Latviešu Tautas kopības Vācijā arhīva fonda dokumenti veidojušies sarežģītā latviešu tautas vēstures posmā, kad ievērojama tautas daļa ir nonākusi ārpus Latvijas, trimdā.

Latviešu Centrālā padome (LCP) un tās izpildorgāns Latviešu Centrālā komiteja (LCK) veica visu Vācijā atrodošos Latvijas bēgļu dzīves dažādo vajadzību vadīšanu un koordināciju. Par LCK dibināšanas laiku uzskata 1945.gada 15.augustu, kad ievēl Pagaidu Komitejas prezidiju un iezīmē galvenos latviešu bēgļu kopības darbības virzienus, kā arī nolemj sasaukt demokrātiski vēlētu LCP, kas pārstāvētu visus bēgļus Vācijā un savā pirmajā sesijā ievēlētu pastāvīgu LCK.

1951.gadā LCP vietu pakāpeniski ieņem Latviešu tautas kopība trimdā, notiek reorganizācija un izveidojas Latviešu Centrālā padome Vācijā (LCPV). Fonda veido latviešu bēgļu kopības organizāciju pamatdarbības un dažādi privātpersonu dokumenti, lielākoties fotoattēli. Dokumentēta Latviešu Centrālās padomes (LCP), Latvijas Nacionālās Komitejas, Latviešu Nacionālās Padomes, Latviešu Centrālās Padomes Vācijā, Latviešu Centrālās Komitejas (LCK) un Latviešu Centrālās Komitejas Vācijā (LCKV) darbība, LCK un LCKV sadarbības organizāciju darbība.

1. galerijā piedāvājam ieskatīties fotoattēlos, ko Minsteres Latviešu ģimnāzijas bibliotēkas un trimdas arhīva izveidotājai Austrai Rudzītei sūtījis vācu ārsts Rudolfs Geisthovels. Tie ir kāda nezināma vācu karavīra uzņemti melnbalti fotoattēli – Rīga 1917. - 1918. gados.