LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Bibliotekārs, dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks Arturs Tālivaldis Rubenis dzimis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Silauniekos. No 1934. gada līdz 1940. gadam mācījies Viļānu pamatskolā, pēc tam Rudzātu pamatskolā, Varakļānu pamatskolā un līdz 1944. gadam Varakļānu ģimnāzijā.

1950. gadā A. T. Rubenis izceļoja uz ASV un dzīvojis Bostonā. 1954. gadā beidza Emersona koledžu (Emerson College) Bostonā ar bakalaura grādu drāmā un 1956. gadā - Bostonas universitātes (Boston University) Teātra fakultāti, iegūstot maģistra grādu režijā un teātra pedagoģijā. Pēc maģistra grāda iegūšanas strādājis kā režisors Masačūsetsas (Massachusetts) štatā Duxbury Performing Arts Center vasaras izrādēm. 1958. gadā pārcēlies uz Klīvlendu (Cleveland) un ieguvis maģistra grādu bibliotēku zinībās un administratīvajā darbā (Case Western Reserve University). No 1959. līdz 1989. gadam strādājis par bibliotekāru universitātes bibliotēkā, kur kataloģizējis gan periodiskos izdevumus, gan grāmatas vācu, slāvu, baltu valodās. No 1960. gada līdz 1961. gadam turpinājis režijas studijas doktora grāda iegūšanai. No 1962. gada līdz 1968. gadam bijis Klīvlendas draudzes skolas skolotājs un no 1971. gada līdz 1976. gadam - skolas pārzinis.

ASV A. T. Rubenis turpināja savu aktīvo sabiedrisko darbību. No 1951. gada līdz 1957. gadam darbojies Kārļa Veica teātra mākslas studijā Bostonā. Pēc tam no 1958. gada līdz 2013. gadam viņš vadīja Klīvlendas Daugavas Vanagu teātri, 1965. gadā dibināja Latviešu Teātru apvienību Ziemeļamerikā un bija tās vadītājs daudzus gadus, kā arī apvienības apkārtraksta redaktors. Viņš arī organizējis latviešu teātra dienas, kursus, lugu rakstīšanas seminārus un bijis rakstu krājuma "Skatuve" izdošanas iniciators un redaktors. A. T. Rubenis bija arī Latviešu Rakstnieku apvienības biedrs, organizējis drāmas darbnīcas, Rakstnieku nedēļas un citus kultūras pasākumus. Darbojies Latviešu trimdas skautu kustībā, bijis skautu vadītājs. No 1997. gada līdz 1999. gadam bija grāmatas par Klīvlendas latviešu vēsturi “Mūsu mājas un patvērums” redaktors un galvenais rakstu sagatavotājs. No 2000. gada līdz 2007. gadam - laikraksta “Laiks” Klīvlendas korespondents.

A. T. Rubenis uzrakstījis vairāk nekā 120 lugas. Lugas apkopotas sējumos latviešu, latgaliešu un angļu valodā un tikušas iestudētas ASV, Austrālijā un Latvijā. A. T. Rubeņa pirmais darbs kā režisoram bija Annas Brigaderes "Sprīdītis" (1954) gaidu un skautu pašdarbības kopā. Pēc tam iestudējis daudzas lugas un spēlējis paša iestudējumos. Rakstījis arī par drāmas un režijas teoriju - publicējis 4 rokasgrāmatas teātra darbiniekiem: "Piezīmes aktiera gramatikai" (1968), "Rakstīsim skatuvisku lugu" (1981), "Skatuviskās lugas pamati" (1989), "Režijas pamati skolotājiem un pašdarbniekiem" (2000). A. T. Rubenis sarakstījis arī daudzas pasaku lugas bērniem, kas 1977. gadā iznāca krājumā "Septiņas skaistākās pasakas". 2001. gadā iznāca viņa sastādīts krājums "Rubeņa lugas. Apraksti un bibliogrāfija".

20. gs. 90. gados A. T. Rubenis strādājis kā režisors Latvijā, Bērzgales pagastā un bijis vieslektors Rēzeknes Augstskolā, kā arī Rēzeknes Augstskolas Studentu teātra dibinātājs un režisors. Kopš 2019. gada A. Rubenis bija biedrības "Dramaturgu asociācija" goda biedrs.

Fonds satur A. T. Rubeņa biogrāfiskos dokumentus, saraksti, radošā darba dokumentus, kuros ietilpst A. T. Rubeņa manuskripti, izdošanai sagatavotās viņa lugas un lugu krājumi, A. T. Rubeņa teorētiskie darbi par skatuves mākslu un dramaturģiju. Fonds ietver arī dokumentus, kas saistīti ar A. T. Rubeņa vadītās Klīvlendas Daugavas Vanagu teātra kopas darbību. Liels skaits ir dokumentu par latviešu Dziesmu svētkiem trimdā un Latvijā, tajos ietilpst no Edvīna Auzenberga iegūtie dokumenti par trimdas latviešu Dziesmu svētkiem, Dziesmu svētku rīcības komitejas finanšu dokumenti, sarakste, līgumi, protokoli, dažādi sakrātie vizuālie dokumenti par Dziesmu svētkiem. A. T. Rubenis sakrājis arī dažādus dokumentus par trimdas latviešu radošo un sabiedrisko darbību.