Emīls Ogriņš dzimis Rīgā, 1896.gada 15.septembrī. Latvijas Universitātē ieguva ārsta izglītību, Rīgā bija dzelzceļa slimnīcas vadītājs, arī savas privātklīnikas vadītājs. Piedalījās Latvijas slimokašu izveidošanā un strādāja pie Latvijas sociālās apdrošināšanas likumu izstrādāšanas.

E.Ogriņa dzīvesbiedre Elvīra studēja Mākslas akadēmijā, beidza keramikas meistardarbnīcu. Fondā aplūkojami daudz Ogriņu ģimenes fotoattēlu, kā arī albums ar viņu savrupmājas interjera attēliem.

Bija Latvijas sociāldemokrātu partijas biedrs, Rīgas pilsētas domnieks, arodbiedrību centrālā biroja loceklis, Latvijas okupācijas laikā darbojas pretestības kustībā. 1944.gadā bēgļu gaitās E.Ogriņš nonāca Zviedrijā, bija plaši pazīstams Zviedrijas latviešu sabiedrības aprindās. E.Ogriņa vārds bija cieši saistīts ar Zviedrijas Latviešu Palīdzības Komitejas rašanos un darbu jau no pirmajām trimdas dienām. Viņš bija mēnešraksta "Briviba" izdevējs Zviedrijā. Esot trimdā Zviedrijā, aktīvi turpināja savu politisko darbību un kontaktējās ar sociāldemokrātiem Br.Kalniņu, V.Bastjāni u.c.

E.Ogriņš Zviedrijā nodibināja Latviešu ārstu un zobārstu Zviedrijas kopu, bija tās priekšsēdis līdz 1975. g., bija arī Pensionāru biedrības priekšsēdis un Latviešu biedrības priekšsēdis.

Emīla Ogriņa fondā pieejami viņa un viņa dzīvesbiedres Elvīras biogrāfiskie dokumenti: pases, apliecības, atzinības raksti, kā arī profesionālās darbības dokumenti: piezīmes par medicīnu, ārsta sertifikāti, piezīmes par dzīvi Zviedrijā, ar sīku finanšu izdevumu uzskaitījumu, fotoattēli no dzīves un darba gaitām gan Latvijā, gan Zviedrijā, sarakste ar Zviedrijas medicīnas iestādēm, sarakste ar draugiem un līdzgaitniekiem.