Ādolfs Klīve (31.05.1888.-08.04.1974.) studējis komerczinības Maskavā, Pirmā pasaules kara laikā vadīja Bēgļu apgādāšanas Centrālā darba biroju un pēc 1917. gada februāra revolūcijas iesaistījās politikā, bija nozīmīgs Latviešu zemnieku savienības politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Klīve ievērojams arī kā Latvijas finanšu sistēmas darbinieks, kurš strādājis gan privātās finanšu institūcijās, gan arī bija ilggadējs Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs.

1930. gadā Ādolfs Klīve apprecējās ar Lizeti Liliju Kugelbergu. 1931. gada 23. septembrī ģimenē piedzima dēls Visvaldis Varnesis Klīve – vēlāk speciālists filozofijā un reliģijas vēsturē, aktīvs trimdas latviešu sabiedrisko organizāciju darbinieks un 5. Saeimas deputāts.

Otrā pasaules kara laikā Ādolfs Klīve darbojās Latvijas Centrālajā padomē, parakstījis memorandu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Savu politisko darbību viņš turpināja arī pēc došanās trimdā 1944. gadā, darbojoties Komitejā Latvijas brīvībai, Eiropas Apspiesto nāciju asamblejā u.c. organizācijās.

Ādolfs Klīve bija arī aktīvs publicists, kurš sarakstījis virkni izdevumu par Latvijas politiku un tautsaimniecību, kā arī trimdā izdotās atmiņas par Latvijas neatkarības periodu – “Brīvā Latvija. Latvijas tapšana” (1969) un “Latvijas neatkarības gadi” (1976). Darbojoties sabiedriskajās organizācijās Ā. Klīve regulāri rakstīja arī runas un referātus par politiskiem jautājumiem.

Fondā iekļauti Ādolfa Klīves grāmatu, rakstu un referātu manuskripti un materiāli, piezīmes un izraksti, biogrāfiskie dokumenti, sarakste, fotogrāfijas, Eiropas Apspiesto nāciju asamblejas, Komitejas Latvijas brīvībai, Amerikas Latviešu apvienības u.c. organizāciju dokumenti, citu trimdas latviešu sabiedrisko darbinieku sarakste u.tml. dokumenti.