Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons iesaistījās Tobāgo vēstures pētniecībā jau 20. gs. vidū, palīdzot Trinidadai un Tobāgo veidot un dokumentēt jaunās valsts vēsturi, kā arī veidojot saites starp trimdas latviešiem un Trinidadu un Tobāgo. Ideja par pieminekli kurzemnieku piemiņai Tobāgo radās E. Andersona vadītā pirmā latviešu salidojuma Tobāgo laikā 1974. gadā, kad tika atklāta piemiņas plāksne galvenās kurzemnieku apmetnes vietā.

1976. gadā Amerikas Latviešu apvienība sarīkoja metu konkursu, kura rezultātā tika atlasīti vairāku tēlnieku darbi. Trinidadas un Tobāgo tūrisma padome realizēšanai izvēlējās tēlnieka Jāņa Mintika pieminekļa projektu, atzīstot to par piemērotāko videi un apstākļiem. Kā uzsvēra autors, tā veidols, kas atgādina buru kuģi vai senas drupas, vienlaikus pauž gan nolemtību, gan cerības. Jau 1976. gadā otrā latviešu salidojuma Tobāgo laikā tika iesvētītā topošā pieminekļa vieta.

Pieminekļa celtniecību apmaksāja no Trinidadas un Tobāgo valsts līdzekļiem un trimdas latviešu ziedojumiem. Pieminekļa daļas betonā vietējā tēlnieka Patrika Ču Fūna vadībā veidoja Trinidadā, tad novietoja Tobāgo salas Lielā Kurzemes līča krastā bijušā Jēkaba forta teritorijā uz augstas klints, veidojot lielāko latviešu pieminekli Rietumu pasaulē.

Pieminekli atklāja 1978. gada 25. jūnijā. Atklāšanā piedalījās ap 300 latviešu, Kurzemes prinči Ernsts Johans un Mihaels Bīroni, Trinidadas un Tobāgo izglītības un kultūras ministrs un citi valdības un bruņoto spēku pārstāvji. Flotes orķestris atskaņoja Trinidadas un Tobāgo un Latvijas himnas un latviešu tautasdziesmu. Pieminekļa pamatnē tika guldīta kapsula ar dokumentiem par salas vēsturi un aktuālo politisko situāciju, arī Latvijas okupāciju.

Aicinām ielūkoties Latvijas Valsts arhīva dokumentos, kas saistīti ar tā tapšanu.