Scenogrāfs, grafiķis, gleznotājs, kostīmu mākslinieks, dažādu satīrisku uzvedumu režisors, scenāriju autors, aktieris, izrāžu vadītājs utt. Gunnardess Zilberts dzimis 1924. gadā Rīgā daiļamatnieka ģimenē. Mācījies Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolā pie Jēkaba Bīnes, pēc tam pievērsies metālapstrādei. Tad sekoja mobilizācija Latviešu leģionā, kur bijis grafiķis frontes izdevumiem. 1945. gadā nonāca gūstā un nokļuva nometnē Aleksinā (Але́ксин), pēc tam aizvests uz Maskavu. Pēc nokļūšanas Vācijā G. Zilberts vēlējās tālāk doties uz Kanādu, taču 1949. gada februārī Neapolē uzkāpis uz kuģa, kas brauca uz Melburnu (Melbourne) Austrālijā.

Melburnā G. Zilberts mākslas koledžā ieguvis grafiķa izglītību, strādājis reklāmas jomā (zīmējis reklāmas, dekorējis skatlogus), darinājis grafikas, zīmējis šaržus, tērpu skices. Latvijā viņš kādu laiku bija strādājis “Rīgas Filmā”, zīmējis plakātus kino un vēlāk Melburnā strādājis kino reklāmu uzņēmumā “Val Morgan”. Gatavojis arī manekenus veikalu skatlogiem. G. Zilberts bijis arī Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas vīru dubultkvarteta “Kursa” tehniskais vadītājs. Kopš 1950. gada viņš darbojās Daugavas Vanagu organizācijā un 2 reizes ievēlēts Melburnas nodaļas valdē. Bijis arī nodaļas apkārtraksta redaktors. Melburnā G. Zilberts aktīvi darbojies arī Melburnas Operešu ansamblī. Jau Manheimas latviešu bēgļu nometnē Vācijā bijis teātra dekorators. Melburnas Operešu ansamblim G. Zilberts darinājis izrāžu programmas, kuras tika iespiestas viņam piederošajā grafiskā dizaina un drukas pakalpojumu uzņēmumā “Gilbert Art Services”. Tur tika iespiesti un rediģēti dažādu latviešu organizāciju, biedrību apkārtraksti, biļeteni, žurnāli utt. Uzņēmums bija specializējies arī televīzijas un kino reklāmu dizaina veidošanā. 1990. gadā G. Zilberts uzņēmumu pārdeva.

Papildus izrāžu programmu darināšanai G. Zilberts arī pats spēlējis izrādēs, bijis izrāžu vadītājs, kostīmu mākslinieks, scenogrāfs u.c. Viņa vārds parādās tādos operetes ansambļa iestudējumos kā “Trejmeitiņas”, “Paganini”, “Silva”, “Čigānu mīla”, “Grāfiene Marica”, “Grāfs Luksemburgs”, “Jautrā atraitne”, “Carevičs”, “Havajas puķe”. 1958. gadā pēc Eduarda Brencēna zīmējumiem G. Zilberts darinājis kostīmu metus Melburnas Latviešu teātra izrādei “Mērnieku laiki”, kā arī tēlojis dažādās lomās.

Dažādos sarīkojumos uzvestas G. Zilberta rakstītās komēdijas viņa režijā ar paša gatavotām dekorācijām un kostīmiem. Piemēram, 1962. gadā laikmetīga situācijas komēdija “Kaut jel tā nebūtu” speciāli sarakstīta Melburnas Latviešu nama kooperatīva gadskārtējai ballei. Sarakstīto un uzvesto komēdiju – īso skeču – skaits ir ap 30. Rakstījis komēdijas arī angļu valodā televīzijai un varietē sarīkojumiem. Ar pseidonīmu Paul Paulo kā ātrzīmētājs-karikatūrists uzstājies teātros, naktsklubos un televīzijā. G. Zilberts darinājis arī studentu korporācijas “Selonija” Melburnas kopas filistra žurnālista, sporta vēsturnieka Arnolda Šmita piemiņas pēcpusdienas sarīkojumu programmas, šiem sarīkojumiem veidojis arī izrādes – satīras, farsus. Šajos pasākumos notika arī G. Zilberta ceļojošā kausa pasniegšana kopas labākajam studentam mācībās un sporta gaitās. G. Zilberts bijis arī dažādu Melburnas latviešu organizāciju sarīkojumu vadītājs vairāk nekā 300 sarīkojumiem.

G. Zilberts arī gleznojis, ar saviem darbiem – gleznām un zīmējumiem piedalījies mākslinieku grupu izstādēs Melburnā, kā arī latviešu kultūras dienu izstādēs. Viņš zīmējis arī karikatūras Austrālijas periodiskajiem izdevumiem. No 1951. gada līdz 1954. gadam zīmējis un rakstījis laikrakstam “Austrālijas Latvietis” sporta ziņas un veicis intervijas. G. Zilberts arī pats aktīvi sportojis – spēlējis futbolu, basketbolu, volejbolu - gan Latvijā, gan pēc tam Austrālijā.

Fonda saturā ietilpst G. Zilberta sarakste, zīmējumi, programmas un bukleti izrādēm u.c. pasākumiem, kuru tapšanā piedalījies G. Zilberts (kā scenogrāfs, rakstnieks, izdevumu grafiskā dizaina autors), dažādi sakrātie dokumenti par Austrālijas latviešu aktivitātēm kultūras jomā, dažādi G. Zilberta sakrātie dokumenti. Sakrātie dokumenti galvenokārt satur Edmunda Lindes dokumentus – fotogrāfijas, rakstu manuskriptus, biogrāfiskus dokumentus, saraksti ar dažādām personām, izrakstus no latviešu literātu un Kārļa Ulmaņa darbiem, žurnālus, laikrakstus, u.c. dokumentus par latviešu aktivitātēm Latvijā, Vācijā un Austrālijā.