Topošais komponists dzimis ģimenē ar plašu pasaules vērienu un izglītību, pats izglītojies gan Rīgā, gan Parīzē. Otrā pasaules kara sākums izjauca ieceres par studijām Sorbonnā, tāpēc Tālivaldis Ķeniņš iestājās Latvijas Konservatorijā, mācoties pie Jāzepa Vītola, Arvīda Žilinska, Ādolfa Ābeles u.c. pasniedzējiem. Otrā pasaules kara laikā mākslinieks devās bēgļu gaitās un jau pēc kara beigām studijas turpināja Parīzē.

1951. gadā viņš pārcēlās uz Kanādu, kur pavadīja visu savu mūžu. Tālivaldis Ķeniņš darbojās kā latviešu draudzes ērģelnieks, pasniedzējs Toronto universitātē un kopumā aktīvi iesaistījās Kanādas mūzikas dzīvē, bija arī Kanādas komponistu līgas prezidents. Viņa vārdā pat nosaukta iela Otavā – “Kenins crescent”.

Par savu mūziku un attieksmi pret kritiķiem Tālivaldis Ķeniņš norādījis, ka kritiķu uzskati viņu interesē, bet “pretrunīgi ļaudis ir atrodami katrā īpašā vietā. Visiem izpatikt tātad būtu neiespējami un arī nelietderīgi. Ja komponists nezin savu ceļu kā iet, kas viņam vispār par personību?”

Atmodas laikā Tālivalža Ķeniņa mūzika atgriezās arī Latvijā, dzimto zemi vairākkārt apmeklēja arī pats komponists. Pēc Latvijas Mūzikas biedrības pasūtījuma 1990. gadā tapa dokumentālā filma par Tālivaldi Ķeniņu – “Es neesmu klaidonis”. Ar to iespējams iepazīties Latvijas Nacionālā arhīva vietnē “Redzi, dzirdi Latviju!”.

Aicinām iepazīties ar daļu no Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem dokumentiem par Tālivaldi Ķeniņu.