Rakstnieks Rihards Kraulis dzimis Ventspils apriņķa Puzes pagastā. Mācījies Puzes pagasta skolās, 1935. gadā sāka mācības Rīgas pilsētas 4. vakara pamatskolā, pēc tam Viļa Olava komercskolas vakara grupā un pa dienu strādājis Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF). 1939. gadā iesaukts kara dienestā Armijas štāba bataljonā Rīgā, 1940. gadā tika demobilizēts. Tajā gadā viņš pabeidza komercskolu un sāka darbu Rīgas Izglītības pārvaldē, no kuras tika nosūtīts darbā uz Rīgas pilsētas 30. pamatskolu par darbvedi. Pēc tam kā darbvedis strādājis Finanšu ministrijas Jūrniecības departamentā un 1941. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tieslietu fakultātē. Papildus tam darbojās arī studentu korī “Dziesmuvara” (pievienojās 1942. gadā). 1943. gadā kora izbraukumā R. Kraulis iepazinās ar sievu, mākslinieci Ēriku Matīsu un 1944. gadā viņi salaulājās.

1944. gada rudenī R. Kraulis devās bēgļu gaitās uz Vāciju-Bavāriju, un Kemptenes nometnē strādājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūrā (United Nation Relief and Rehabilitation Agency (UNNRA).

1948. gadā viņš devās uz Austrāliju, kur strādāja rūpniecības uzņēmumā Melburnā par grāmatvedi, vēlāk kļuva par galveno grāmatvedi. R. Kraulis aktīvi piedalījās Austrālijas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bija viens no Melburnas Latviešu biedrības dibinātājiem un pirmās valdes loceklis. 20. gs. 60. gados viņš pievērsās rakstniecībai un 1965. gadā laikrakstā “Austrālijas Latvietis” tika publicēts viņa pirmais stāsts “Fricītis”, kurā attēlots R. Krauļa jaunības laiks. Arī vēlāk šajā laikrakstā un laikrakstā “Latvija”, kā arī izdevumā “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” tika publicēti dažādi viņa literārie darbi. Kopš 1973. gada R. Kraulis bija Latviešu Preses biedrības biedrs, no 1986. gada Austrālijas Rakstnieku biedrības (Fellowship of Australian Writers) biedrs, kā arī ilggadējs Latviešu Rakstnieku apvienības biedrs. Dziedājis Melburnas Latviešu biedrības vīru korī "Kokle".

Savā literārajā daiļradē R. Kraulis pievērsās latviešu trimdas dzīvei, cilvēku savstarpējām attiecībām. Viņa darbi ir daļēji autobiogrāfiski, tie lielākoties attēlo bēgļu dzīvi, sākot no Vācijas bēgļu nometnēm līdz dzīvei Austrālijā. R. Krauļa pirmā grāmata – stāstu krājums “Dzīves aktieris” izdota 1981. gadā Sidnejā, otrā grāmata – stāstu izlase “Sejas aiz apvāršņa” izdota 1988. gadā. Romāns “Velna asinis” (vienīgais darbs, kas nebalstās uz paša R. Krauļa pieredzi) iznāca 1990. gadā ASV un romāns “Dieva pabērni tika izdots 1993. gadā Rīgā. 1998. gadā Rīgā iznāca viņa grāmata “Jaunaustrālieši”. Pirmā publikācija Latvijā bija stāsts “Atslēga” prozas antoloģijā “Pasaules spogulī” (izdevniecība “Liesma”, 1990).

Fonds satur R. Krauļa biogrāfiskos dokumentus, radošās darbības dokumentus – rakstu manuskriptus, kas publicēti dažādos periodiskajos izdevumos, satīriskus dzejoļus, atmiņu stāstus. Lielāko daļu fonda veido sarakste ar dažādām personām, iestādēm, trimdas latviešu organizācijām. Fondā ietilpst arī grāmatas un periodiskie izdevumi, kas satur informāciju par R. Krauļa literāro darbību, kā arī dažas fotogrāfijas, kas saistītas ar svarīgiem notikumiem R. Krauļa personīgajā un sabiedriskajā dzīvē.