LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Nosaukums:

Sniķere Velta ( dz.1920), dzejniece (Lielbritānija)

Līmenis:
Fonds
Numurs:
2709
Lineārie metri:
0.1m
Atrašanās vieta:
4. stāvs, Bezdelīgu iela 1A, Rīga
Datējums:
1968 - 2010
Saturs:

Velta Sniķere – dzejniece, tulkotāja, jogas skolotāja un aktīva trimdas sabiedriskā darbiniece, kuras 101 gadu ilgais mūžs šķietami aizritējis vairākās pasaulēs vienlaikus.

Dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos kā Pirmā pasaules kara bēgļu bērns medicīnas profesora Reinholda Sniķera ģimenē. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā, studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē. Otrā pasaules kara beigās kā politiskais bēglis devusies prom no okupētās Latvijas un lielāko mūža daļu pavadījusi Londonā, kur studējusi salīdzinošās reliģijas Londonas Karaliskajā koledžā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece. Kļuvusi par jogas skolotāju, arī viena no jogas skolotāju kursu organizācijas (“British Wheel of Yoga”) dibinātājām. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (“British League of European Freedom”).

Kopš 5 gadu vecuma raksta dzeju, kopš 13 gadu vecuma – prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikraksta “Tēvija” pielikumā “Zīle” 1941. gada 29. augustā. Dēvēta par avangardisti, modernisti un sirreālisti, kuras dzeju Anšlavs Eglītis nodēvējis par buramvārdiem. “Tas dzejolis jau pienāk gatavs, atliek tikai uzrakstīt. Es viņu neizdomāju, viņš pats izdomājas un piebrauc pie manis. Otrs veids ir, ja man ir kāda problēma, ko grūti šķirstīt, tad es varu par to rakstīt dzejoli, lai to izpētītu. Tur ir mans teiciens, ka dzeja ir esmē urbšanās skaidas. Oriģinalitāte rodas no patiesīguma precizitātes.” Dzeja publicēta kopkrājumā “Trīs autori” (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos “Nemitas minamais” (1961), “Piesaukšana” (1967), izlasē “Lietus mutes” (1991), krājumā “Pietuvoties vārdiem” (2003, klausāmgrāmatā - 2009), „Pieredze” (2010). Autores atmiņu stāsti apkopoti izdevumā “Savādībiņas” (2009), bet raksti, intervijas, recenzijas u.c. lasāmas grāmatā “Gaisma un noslēpums” (2010). Angļu valodā rakstītā dzeja apkopota izlasē „Husks” (izdota 1999 un 2019). 2018. gadā Veltas Sniķeres atdzejojumā angļu valodā apgādā „Mansards” izdots latviešu dainu krājums. Angliski tulkojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Belševicas dzeju. Veltas Sniķeres dzejas valoda ir lakoniska, poētiska un maģiska, tai pat laikā – pārlaicīga un metafiziska, kas nepakļaujas noteiktam žanram vai konkrētam laika ritumam.

Jau no jaunības Velta Sniķere interesējās par jogu un dejas mākslu, mācījusies arī pie Harija Dīkmaņa – Latvijas Jogas biedrības vadītāja un Indijas garīgo tekstu tulkotāja latviešu valodā. 20. gadsimta 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un austrumu filozofiju, 1965. gadā Velta Sniķere kļuva par jogas skolotāju un no 1972. gada Lielbritānijā organizēja un vadīja jogas un meditācijas kursus. Austrumu zināšanu un mākslas nozīme izpaudusies vēl vienā jomā – dejā, proti, dzejas lasījumos savus vienkāršos, apskaidrotos vārdus māksliniece papildina ar ritualizētām kustībām un žestiem – mudrām, kas aizgūtas no indiešu dejas, kā arī ir pašas dzejnieces jaunradītas dzejas domas izteikšanai, sapludinot cilvēka iekšējo apziņu ar lielo pasaules garu. Dzejolī “Biogrāfija” atzinusi: “Es esmu dejotāja (kā latviete esmu dzejniece), kā cilvēks esmu jogas skolotāja.”

Nenovērtējama ir Veltas Sniķeres loma un nozīmīgums trimdas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Kā PEN kluba Londonas nodaļas ilggadēja prezidente apvienojusi latviešu rakstniekus trimdā, aktīvi piedalījusies dažādās brīvības akcijās, publiski uzstājusies par Padomju Latvijas situāciju un okupāciju, publicējusi politiskus rakstus un mudinājusi pasaules plašsaziņas līdzekļus atspoguļot notikumus to īstenajā gaismā. Visa tā sauktā Aukstā kara laikā jo spilgta bijusi viņas ierašanās PEN starptautiskajos kongresos latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju. Saņēmusi PBLA Kultūras fonda Goda balvu par izlasi “Pietuvoties vārdiem” (2004), Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras apbalvojumu (2007), Latvijas Literatūras mūža balvu par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā (2019), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā (2020).

Mirusi 2022. gada 9. decembrī Londonā.

Fonda saturu veido Veltas Sniķeres publikācijas, radošās un sabiedriskās darbības dokumenti, sarakste, apsveikumi, fotogrāfijas. Kaut arī fonda apjoms ir neliels, tas tomēr ilustrē nozīmīgākos pieturas punktus šīs izcilās un brīnumainās personības biogrāfijā.

Identifikators:
LV_LVA_F 2709
Velta Sniķere ar vīru Džeimsu Vilsonu (James Wilson) pie draugiem operdziedātājas Gaidas Trēziņas – Mazītes un gleznotāja Arnolda Mazīša Londonā 1990. gadā. LNA_LVA, F2709_1v_3, 1. lp.
Veltas Sniķeres vizītkarte. LNA_LVA, F2709_1v_1, 01. lp.
Veltas Sniķeres dzejolis. 2010. gads. LNA_LVA, F2709_1v_1, 1. lp.
Veltas Sniķeres aforisms. LNA_LVA, F2709_1v_1, 15. lp.
Kembridžas Universitātes rīkotās konferences programma, kur lektoru vidū uzstājas arī Velta Sniķere – Vilsone. 1995. gads. LNA_LVA, F2709_1v_1, 29. lp.
Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā 50 gadu jubilejas pasākuma programma 2000. gada 11. un 12. novembrī ar dalībnieku parakstiem. LNA_LVA, F2709_1v_1, 33. lp.
Veltas Sniķeres raksts par Starptautiskā PEN kluba (Starptautiskā Rakstnieku apvienība) konferenci Kairā 1993. gada 15. – 18. februārī. LNA_LVA, F2709_1v_1, 43. lp.
Ziemassvētku apsveikums 1990. gadā, kas pauž prieku un gandarījumu par Padomju Savienības sabrukumu. Šādus apsveikumus Velta Sniķere izsūtīja dažādu valstu medijiem, valstsvīriem, sabiedriskās domas veidotājiem, lai uzsvērtu Baltijas valstu atbrīvošanos no Padomju okupācijas važām. LNA_LVA, F2709_1v_2, 1. lp.
Veltas Sniķeres iespaidi par Starptautiskā PEN kluba konferenci Londonā 2001. gadā, kur spilgti parādās literārās sabiedrības noskaņojums par politiskajiem procesiem un to radītajām sekām. LNA_LVA, F2709_1v_1, 60. lp.
Veltas Sniķeres iespaidi par Starptautiskā PEN kluba konferenci Londonā 2001. gadā, kur spilgti parādās literārās sabiedrības noskaņojums par politiskajiem procesiem un to radītajām sekām. LNA_LVA, F2709_1v_1, 61. lp.
Veltas Sniķeres iespaidi par Starptautiskā PEN kluba konferenci Londonā 2001. gadā, kur spilgti parādās literārās sabiedrības noskaņojums par politiskajiem procesiem un to radītajām sekām. LNA_LVA, F2709_1v_1, 62. lp.
Publicista un mākslas kritiķa Hugo Vītola vēstule Veltai Sniķerei 1968. gada 5. februārī par dzejas krājumu "Piesaukšana", kas apliecina dzejas visaugstāko raudzi un radošo kvalitāti. LNA_LVA, F2709_1v_2, 7. lp.
Starptautiskā PEN kluba ielūgums uz tikšanos ar Igaunijas rakstnieku, filmu veidotāju, etnogrāfu un vēsturnieku (vēlāko valsts prezidentu) Lennartu Meri 1989. gada 1. oktobrī Londonā. LNA_LVA, F2709_1v_2, 12. lp.
Veltas Sniķeres vēstule Dagnijai Šleierei par uzaicinājumu uz starptautisku rakstnieku konferenci doties Vizmai Belševicai. 1989. gada 11. marts. LNA_LVA, F2709_1v_2, 14. lp.
Veltas Sniķeres pamflets "Kongresa ekskursija sireālismā. Trīs cēlienos ar priekšspēli". 1988. gads. LNA_LVA, F2709_1v_2, 15. lp.
Veltas Sniķeres vēstules raidsabiedrībai "BBC" un izdevumam "The Daily Telegraph", kur skaidrota Baltijas valstu 20. gadsimta traģēdija ar aicinājumu nepakļauties krievu imperiālisma idejām. Līdzīga satura vēstules viņa vairāku desmitu gadu garumā sūtīja dažādu valstu medijiem, valstsvīriem, sabiedriskās domas veidotājiem, lai pievērstu uzmanību Baltijas neatkarības atjaunošanai no nedemokrātiskā, represīvā un netaisnīgā Padomju okupācijas režīma. LNA_LVA, F2709_1v_2, 24.-25. lp.

Fonds ietver 7 ierakstus datubāzē


Sarakste, LV_LVA_F 2709_S2
Fotogrāfijas, LV_LVA_F 2709_S3