Dailoņa Laimdota Stauvera profesija bija inženieris, un pēc došanās uz Vāciju bēgļu gaitās un vēlāk pēc pārcelšanās uz ASV 1951. gadā viņš veiksmīgi strādāja šajā amatā dažādos uzņēmumos, taču paralēli tam daudz laika un līdzekļu veltījis dažādu trimdas latviešu pasākumu organizēšanai, piedalījies latviešu organizāciju veidošanā un darbībā, visvairāk pievēršoties tieši mākslas atbalstam.

Skolas gados D. L. Stauvers nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem, bet visvairāk bija pievērsies šaham un galda tenisam. Fonda saturā ietilpst viņa sarakste ar ārstu, vēsturnieku, šahistu un “Latvijas šahistu enciklopēdija” autoru Valdemāru Zemīti par dažādiem ar šahu saistītiem jautājumiem.

Kopš ierašanās ASV, D. L. Stauvers aktīvi iesaistījies latviešu trimdas sabiedriskajā dzīvē. 1959. gadā sāka darboties D. L. Stauvera mākslas salons Klīvlendā. No 1959. gada līdz 1968. gadam viņš tajā organizējis 16 latviešu trimdas mākslinieku izstādes ar darbu tirdzniecību. Pirmā izstāde tika rīkota māksliniecei Annai Dārziņai, pēc tam sekoja izstādes Jānim Kalmītem, Dainim Miezājam, Skaidrītei Kocēnai, Jūlijam Matisonam, Visvaldim Reinholdam, Voldemāram Avenam, Uldim Krūmiņam, kopēja izstāde Augustam Kopmanim un Ilgvaram Šteinam, Kārlim Mednim, Eduardam Dzenim, otra izstāde Visvaldim Reinholdam, kopēja izstāde Ivaram Hiršam un Dacei Birkhānei, kā arī Kārlim Neilim. Vēl divas mazākas izstādes/tirdziņi tika organizētas Pēterim Rožlapam un Veronikai Janelsiņai. Salons beidza darbību ar otro izstādi Kārlim Neilim 1968. gadā. Visu pastāvēšanas laiku tas darbojās kā bezpeļņas pasākums, daļēji izdevumus palīdzot segt ar apmeklētāju ziedojumiem. Visā salona pastāvēšanas laikā tika pārdoti aptuveni 125 mākslas darbi. Fondā ir sarakste ar māksliniekiem par izstāžu rīkošanu un informatīvi dokumenti, kas saistīti ar D. L. Stauvera vadīto mākslas salonu – salona vēstures un darbības apraksts, izstāžu katalogi, ielūgumi, raksti par izstādēm u.c.

D. L. Stauvers piedalījies dažādu kultūras pasākumu, koncertu, rakstnieku un dzejnieku saietu, kā arī ”2x2” nometņu jauniešiem organizēšanā. Dokumenti par dažādiem D. L. Stauvera organizētajiem pasākumiem ietverti fondā.

D. L. Stauvers veidojis arī filmas. Pēc paša iniciatīvas un scenārija viņš uzņēmis 90 minūšu garu krāsu filmu par latviešu gleznotājiem un viņu darbiem “Par gleznām un gleznotājiem”, ar kuru iepazīstinājis ne tikai latviešus ASV, bet filmu pēc pieprasījuma sūtījis arī uz Kanādu un Zviedriju. Dokumenti par šo filmu ietilpst arī fonda sastāvā. D. L. Stauvers radījis arī citas dokumentālās filmas par latviešu gleznotājiem, rakstniekiem, filmu par igauņu grafiķi Eduardu Vīraltu (Eduard Wiiralt) u.c. Kopā ar vēsturnieku Edgaru Andersonu strādājis pie dokumentālas filmas par Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas periodu un hercogistes tā laika koloniju Tobāgo, filmēšanas procesā dodoties ekspedīcijās uz Tobāgo salu. Fondā apskatāma plaša sarakste ar Edgaru Andersonu saistībā ar filmas izveidi, kā arī citi dokumenti par D. L. Stauvera uzņemtajām filmām.

Fonda saturu veido arī D. L. Stauvera biogrāfiskie dokumenti, saņemtās vēstules par dažādiem ar mākslu un kultūru saistītiem jautājumiem, D. L. Stauvera kā inženiera darba dokumenti, viņa raksti, referāti un sakrātie dokumenti.