Augusts Annuss dzimis Liepājā, mākslinieka izglītību ieguvis Kijivas mākslas skolā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā, 1926. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, kurā no 1929.-1944. gadam strādāja par pasniedzēju, rosinot jauno mākslinieku paaudzi. Paralēli Annuss studēja arī medicīnu, filoloģiju un jurisprudenci. Mākslinieks darbojās Neatkarīgo mākslinieku vienībā, Latvju mākslinieku biedrībā un mākslinieku biedrībā "Sadarbs", regulāri piedalījās izstādēs.

Augusts Annuss bija aktīvs kultūras darbinieks ne vien Latvijā, bet arī trimdā – bēgļu gaitās Vācijā organizēja Latvju mākslinieku apvienību, rīkoja latviešu mākslas izstādes, gandrīz 20 gadus vadīja Amerikas Latviešu apvienības Kultūras biroja mākslas sekciju, bija arī Latviešu daiļamatnieku savienības goda priekšsēdētājs. Par aktīvo darbību 1958. gadā saņēma Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda godalgu, 1977. gadā – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvu.

Esot trimdā, mākslinieks regulāri piedalījās izstādēs – gan personālizstādēs, gan kopā ar mākslinieku grupu “Četri”, kā arī Kultūras fonda, Dziesmu svētku, Kultūras dienu u.c. kopizstādēs. Kopš 1950. gada mākslinieks aktīvi strādāja arī stikla glezniecībā, veidojot vitrāžas baznīcām un mācot šo mākslu Ņujorkas pilsētas koledžā. Augusts Annuss darinājis arī altārgleznas vairākām latviešu draudzēm ASV.

Kā savu mākslas moto formulējis pats mākslinieks: “Manas mākslas uzdevums un pamats ir bijis vienumēr un ir arī tagad – vēstīt ikvienam par latviešu tautas esību, viņas zemi pie jūŗas un parādīt latvju cilvēku visā viņa darbības spēkā un daiļumā.”

Fondā atrodami Augusta Annusa biogrāfiskie dokumenti, gleznu, vitrāžu, kompozīciju un scenogrāfijas skices, runu un rakstu manuskripti, sarakste, gleznu, kultūras pasākumu un sadzīves fotogrāfijas, sakrātie bukleti, programmas, izstāžu katalogi un plakāti, raksti par A. Annusa daiļradi un trimdas kultūras dzīves norisēm, dzīvesbiedres Irmas Annusas dokumenti.