Latviešu diasporas dokumenti
Diasporas dokumenti arhīvos
LNA veidotās izstādes
- Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951
- Latvieši Lielbritānijā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā
- Latviešu Dziesmu svētki pasaulē
- Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.g. 25.maijā
- BATUN (LV) BATUN (EN)
- „Caur objektīva prizmu - Alise un Manfrēds Zīverti”
- Latviešu karavīru dzīve Rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs
- Dramaturgs un aktieris un Uldis Siliņš
- Latviešu sieviete trimdā
- Sava ceļa gājējs - Jaunā Gaita
Jaunākās izmaiņas
Virtuālā izstāde “Sava ceļa gājējs — Jaunā Gaita”
Latvijas Nacionālais arhīvs aicina aplūkot savu jaunāko virtuālo izstādi “Sava ceļa gājējs — Jaunā Gaita”. Tā ir veltīta vienam no visilgāk iznākušajiem latviešu trimdas kultūras žurnāliem — “Jaunajai Gaitai”, kas septiņdesmit gadu garumā bija nozīmīga latviešu literārās un intelektuālās dzīves platforma, uzturot valodu, kultūru un brīvu domu ārpus Latvijas. Žurnāls bija viens no retajiem trimdas izdevumiem, kas veidoja dialogu ar padomju Latvijas literātiem, pakāpeniski kļūstot par tiltu, kas tuvināja latviešus abpus dzelzs priekškara un apliecināja — kultūras vienotību nav iespējams pārraut. Saite uz izstādi - https://diaspora.arhivi.lv/jaunagaita/
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauta Latvijas Nacionālā arhīva albumu kolekcija
Latvijas Nacionālais arhīvs ir gandarīts par albumu kolekcijas “Latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā (1945–1949). Dāvinājums Kārlim Zariņam, ārkārtējo pilnvaru nesējam, Latvijas sūtnim Lielbritānijā” iekļaušanu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā!
Šī kolekcija ir unikāla dokumentārā liecība par latviešu bēgļu ikdienu, cerībām un centieniem saglabāt nacionālo identitāti pēc Otrā pasaules kara. Albumos apkopotās fotogrāfijas un personiskie ieraksti – sniedz dziļu ieskatu par dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā, kur tūkstošiem latviešu meklēja patvērumu un cerību uz brīvību.
Dāvinājums Kārlim Zariņam, kurš šajā laikā pārstāvēja Latvijas intereses Lielbritānijā, apliecina ne tikai bēgļu vēlmi saglabāt saikni ar dzimteni, bet arī viņu ticību Latvijas valstiskuma nepārtrauktībai.
Nominācijas iekļaušana UNESCO Latvijas nacionālajā reģistrā ir būtisks solis dokumentārā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, stiprinot kolektīvo atmiņu un veicinot izpratni par Latvijas vēstures sarežģītajiem posmiem.
Austrālijas latviešu centrālais arhīvs (Austrālija)
Kultūras un sabiedriskie darbinieki Austrālijā
Galeriju atklāj kapteinis Ansis Jaunzems, kuru dzīves un vēstures pārmaiņu vēji aiznesa uz Austrāliju. Dzimis 1906. g. 5. martā Latvijā, Kalnciema pagastā. Izmācījies par jūrnieku, 1936. g. beidzis Liepājas jūrskolu. Latvijas kara flotes zemūdeņu divizionā bija virsdienesta kaprālis un seržants. Virsdienestu atstāja, iegūdams tālbraucēju kuģu kapteiņa grādu. Ar to sākās viņa gaitas Latvijas tirdzniecības flotē, bet vācu okupācijas laikā uz Vācijas kuģiem. 1945. g. nonāca Zviedrijā, strādāja fizisku darbu līdz 1946. g., kad atkal atsāka jūrnieka gaitas uz Zviedrijas, ASV u.c. kuģiem. 1952. g. kapteinis A. Jaunzems kļuva par Libērijas prezidenta jahtas kapteini, šos pienākumus viņš pildīja 3 gadus, līdz 1955. g. 1956. g. apmetās Sidnejā. Viņš apbalvots ar Libērijas Āfrikas zvaigžņu ordeni. Bijis mecenāts, ziedojis dzimtā pagasta Kalnciema baznīcai Latvijā līdzekļus 1967. gada vētras norautā jumta atjaunošanai.
Fondā glabājas un pieejamas daudz latviešu kultūras un sabiedrisko darbinieku fotogrāfijas, piedāvājam nelielu ieskatu tajās.
Rubenis Arturs Tālivaldis (dz.1927), dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, (ASV)
Bibliotekārs, dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks Arturs Tālivaldis Rubenis dzimis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Silauniekos. No 1934. gada līdz 1940. gadam mācījies Viļānu pamatskolā, pēc tam Rudzātu pamatskolā, Varakļānu pamatskolā un līdz 1944. gadam Varakļānu ģimnāzijā. 1944. gadā A. T. Rubenis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mācījies Icehē (Itzehoe) latviešu bēgļu nometnes ģimnāzijā. Vācijā viņš sācis darbu teātra jomā, strādājot Icehes latviešu nometnes teātrī kā dramaturgs. Pirmais uzvedums nometnes teātrī bijusi luga “Jaunaudze” 1947. gadā. No 1948. gada līdz 1949. gadam Baltijas Universitātē Pinnebergā (Pinneberg) studējis baltu filoloģiju un darbojies universitātes dramatiskajā kopā.
Austrālijas latviešu centrālais arhīvs (Austrālija)
Sākot ar 1947. gadu Austrālijā ieceļoja apmēram 20 000 latviešu, starp viņiem arī daudz vēl neatkarīgajā Latvijā zināmi sportisti un jaunieši, kuri sportu iepazina un iemīlēja atrodoties Vācijas bēgļu nometnēs. 1948. – 1949. gados sāka dibināties latviešu sportistu vienības – Melburnā “Rīga”, Brisbenā “Kursa”, Hobartā “Stars”, 50. gadu sākumā “Olimpia”, “Venta”, “NSW” un daudzas citas. Nostiprinājās sporta organizatoriskā vadība – Austrālijas Latviešu sporta apvienība sāka rīkot regulāras sacensības un meistarsacīkstes. 20. gadsimta 50. – 60. gadus var uzskatīt par latviešu sportistu Austrālijā ziedu laikiem. Peldētāji Jānis Konrāds ar māsu Ilzi Austrālijas peldētāju vārdus aiznesa pasaules olimpiskajā vēsturē.
Kraulis Rihards (1916-2001), rakstnieks (Austrālija)
Rakstnieks Rihards Kraulis dzimis Ventspils apriņķa Puzes pagastā. Mācījies Puzes pagasta skolās, 1935. gadā sāka mācības Rīgas pilsētas 4. vakara pamatskolā, pēc tam Viļa Olava komercskolas vakara grupā un pa dienu strādājis Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF). 1939. gadā iesaukts kara dienestā Armijas štāba bataljonā Rīgā, 1940. gadā tika demobilizēts.
1944. gada rudenī R. Kraulis devās bēgļu gaitās uz Vāciju-Bavāriju
Puciriuss Teodors (1902-1985), keramiķis, (ASV)
Keramiķis, pedagogs, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks Teodors Puciriuss dzimis Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā. Mācījies Īvandē, Kuldīgā un 1930. gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūdolfa Pelšes vadīto keramikas meistardarbnīcu ar diplomdarbu – strūklakas projektu “Gulbju jaunava”.
No 1932. - 1944. gadam strādājis par zīmēšanas skolotāju Ludzas Valsts ģimnāzijā un arodskolā. 1944. gadā T. Puciriuss devās bēgļu gaitās uz Vāciju...
Austrālijas latviešu centrālais arhīvs (Austrālija)
No jūnija beigām līdz septembra sākumam nedēļu nogalēs Latvijas kapsētās notiek kapu svētki. Tie pulcē mirušo radus, draugus, paziņas, tiek apkoptas kapavietas, un parasti notiek mācītāja vadīts dievkalpojums vai laicīga ceremonija ar mūziku, dzeju, runām, pieminot mirušos, kuri guldīti kapsētās.
Kapu kopšana Latvijas kultūrā ir nozīmīga un iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kapu svētku tradīcija ir spēcīgi iesakņojusies un uztur spēkā cilvēku piederību vietējai kopienai. Arī emigrācijā latvieši paņēma sev līdzi kapusvētku tradīciju.
Aicinām ielūkoties kapu svētku fotoattēlos no tālās Austrālijas - Ballaratas, Melburnas un Sidnejas.
Austrālijas latviešu centrālais arhīvs (Austrālija)
Austrālijas latviešu centrālais arhīvs ir viens no Latvijas Valsts arhīva apjomīgākajiem fondiem, jo satur tekstuālus un vizuālus arhīva dokumentus par Austrālijas latviešu centrālo organizāciju darbību, par Austrālijas latviešu organizāciju apvienību, latviešu biedrību, to priekšteču, latviešu draudžu, dažādu latviešu organizāciju, studentu apvienību, kredītsabiedrību, Latviešu Skautu un Gaidu Jendu, latviešu skolu, kultūras, interešu, profesionālo apvienību, biedrību un kopu darbību.
Fondā pieejamie fotoattēli rāda Austrālijas latviešu centrālā arhīva, Sidnejas latviešu biedrības valdes locekļus un vadītājus, dažādus sabiedriskos pasākumus, sarīkojumus, svētkus, arī dzejnieka Andreja Eglīša viesošanos Austrālijā, 1956. gadā.