LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Alise un Manfrēds Zīverti – aktīvi latviešu trimdas sabiedriskie darbinieki un fotogrāfi, kuru fotogrāfijas atspoguļo trimdas latviešu dzīvi ASV, īpaši pievēršoties mākslai, literatūrai, mūzikai un baletam.

Pirms emigrācijas uz ASV A. Zīvertes dzīvē nozīmīga loma bija sportam – basketbolam. A. Zīverte (tolaik Gailīte) ieguvusi Latvijas basketbola čempiones titulu astoņus gadus pēc kārtas. Pirmo reizi tas notika 1933. gadā komandas “Gongs” sastāvā, bet pēc tam A. Gailīte kopā ar māsu Almu spēlēja basketbolu Latvijas sieviešu basketbola vienībā ”Universitātes Sports” un bija arī Latvijas pirmās sieviešu basketbola valstsvienības dalībniece. Pēc došanās bēgļu gaitās un nonākšanas nometnēs Vācijā basketbola spēlēšana tika atsākta, pievienojoties Manheimas latviešu sporta klubam. Vēlāk turpināja spēlēt ”TBG 78 Heidelberg” sieviešu basketbola vienībā. Arī Manfrēds Zīverts kādu laiku spēlējis ”TBG 78 Heidelberg” vīriešu basketbola vienības sastāvā, tādējādi iepazīstoties ar A. Gailīti. Savas dzīves gaitas un pārdomas A. Gailīte periodiski aprakstījusi savos pierakstos – dienasgrāmatās, kas ietilpst fonda sastāvā. Apskatāmas arī fotogrāfijas saistībā ar Zīvertu dzīvi bēgļu nometnēs un sporta aktivitātēm.

M. Zīverts pēc Manheimas latviešu nometnes ģimnāzijas pabeigšanas no 1946. gada pievērsās medicīnas studijām, bet 1949. gadā devās uz ASV. 1950. gada pavasarī ASV ieradās arī A. Gailīte, taču, tā kā sākotnēji A. Gailīte devās uz Bērlingtonu, bet M. Zīverts atradās Ņujorkā, abi aktīvi rakstīja vēstules viens otram. Sākumā M. Zīverts strādāja medicīnas jomā, pēc tam celtniecībā. Viņi turpināja spēlēt arī basketbolu, daudz ceļoja, mācījās dažādas svešvalodas, taču visaktīvāk pievērsās fotografēšanai (papildus saviem pamatdarbiem bibliotēkās) un apmeklēja dažādas fotogrāfijas skolas un kursus, tādējādi nemitīgi papildinot savas zināšanas šajā jomā. A. Zīverte pievērsās arī kinofilmu uzņemšanai, gūstot panākumus. Fonds ietver vairākas A. Zīvertes veidotās kinofilmas, to skaitā arī filmu “Balerīna”, kas tika atzinīgi novērtēta. Saistībā ar šo jomu ir arī dokumenti, kas saistīti ar A. Zīvertes dalību filmu konkursos un festivālos. M. Zīverts brīvajā laikā apguva arī klavierspēli, pievērsās glezniecībai, daudz lasīja un izvērsa plašu saraksti ar dažādām personām – māksliniekiem, kultūras darbiniekiem u.c. Brīžiem vēstules rakstītas arī komiskā izteiksmē. Fondā viss iepriekš minētais atspoguļojas Zīvertu biogrāfiskajos, profesionālās darbības dokumentos, kā arī dokumentos par Gailīšu un Zīvertu dzimtām.

A. un M. Zīverti tiek dēvēti par lieliskiem fotoportretu un mirkļu meistariem. Tikai retās reizēs Alise un Manfrēds kā fotogrāfiju autori parakstījušies atsevišķi. Abi fotografējuši zem kopēja vārda – Zīverti, tāpēc vairumam fotogrāfiju nav iespējams noteikt, kurš ir autors. Fotografētas galvenokārt tika latviešu kultūras dzīves norises un personas ASV, apmeklēti dažādi koncerti, izrādes, izstādes u.c. pasākumi. Īpaša interese viņiem bija par latviešu un ārzemju baleta mākslinieku un baleta izrāžu fotografēšanu. Fonda saturā ietilpst liels skaits fotodokumentu, kas sastāv no fotogrāfijām, fotoalbumiem, foto negatīviem un diapozitīviem. A. un M. Zīverti saņēmuši arī dažādus dāvinājumus un sakrājuši izgriezumus, kopijas, pastkartes, katalogus u.c. izdevumus.