Velta Sniķere – dzejniece, tulkotāja, jogas skolotāja un aktīva trimdas sabiedriskā darbiniece, kuras 101 gadu ilgais mūžs šķietami aizritējis vairākās pasaulēs vienlaikus.

Dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos kā Pirmā pasaules kara bēgļu bērns medicīnas profesora Reinholda Sniķera ģimenē. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā, studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē. Otrā pasaules kara beigās kā politiskais bēglis devusies prom no okupētās Latvijas un lielāko mūža daļu pavadījusi Londonā, kur studējusi salīdzinošās reliģijas Londonas Karaliskajā koledžā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece. Kļuvusi par jogas skolotāju, arī viena no jogas skolotāju kursu organizācijas (“British Wheel of Yoga”) dibinātājām. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (“British League of European Freedom”).

Kopš 5 gadu vecuma raksta dzeju, kopš 13 gadu vecuma – prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikraksta “Tēvija” pielikumā “Zīle” 1941. gada 29. augustā. Dēvēta par avangardisti, modernisti un sirreālisti, kuras dzeju Anšlavs Eglītis nodēvējis par buramvārdiem. “Tas dzejolis jau pienāk gatavs, atliek tikai uzrakstīt. Es viņu neizdomāju, viņš pats izdomājas un piebrauc pie manis. Otrs veids ir, ja man ir kāda problēma, ko grūti šķirstīt, tad es varu par to rakstīt dzejoli, lai to izpētītu. Tur ir mans teiciens, ka dzeja ir esmē urbšanās skaidas. Oriģinalitāte rodas no patiesīguma precizitātes.” Dzeja publicēta kopkrājumā “Trīs autori” (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos “Nemitas minamais” (1961), “Piesaukšana” (1967), izlasē “Lietus mutes” (1991), krājumā “Pietuvoties vārdiem” (2003, klausāmgrāmatā - 2009), „Pieredze” (2010). Autores atmiņu stāsti apkopoti izdevumā “Savādībiņas” (2009), bet raksti, intervijas, recenzijas u.c. lasāmas grāmatā “Gaisma un noslēpums” (2010). Angļu valodā rakstītā dzeja apkopota izlasē „Husks” (izdota 1999 un 2019). 2018. gadā Veltas Sniķeres atdzejojumā angļu valodā apgādā „Mansards” izdots latviešu dainu krājums. Angliski tulkojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Belševicas dzeju. Veltas Sniķeres dzejas valoda ir lakoniska, poētiska un maģiska, tai pat laikā – pārlaicīga un metafiziska, kas nepakļaujas noteiktam žanram vai konkrētam laika ritumam.

Jau no jaunības Velta Sniķere interesējās par jogu un dejas mākslu, mācījusies arī pie Harija Dīkmaņa – Latvijas Jogas biedrības vadītāja un Indijas garīgo tekstu tulkotāja latviešu valodā. 20. gadsimta 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un austrumu filozofiju, 1965. gadā Velta Sniķere kļuva par jogas skolotāju un no 1972. gada Lielbritānijā organizēja un vadīja jogas un meditācijas kursus. Austrumu zināšanu un mākslas nozīme izpaudusies vēl vienā jomā – dejā, proti, dzejas lasījumos savus vienkāršos, apskaidrotos vārdus māksliniece papildina ar ritualizētām kustībām un žestiem – mudrām, kas aizgūtas no indiešu dejas, kā arī ir pašas dzejnieces jaunradītas dzejas domas izteikšanai, sapludinot cilvēka iekšējo apziņu ar lielo pasaules garu. Dzejolī “Biogrāfija” atzinusi: “Es esmu dejotāja (kā latviete esmu dzejniece), kā cilvēks esmu jogas skolotāja.”

Nenovērtējama ir Veltas Sniķeres loma un nozīmīgums trimdas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Kā PEN kluba Londonas nodaļas ilggadēja prezidente apvienojusi latviešu rakstniekus trimdā, aktīvi piedalījusies dažādās brīvības akcijās, publiski uzstājusies par Padomju Latvijas situāciju un okupāciju, publicējusi politiskus rakstus un mudinājusi pasaules plašsaziņas līdzekļus atspoguļot notikumus to īstenajā gaismā. Visa tā sauktā Aukstā kara laikā jo spilgta bijusi viņas ierašanās PEN starptautiskajos kongresos latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju. Saņēmusi PBLA Kultūras fonda Goda balvu par izlasi “Pietuvoties vārdiem” (2004), Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras apbalvojumu (2007), Latvijas Literatūras mūža balvu par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā (2019), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā (2020).

Mirusi 2022. gada 9. decembrī Londonā.

Fonda saturu veido Veltas Sniķeres publikācijas, radošās un sabiedriskās darbības dokumenti, sarakste, apsveikumi, fotogrāfijas. Kaut arī fonda apjoms ir neliels, tas tomēr ilustrē nozīmīgākos pieturas punktus šīs izcilās un brīnumainās personības biogrāfijā.