LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Austrālijas latviešu centrālais arhīvs ir viens no Latvijas Valsts arhīva apjomīgākajiem fondiem, jo satur tekstuālus un vizuālus arhīva dokumentus par Austrālijas latviešu centrālo organizāciju darbību, par Austrālijas latviešu organizāciju apvienību, latviešu biedrību, to priekšteču, latviešu draudžu, dažādu latviešu organizāciju, studentu apvienību, kredītsabiedrību, Latviešu Skautu un Gaidu Jendu, latviešu skolu, kultūras, interešu, profesionālo apvienību, biedrību un kopu darbību.

Fondā atrodami organizāciju un personu veidotie un sakrātie izdevumi, kā arī nozīmīgi dažādu personu biogrāfiskie, radošie un dienesta darbības dokumenti, arhīva glabāšanā nodotie DP (Displaced persons) nometņu dokumenti un fotoattēli, arhīva Statistikas daļas sakrātās un apkopotās ziņas par latviešiem Austrālijā, reģistri un kartotēkas.

Rakstnieka Andrieva Niedras un viņa dēla Austruma Niedras fotoattēli

Fondā atrodas daudz politiķa, rakstnieka un mācītāja Andrieva Niedras fotoattēli, kuri uz Austrāliju aizceļojuši un atpakaļ Latvijā atgriezušies līdz ar Andrieva Niedras dēla Austruma dzīves gājuma līkločiem.

Latvieša Voldemāra Bērziņa maizes ceptuve “Rīga” tālajā Austrālijā

Voldemārs Bērziņš dzimis 1917. gada 22. decembrī, ģimenei atrodoties bēgļu gaitās Dņepropetrovskā, Ukrainā. Pamatskolu beidzis Rīgā, mācījies tirdzniecības skolā, paralēli mācībām strādājis Centrālās savienības „Konsums” manufaktūras nodaļā, arī “Konsums” veikalos Rīgā, Dzirnavu ielā, gan kā pārdevējs, gan noliktavas pārzinis un tirdzniecības nodaļas vadītājs. 1944. gadā viņš bija patērētāju biedrību savienības “Turība” Jelgavas nodaļas vadītājs. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949. gadā Voldemārs Bērziņš ar ģimeni ieceļoja Austrālijā un 1951. gadā Sidnejā, Benkstaunā atvēra savu delikatešu veikalu, drīz pēc tam arī otru. 1953. gadā atvēra maizes ceptuvi, kurā sākumā strādāja tikai viens latviešu maiznieks ar mācekli, gatavojot rupjmaizi un saldskābmaizi. Uzņēmums plauka, pateicoties lielajam ieceļotāju pulkam Austrālijā un garšīgajai rudzu maizei, strauji paplašinājās ražošana. 20. gadsimta 60. gados Voldemāra Bērziņa maiznīcā “Rīga” galvenokārt strādāja latvieši, bet vēlāk arī igauņi, lietuvieši, vācieši un austrālieši. 1961. gadā strādāja jau 50 darbinieki un automātiskajās elektriskajās krāsnīs katrā tika izcepti apmēram 1000 kukulīši stundā, 40 dažāda veida. “Rīgas” maize bija pieejama gandrīz katrā Sidnejas delikatešu veikalā, kā arī tika piegādāta provinču veikalos Sidnejas un Brisbenas apkārtnēs. Kā savā autobiogrāfijā raksta Voldemārs Bērziņš: “Atsevišķos gadījumos “Rīgas” maize ir pieprasīta valdības un ģenerālgubernatora rīkotiem rautiem Sidnejā un Kanberā”. Pie maiznīcas darbojās arī konditoreja, kuras gardās ābolkūkas, saldās maizes un Voldemāra Bērziņa dāsno sirdi atceras daudzi – jo viņš atbalstīja gan latviešu skolas Austrālijā, gan korus, sporta kopas, gan tautiešu no Latvijas, kuri apciemoja Bērziņa kunga ceptuvi. 1981. gadā “Rīgas” maiznīca ieguva Austrālijas nacionālo atzinību - balvu National Small Business Award. 20. gadsimta 80. gados ceptuve “Rīga” bija Austrālijas lielākā kontinentālā maizes cepēja un apgādāja ar maizi ne vien Austrāliju, bet ari Dienvidaustrumāziju, Jaungvineju un Klusā okeāna salas. Lai uzsvērtu, ka “Rīgas” maize ir ģimenes uzņēmums un nodrošinātu pēctecību, 1986. gadā uzņēmuma nosaukums “Riga Bakery Pty. Ltd” tika mainīts uz “Bērziņš Specialty Bakeries Pty. Ltd.” .

Fondā pieejamie fotoattēli rāda Austrālijas latviešu centrālā arhīva, Sidnejas latviešu biedrības valdes locekļus un vadītājus, dažādus sabiedriskos pasākumus, sarīkojumus, svētkus, arī dzejnieka Andreja Eglīša viesošanos Austrālijā, 1956. gadā.

Kapu svētku tradīcija Austrālijā

No jūnija beigām līdz septembra sākumam nedēļu nogalēs Latvijas kapsētās notiek kapu svētki. Tie pulcē mirušo radus, draugus, paziņas, tiek apkoptas kapavietas, un parasti notiek mācītāja vadīts dievkalpojums vai laicīga ceremonija ar mūziku, dzeju, runām, pieminot mirušos, kuri guldīti kapsētās.

Kapu kopšana Latvijas kultūrā ir nozīmīga un iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kapu svētku tradīcija ir spēcīgi iesakņojusies un uztur spēkā cilvēku piederību vietējai kopienai. Arī emigrācijā latvieši paņēma sev līdzi kapusvētku tradīciju.

Aicinām ielūkoties kapu svētku fotoattēlos no tālās Austrālijas - Ballaratas, Melburnas un Sidnejas.

Sports un sportisti Austrālijā

Sākot ar 1947. gadu Austrālijā ieceļoja apmēram 20 000 latviešu, starp viņiem arī daudz vēl neatkarīgajā Latvijā zināmi sportisti un jaunieši, kuri sportu iepazina un iemīlēja atrodoties Vācijas bēgļu nometnēs.

1948. – 1949. gados sāka dibināties latviešu sportistu vienības – Melburnā “Rīga”, Brisbenā “Kursa”, Hobartā “Stars”, 50. gadu sākumā “Olimpia”, “Venta”, “NSW” un daudzas citas. Nostiprinājās sporta organizatoriskā vadība – Austrālijas Latviešu sporta apvienība sāka rīkot regulāras sacensības un meistarsacīkstes.

20. gadsimta 50. – 60. gadus var uzskatīt par latviešu sportistu Austrālijā ziedu laikiem. Peldētāji Jānis Konrāds ar māsu Ilzi Austrālijas peldētāju vārdus aiznesa pasaules olimpiskajā vēsturē. No 1953. gada sākās “Sidnejas kausa” izcīņa dažādos sporta veidos, un tieši pateicoties baltiešu bēgļiem Austrālijā populārs kļuva volejbols.

Vizuālais ieskats par šo fondu tiks ievietots pakāpeniski, par interesantākajiem dokumentiem un fotodokumentiem.