Latviešu diasporas dokumenti

1939. gadā Elza Daugaviete - Lapukina beidza Latvju aktieru aroda biedrības Teātra skolu Rīgā. Dailes teātra izrādēs viņa piedalījās līdz 1943. gadam. Nozīmīgākā loma E. Daugavietei bija Saulcerīte A. Brigaderes lugā “Zelta zirgs” . 1943. gadā viņa piedalījās Dailes teātra viesizrādēs Cēsīs M. Zīverta lugā “Ķīnas vāze”. Fondā apskatāmās fotogrāfijas attēlo E. Daugavieti Dailes teātra izrādēs “Pērs Gints”, “Burvju liesma”, “1905. gads”, “Jaunaudze” līdzās aktrisēm Vilmai Vārnai, Ērikai Ferdai, Margai Teterei u.c.

Melānija Lence-Eihe jau bērnībā uzstājusies Rīgas Vācu teātrī, vēlāk apguvusi baletu Maskavā, pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma devās uz Harkivu, kur dienā mācījās baleta studijā, bet naktīs strādāja par telegrāfisti, vēlāk dejojot Harkivas operetes teātrī. 1920. gadā, kad māksliniece atgriezās Latvijā, viņai līdzi bija “nekas vairāk kā maisiņš ar baleta kurpēm un treniņa piederumiem” un cerība par iekļaušanu Nacionālās operas baleta trupā.

Zviedrijas latviešu māksliniece Sofija Samsone (dz. Spoģe), kura galvenokārt ir pazīstama ar gaišos toņos gleznotām Zviedrijas dabas ainavām, dzimusi Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta “Pupiņās” zemnieku ģimenē. Sākotnēji mācījusies Dvietes pamatskolā, pēc tam turpinājusi mācības Bebrenes pamatskolā, kuru pabeigusi 1929. gadā. Mācoties Bebrenes pamatskolā, viņa sākusi zīmēt dekorācijas vietējām teātra izrādēm.

Emīls Ogriņš dzimis Rīgā, 1896.gada 15.septembrī. Latvijas Universitātē ieguva ārsta izglītību, Rīgā bija dzelzceļa slimnīcas vadītājs, arī savas privātklīnikas vadītājs. Piedalījās Latvijas slimokašu izveidošanā un strādāja pie Latvijas sociālās apdrošināšanas likumu izstrādāšanas.

Ādolfs Klīve (31.05.1888.-08.04.1974.) studējis komerczinības Maskavā, Pirmā pasaules kara laikā vadīja Bēgļu apgādāšanas Centrālā darba biroju un pēc 1917. gada februāra revolūcijas iesaistījās politikā, bija nozīmīgs Latviešu zemnieku savienības politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1., 2. un 3. Saeimas deputāts.