LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Lai arī gadu gaitā trimdā tika sarīkota virkne dziesmu svētku atsevišķās valstīs un reģionos, līdz 1979. gadam netika sarīkoti svētki, kas vienotu visu trimdas sabiedrību. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Visbijā ir pirmās, kuru dalībnieki un viesi ir latvieši no visiem pasaules kontinentiem un daudzām valstīm.

Par Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienu idejas autoru uzskatāms diriģents un komponists Alberts Jērums. Pēc 1968. gadā rīkotajiem II Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Hannoverē viņš sāka lolot ideju par svētku rīkošanu Gotlandē, plašāk to izvēršot 1977. gadā pēc IV Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Londonā. A. Jērums bija iecerējis veidot svētkus ar visas pasaules latviešu līdzdalību, saucot tos par Brīvās pasaules latviešu dziesmu svētkiem.

Svētku organizēšanā iesaistījās Jānis Muchks un Jānis Ritenis, tos atbalstīja arī Pasaules brīvo latviešu apvienība. Svētku rīcības komitejas 1. sēde notika 1977. gada 9. novembrī Stokholmā.

Svētki notika Visbijā un citviet Gotlandē no 1979. gada 19. līdz 22. jūnijam. To ietvaros notika gājieni, apvienotā kora un atsevišķu koru, solistu un ansambļu koncerti, ekumeniskais dievkalpojums un dievturu svētrīts, tautas deju lieluzvedums, uzvedums “Mārietas dziesma”, literārie pasākumi, teātra izrādes, izstādes un Jāņu vakars.

Svētku tradīciju turpināja dziesmu dienas Minsterē, kas tika sarīkotas 1984. un 1987. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas diasporas latviešu dziesmu dienu tradīcija iekausēta Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Latvijā, vienojot visas pasaules latviešus.

Fondā iekļauti materiāli par dziesmu dienu rīkošanu Visbijā – fotogrāfijas, atmiņas, vēstules, protokoli, pārskati, preses materiāli, pasākumu programmas u.c., kā arī attēli no dziesmu dienām Minsterē.