LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Nosaukums:

Kundziņš Pauls (1888-1983), arhitekts, (Kanāda)

Līmenis:
Fonds
Numurs:
2280
Lineārie metri:
0.5m
Atrašanās vieta:
4. stāvs, Bezdelīgu iela 1A, Rīga
Datējums:
1909 - 2000
Saturs:

Pauls Kundziņš dzimis 1888. gada 4. februārī Smiltenē, vēlākā prāvesta Kārļa Kundziņa ģimenē. P. Kundziņš mācījās Tērbatas ģimnāzijā, 1913. gadā beidza arhitektūras studijas Rīgas Politehniskajā institūtā un pēc papildu studijām ārzemēs sāka darbu Eižena Laubes arhitektu birojā.

Pirmā pasaules kara laikā Pauls Kundziņš strādāja Taškentā. Atgriezies Latvijā, viņš gadu pabija Smiltenes vidusskolas direktora amatā. No 1919. gada P. Kundziņš strādāja par pasniedzēju un ieņem arī citus amatus Latvijas Universitātē, no 1933. līdz 1935. gadam vadīja Latvijas Arhitektu biedrību. 1924. gadā ierosināja dibināt Brīvdabas muzeju, kuru pats arī vadīja no 1928. līdz 1934. gadam. K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis un Profesiju kameras vicepriekšsēdis.

Pauls Kundziņš pētījis tautas celtniecību, radījis virkni sabiedrisko un privāto celtņu projektu, iesaistījies arī vairāku baznīcu celtniecībā un restaurācijā. Par savu darbu viņš saņēmis Krišjāņa Barona un Kultūras fonda prēmijas, kā arī Triju Zvaigžņu ordeni. Guva arī starptautisku atpazīstamību, bija ievēlēts par Gustava Ādolfa akadēmijas kārtējo biedru Upsalā un Igauņu zinātnes biedrības korespondentu.

Pēc došanās trimdā P. Kundziņš no 1946. līdz 1949. gadam strādāja Baltijas Universitātē Hamburgā un Pinnebergā. 1949. gadā izbrauca uz Zviedriju, kur strādāja Zviedrijas folkloras institūtā un darbojās Latviešu inženieru un arhitektu biedrībā Zviedrijā. 1952. gadā Pauls Kundziņš pārcēlās uz dzīvi Helifeksā, Kanādā, kur strādāja par arhitektu, tika uzņemts par goda biedru Jaunskotijas Arhitektu biedrībā. Trimdā P. Kundziņš turpināja arī pētniecības darbu, 1974. gadā izdodot monumentālo grāmatu “Latvju sēta”, kā arī pētot latviešu imigrācijas Kanādā vēsturi.

P. Kundziņš aktīvi darbojās trimdas sabiedriskajā dzīvē, piedalījās Latviešu akadēmiskās organizācijas dibināšanā, dibināja žurnālu “Architekts”, atjaunoja Latvijas Arhitektu biedrības darbu trimdā. Par savu darbu 1978. gadā saņēma arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvu, 1980. gadā - PBLA Kultūras fonda goda diplomu. Pauls Kundziņš miris 1983. gada 8. novembrī Hamiltonā, Kanādā.

Fondā iekļauti Paula Kundziņa saņemtie apbalvojumi, atmiņas, fotogrāfijas, publikācijas par arhitektūras jautājumiem, sarakste, dokumenti par darbību Pinnebergā, publikācijas par P. Kundziņu, Latvijas Arhitektu biedrības un Latviešu inženieru un arhitektu biedrības Zviedrijā dokumenti.

Identifikators:
LV_LVA_F 2280
P. Kundziņa portrets, 1972. gads, autors – Jēkabs Zvilna. LNA_LVA, F 2280_1-v_15, 5. lp.
P. Kundziņa un viņa sievas Mildas portrets, bez datējuma, autors nav zināms. LNA_LVA, F 2280_1-v_15, 6. lp.
P. Kundziņa portrets, 1980. gada 28. februāris, autors – Ojārs Bīskaps. LNA_LVA, F 2280_1-v_15, 32. lp.
P. Kundziņš (otrajā rindā trešais no labās) Baltijas Universitātē ar mehānikas fakultātes 3. kursa figūru zīmēšanas grupu, Pinneberga, Vācija, 1948. gada pavasaris, autors nav zināms. LNA_LVA, F2280_1-v_16, 8. lp.
P. Kundziņš (pirmajā rindā trešais no kreisās puses) ar kolēģiem arhitektūras studentu diplomdarbu aizstāvēšanā Baltijas Universitātē Pinnebergā, 1948. gada oktobris, autors nav zināms. LNA_LVA, F 2280_1-v_16, 10. lp.
P. Kundziņš pie savas mājas Helifaksā, Kanādā, 1972. gads, autors – Jēkabs Zvilna. LNA_LVA, F 2280_1-v_15, 7. lp.
P. Kundziņam pasniegtā Martina Karla Ādolfa Bēklera fonda diploma un medaļas fotogrāfija, 20. gadsimta 70. gadi, autors nav zināms. LNA_LVA, F2280_1-v_4, 22. lp.
P. Kundziņa skice Monreālas latviešu lauku īpašuma "Tērvete" paviljonam, senlatviešu pils atdarinājumam, 1978. gads. LNA_LVA, F 2280_1-v_1, 285. lp.
P. Kundziņa atmiņas, fragments, 1972. gada septembris. LNA_LVA, F 2280_1-v_6, 16. lp.
P. Kundziņam piešķirtais Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas diploms,  1974. gada 18. novembris. LNA_LVA, F 2280_1-v_4, 18. lp.
P. Kundziņam piešķirtais Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda diploms, 1980. gada 18. novembris. LNA_LVA, F 2280_1-v_4, 21. lp.
P. Kundziņam izsniegtais apliecinājums par goda biedra statusu Jaunskotijas Arhitektu biedrībā, 1963. gads. LNA_LVA, F2280_1-v_4, 1. lp.
P. Kundziņam izsniegtā Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības biedra karte, 1983. gads. LNA_LVA, F 2280_1-v_4, 15. lp.
P. Kundziņa dzīves gājums darbam Baltijas Universitātē, ap 1948. gadu. LNA_LVA, F2280_1-v_3, 4. lp.
P. Kundziņa dzīves gājums darbam Baltijas Universitātē, ap 1948. gadu. LNA_LVA, F2280_1-v_3, 7. lp.
Latviešu Inženieru un arhitektu biedrības Zviedrijā apkārtraksts, 1950. gada 30. marts, Stokholma, Zviedrija. LNA_LVA, F2280_1-v_17, 8. lp.
Latviešu Inženieru un arhitektu biedrības Zviedrijā biedru saraksts, fragments, 1950. gads. LNA_LVA, F2280_1-v_17, 10. lp.
Latvijas Arhitektu biedrības valdes korespondences sēdes protokols, 1953. gada janvāris. LNA_LVA, F2280_1-v_24, 2. lp.
Latvijas Arhitektu biedrības priekšnieka P. Kundziņa vēstule arhitektam Jānim Kramēnam, 1956. gada 15. septembris. LNA_LVA, F2280_1-v_41, 25. lp.
Latvijas Arhitektu biedrības kasiera-biedrziņa sagatavotā biedra naudas maksājumu veidlapa, Ņujorka, ASV, 1955. gads. LNA_LVA, F2280_1-v_41, 89. lp.

Fonds ietver 63 ierakstus datubāzē


Sarakste, LV_LVA_F 2280_S2
Fotodokumenti, LV_LVA_F 2280_S3