīs izdotie informatīvie materiāli par Latviju un padomju okupāciju, Latvijas PEN centra izdevumi, fotogrāfijas, video un audio dokumenti, tai skaitā intervijas, ar tādām personībām kā Bruno Kalniņš, Uldis Grasis, Jānis Peters, Eduards Berklavs u.c.