Latviešu diasporas dokumenti

Ernests Celmiņš bija kuģu īpašniekiem “Pūliņš & Co” piederošā trīsmastu burukuģa “Kalps” kapteinis. Kuģi ceļā no Francijas uz Indiju 1918.gada 15.augustā pie Gibraltāra nogremdēja vācu zemūdene. Liktenis sagriezās tā, ka atlikušo mūžu līdz 1919.gada 5.februārim Ernests Celmiņš pavadīja Lielbritānijā, Liverpūlē un Londonā.

Gleznotājs, skatuves dekorāciju veidotājs, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Arvīds Lapsiņš savu radošo un profesionālo darbību šajās jomās sāka Latvijā un turpināja tajās darboties gan Vācijā, uz kurieni devās bēgļu gaitās, gan pēc tam ASV.

Augusts Annuss dzimis Liepājā, mākslinieka izglītību ieguvis Kijivas mākslas skolā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā, 1926. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, kurā no 1929.-1944. gadam strādāja par pasniedzēju, rosinot jauno mākslinieku paaudzi.

Pauls Kundziņš dzimis 1888. gada 4. februārī Smiltenē, vēlākā prāvesta Kārļa Kundziņa ģimenē. P. Kundziņš mācījās Tērbatas ģimnāzijā, 1913. gadā beidza arhitektūras studijas Rīgas Politehniskajā institūtā un pēc papildu studijām ārzemēs sāka darbu Eižena Laubes arhitektu birojā.

Pēc bēgļu nometņu Vācijā likvidācijas Vesthovenā pie Ķelnes apmetās ap 150 latviešu. Izjūtot kultūras un sabiedriskās dzīves trūkumu, Vesthovenas latviešu vidū bija dzīva ideja par kora dibināšanu. Kā radošs impulss idejas realizēšanai bija plānotie I Eiropas latviešu Dziesmu svētki Hamburgā 1964. gadā. Koris dibināts 1963. gada 31. martā.