Latviešu studiju centrs Kalamazū, kurš tika atklāts 1981. gada decembrī, bija ne vien mācību vieta, kur apgūt latviešu valodu, literatūru un vēsturi, bet arī studentu dzīves vieta, kas atradās netālu no Rietummičiganas universitātes, kur 1981. gadā tika radīta (izveidotāji bija Lalita un Valdis Muižnieki, atbildīga par izveidi - Amerikas Latviešu apvienība) pilna laika akadēmiskās latviešu valodas programma. Daudzi trimdas latvieši un organizācijas deva ievērojamus ziedojumus centra attīstībai. Ēkā atradās istabas studentiem, telpas semināriem, mūzikas, mākslas darbu krātuves, bibliotēka u.c. Līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvijā 1990. gadā, Latviešu studiju centrs it kā zaudēja savu sākotnējo nozīmi – latviešu valodas un literatūras studijas. Vairums ārzemēs dzīvojošo jauniešu, kuri vēlējās papildināt zināšanas šajās jomās, sāka izmantot iespēju mācīties Latvijā. 1991. gadā Latviešu studiju centrs tika slēgts. Pēc 1995. gadā pieņemtā lēmuma par ēkas pārdošanu tika izstrādāti priekšlikumi, kur novietot plašo bibliotēku, mūzikas, mākslas un video lenšu krātuves un arhīvu. Krājums tika nosūtīts dažādām bibliotēkām u.c. iestādēm Latvijā, ASV un Kanādā.

Latvijas Valsts arhīvā izveidotais Latviešu studiju centra arhīva fonds sastāv no 4 apakšfondiem. Vienā no tiem apkopoti Latviešu studiju centra sakrātie dokumenti – manuskripti, grāmatas un žurnāli, dažādi dokumenti, kas saistīti ar trimdas latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi, mākslinieces Noras Drapčes darbu reprodukcijas, Jāņa Riekstiņa dāvinātie ieskaņojumi magnetofona lentēs Latviešu studiju centram un Latviešu studiju centra bibliotēkas grāmatu kartotēka.

Ir izveidots arī apakšfonds ar latviešu kora „Dziesmu vairogs” dokumentiem. Koris tika izveidots Groshābersdorfas bēgļu nometnē Vācijā, un tā dibinātājs bija komponists un diriģents Arnolds Kalnājs. 1949. gadā gandrīz visi kora dziedātāji ar ģimenēm pārcēlās uz dzīvi Kalamazū kur turpināja darbību līdz 1982. gadam. Pēc tam tā arhīvs nonāca Latviešu studiju centrā. Saglabājušies dokumenti par kora vēsturi un informācija par koncertdarbību, kora kases dokumenti, kora sarakste, sakrātie dokumenti un ar kori saistītu personu dokumenti.

Latviešu studiju centra arhīva sastāvā ietilpst arī mūziķa, vijolnieka Vernera Riharda Taubes, kurš 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju un apmeties uz dzīvi Lībekā, bet 1950. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV, dokumenti – V. R. Taubes radošais darbs, personas dokumenti un sakrātie dokumenti. 20. gs. 80. gados V. R. Taubes dzīvesbiedre Olga Taube šos materiālus nodeva Latviešu studiju centram Kalamazū.

Apjomīgs ir mākslas vēsturnieka, kritiķa, gleznotāja un pedagoga Jāņa Siliņa apakšfonds. Jānis Siliņš bija aktīvs savā profesionālajā darbībā, sākot ar Pirmā pasaules kara gadiem līdz pat dzīves noslēgumam ASV. Nozīmīgākais devums ir viņa trimdas gados sagatavotā un Stokholmā laikā no 1979. līdz 1993. gadam izdotā piecu sējumu monogrāfija “Latvijas māksla”, kas aptver laika posmu no 1800. līdz 1940. gadam un Latvijas mākslas historiogrāfiskajā kontekstā ir pirmais vispārējais Latvijas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses mākslas vēstures izdevums. Jau kopš studiju laika J. Siliņš strādāja par psiholoģijas, mākslas vēstures, vēstures un latīņu valodas skolotāju, vēlāk lasīja lekcijas un vadīja seminārus estētikā, ētikā, pedagoģiskajā psiholoģijā un mākslas vēsturē. Akadēmiskās zināšanas J. Siliņš regulāri papildināja ārzemju komandējumos. Paralēli studijām un vēlāk docētāja darbam J. Siliņš gleznoja, piedalījās mākslas izstādēs, bija viens no mākslinieku biedrības “Sadarbs” dibinātājiem un jau kopš 1916. gada regulāri rakstīja mākslas notikumu apskatus, kritikas un plašākus apcerējumus par māksliniekiem, kā arī gatavoja publikācijas par dažādiem psiholoģijas un filozofijas jautājumiem. 20. – 30. gados izdotas J. Siliņa grāmatas par atsevišķiem māksliniekiem. 1945. gada novembrī nonākot Vircburgas Centrālajā pārvietoto personu nometnē, J. Siliņš iesaistījās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, bija viens no Vircburgas Latviešu tautas augstskolas dibinātājiem un tās rektors. Lielākā daļa viņa aktivitāšu bija saistītas ar trimdas latviešu sabiedrisko dzīvi – līdzdalību dažādās organizācijās, izstāžu organizēšanu u.tml., un tas bija vērojams arī laikā, ko J. Siliņš pavadīja ASV, uz kurieni viņš devās 1951. gadā. J. Siliņš lasīja lekcijas, rakstīja par mākslu, piedalījās izstādēs u.c. Fonda sastāvā ietilpstošie Jāņa Siliņa dokumenti sastāv no viņa biogrāfiskajiem, sarakstes, radošās darbības dokumentiem – rakstiem un to manuskriptiem, grāmatas „Latvijas māksla” sējumu manuskriptiem, tipogrāfiskajiem paraugnovilkumiem, tajos reproducētajām mākslas darbu fotogrāfijām u.c. grāmatām un to manuskriptiem, kā arī J. Siliņa mākslas darbiem, piezīmēm un norakstiem. J. Siliņš aktīvi krājis dokumentus par dažādiem latviešu māksliniekiem, rakstu par mākslu izgriezumus un kopijas no dažādiem izdevumiem, dažādu izstāžu katalogus u.c. izdevumus, latviešu un ārzemju mākslas darbu oriģinālus, darbu reprodukcijas no dažādiem izdevumiem un fotogrāfijas.