LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Pētera Ozoliņa ģimenes fonds atspoguļo Ozoliņu ģimenes dzīves gaitas, kuras ietekmējuši dažādi 20. gadsimta notikumi, taču neskatoties uz visu piedzīvoto, tā spējusi saglabāt savu latviskumu. Ozoliņu ģimene - Pēteris Ozoliņš, viņa sieva Ella Ozoliņa un bērni - Maija Astrīda Ozoliņa, Jānis Visvaldis Ozoliņš, Dagnija Vaira Ozoliņa, Uldis Egīls Ozoliņš papildus saviem studiju un darba pienākumiem vienmēr aktīvi iesaistījās arī sabiedriskajā dzīvē, gan Latvijā, gan vēlāk latviešu sabiedriskajā dzīvē Vācijas bēgļu nometnēs un pēc emigrācijas uz Austrāliju arī turienes latviešu sabiedriskajās aktivitātēs.

Pēteris Ozoliņš mācījies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, darbojies studentu korporācijā “Tālavija”. Pēc tam strādājis par profesora Pētera Nomala asistentu Latvijas purvu pētniecības darbā, vēlāk Zemes bagātību pētīšanas institūtā un akciju sabiedrībā "Kūdra" līdz 1944. gadam. 1931. gadā salaulājās ar Ellu Brinkmani. E. Brinkmane arī mācījās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, darbojās studentu korporācijā “Dzintra” un dziedāja Studenšu Prezidiju konventa korī. Pēc tam strādājusi Latvijas Valsts Dzelzceļu virsvaldē kā rēķinvede.

1944. gada novembrī P. Ozoliņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1945. gada martā viņš Vācijā satikās ar ģimeni, kas uz turieni bija devusies pirms viņa - 1944. gada oktobrī, un apmetās uz dzīvi Uhtē (Uchte), netālu no Hanoveres (Hannover). Strādājis Kūdras institūtā netālu no Brēmenes. Pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlies uz Esernes (Essern) "Ventas" nometni. Dzīvojot Esernes "Ventas" nometnē, P. Ozoliņš strādāja tās administrācijā. Nometnē tika nodibināta pamatskola, koris, teātra kopa un tautas deju ansamblis. P. Ozoliņš iestudējis pašrakstītas ludziņas/humoreskas un kādu laiku vadījis arī kori. Pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlies uz Mērbekas (Meerbeck) un Sengvardenes (Sengwarden) nometni. Veicis administratīvo darbu Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūrā (UNRRA).

1949. gada 18. oktobrī Ozoliņu ģimene devās uz Austrāliju. Pēc divu nedēļu dzīves bēgļu nometnē Bonegilā (Bonegilla), P. Ozoliņš tika nosūtīts darbā fabrikā Melburnā (Melbourne). Vairākus gadus nostrādājis dažādās fabrikās, līdz atradis darbu Austrālijas naftas uzņēmumā "Ampol" par noliktavas pārzini, kur strādāja līdz pat pensijai 1971. gadā. Pēc ierašanās Austrālijā un apmešanās uz dzīvi Melburnā Ozoliņu ģimene darbojās Melburnas Latviešu biedrībā, piedalījās dažādu pasākumu organizēšanā. Pēc pensionēšanās P. Ozoliņš kopā ar sievu daudz ceļojuši pa Eiropu, Āziju, Ameriku.

Pētera un Ellas Ozoliņu meita Maija Astrīda Ozoliņa (prec. Ķepare) 2000. gadu sākumā veikusi apjomīgu ģimenes vēstures dokumentu apkopojumu hronoloģiskā secībā, papildinot to ar dažādiem aprakstiem un komentāriem, un šie dokumenti veido Ozoliņu ģimenes fondu. M. A. Ozoliņa beigusi Esernes "Ventas" nometnes pamatskolu, Mērbekas latviešu nometnes Kārļa Skalbes ģimnāziju. Papildus mācībām piedalījās skolnieku teātra iestudējumos. Melburnā strādājusi fabrikā, dejojusi tautas dejas kopā “Daugavieši”, kā arī spēlējusi teātri Melburnas Latviešu biedrības drāmas studijā, vēlāk Austrālijas Latviešu teātrī. Pabeigusi rasēšanas kursu Melburnas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (Royal Melbourne Institute of Technology), strādājusi Austrālijas federālās valdības Pasta ģenerāldirektora departamentā (Department of Post Master General's). Pēc tam pārcēlusies uz Kanberu (Canberra), ieguvusi bakalaura grādu mākslās Kanberas Austrālijas Nacionālajā Universitātē, strādājusi par karjeras konsultanti Kanberas pilsētas pārvaldē. 6 gadus vadījusi latviešu radio raidījumus Kanberā.

Jānis Visvaldis Ozoliņš papildus savai profesionālajai darbībai apdrošināšanas jomā no 1954. līdz 1963. gadam aktīvi piedalījās Melburnas latviešu sabiedriskajā dzīvē, teātra ansamblī un bija tautas deju kopas "Daugavieši" administrators. Dagnija Vaira Ozoliņa dzīves laikā izvērsusi daudzpusīgu darbību, arhitektūras, mākslas, pedagoģijas, finanšu jomā, savukārt Uldis Egīls Ozoliņš jau politisko zinātņu un filozofijas studiju laikā Austrālijā iesaistījās dažādās studentu organizācijās, kā arī piedalījās dažādos latviešu jauniešu pasākumos. 20. gs. 90. gadu sākumā viņš izvērsa arī sadarbību ar Latviju socioloģijas un politoloģijas jautājumos.

Pētera Ozoliņa ģimenes fonds satur ģimenes biogrāfiskos dokumentus, saraksti, fotogrāfijas, sakrātos dokumentus – bēgļu nometņu Vācijā pasākumu programmas, Austrālijas Latviešu teātra izrāžu programmas, M. A. Ozoliņas veidotos ģimenes locekļu dzīves aprakstus, Austrālijas vēstures un mītnes vietu aprakstus.

Maijas Astrīdas Ozoliņas (prec. Ķepare) pēcvārds: “Šai archīvā sakopotā korespondence un dokumentācija liecina ne tikai par kādas ļoti parastas un varbūt pat tipiskas latviešu ģimenes gaitām ārpus Latvijas, viņu ikdienas vēlmēm, centieniem, nedienām un priekiem, iedzīvojoties jaunā vidē, bet arī par viņu attiecībām pret savu izcelsmi un piederību”.