Pēc Otrā pasaules kara Apvienotā Karaliste izstrādāja rīcības plānu, lai ievestu ārzemju strādniekus, galvenokārt no Vācijas DP (pārvietoto personu) nometnēm. Tika organizētas pirmās divas akcijas: “Balt Sygnet” 1946. gadā un “Westward Ho” 1947. gadā.

70. gados par šo laiku savā publikācijā “Nacionālā māksla un tautas liktenis” rakstīja mākslinieks un mākslas zinātnieks Juris Soikans (1920‒1995). “Zem bēgļu izvietošanas humanitātes maskas brīvā pasaule vervēja sev muskuļu darbaspēku. Tikai šādā aizsegā ceļu no nometnēm varēja pavērt sev arī mākslinieki un citi kultūras un sabiedriski darbinieki.”

Kopš 1947. gada Lielbritānijā uz dzīvi pārcēlās daudz latviešu mākslinieku, kuri pirmskara Latvijā bija ieguvuši mākslas izglītību. Viņu vidū bija gan Latvijas Mākslas akadēmijas profesors gleznotājs Valdemārs Tone (1892‒1958), gan akadēmijas absolventi – gleznotāji Arnolds Mazītis (1913‒2002), Alfons Michailovskis (1899‒1966), Kārlis Grūbe (1902‒1998), grafiķis un kaligrāfs Arvīds Aleksandrs Sodums (1919‒2018). Reti kurš no iebraucējiem varēja strādāt savā profesijā, jo rīcības brīvību ierobežoja striktie noteikumi par divu gadu darba līgumu, uzturēšanos noteiktā vietā, to nemainot.

1949. gads uzskatāms par ievērojamu pārmaiņu laiku latviešu sabiedrībā. Aizsākās naudas līdzekļu vākšana Londonas DVF nama iegādei, tika izveidotas pirmās skolas, notika pirmās latviešu dziesmu dienas Anglijā. šajā gadā nodibināja Latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopu (LMDK), kurā vienojās dažādās mākslas nozarēs – glezniecībā, grafikā, keramikā, tēlniecībā, tekstilmākslā ‒ strādājošie. Kopas dalībniekiem bija gan Latvijas mākslas skolās, privātajās studijās, vēlāk arī Anglijas mākslas koledžās apgūtās prasmes, bet bija arī pašmācības ceļā iegūtas zināšanas.

Vairāki mākslinieki dažādu iemeslu dēļ LMDK izstādēs nepiedalījās.

Gleznotājs Kārlis Grūbe pēc ieceļošanas uzsāka darbu Dreitonas Parslovas (Drayton Parslow) hostelī par tulku. Ar gleznošanu nodarbojās tikai brīvajā laikā.

Arvīds Aleksandrs Sodums 1947. gada noslēgtā darba līguma ietvaros strādāja sēņu audzētavā un ganīja aitas, bet nedēļas nogalēs daudz zīmēja un regulāri sūtīja ilustratīvo materiālu laikrakstam "Tēvzeme". No 1949. līdz 1952. gadam strādāja dažādus darbus Londonas darbnīcā Fine Arts Porcelain. 1952. gadā izceļoja uz Dienvidāfriku, vēlāk pārcēlās uz Austrāliju.

20. gs. 60. gados trimdas mākslas dzīvē iezīmējās jaunas šķautnes. Tas bija laiks, kad daudzi latviešu jaunieši studēja mākslu vietējās koledžās, institūtos un ar interesi raudzījās uz jaunajām tendencēm mākslā. Viņi īsti nesaprata vecākās paaudzes pieķeršanos latviešu etnogrāfiskajam materiālam, ornamentam, ko tās pārstāvji izmantoja savos lietišķās mākslas darinājumos un sentimentālos dzimtenes tēlojumos glezniecībā. Iezīmējās uzskatu atšķirība starp paaudzēm, un Lielbritānija nebija izņēmums.

Minētajā periodā aktīvi darbojās gleznotājs un grafiķis Laimonis Mieriņš (1929‒2011), kā arī no Austrālijas ieceļojusī grafiķe Māra Sarkans (Vitālija Sarkana dzīvesbiedre). Viņas ekspresīvie zīmējumi un abstraktās kompozīcijas bija drosmīgas un pārliecinošas. Jaunas interpretācijas keramikā rādīja arhitekts Krišs Ligers (dz. 1936). Viņa darbus raksturo formu skaidrība, vienkāršotu plakņu kārtojums, kas atgādina arhitektoniskus objektus. K. Ligers lielāka formāta akmens masas darbos izmanto latviešiem pazīstamu ornamentiku, kas kopsummā veido pārdomātu stāstu par mūžīgām vērtībām. šeit jāmin arī dažādās mākslas nozarēs strādājošais Andrejs Rītiņš (dz. 1946), kurš ir nenogurdināms meklētājs mākslā un labprāt eksperimentē ar materiālu, optiskiem efektiem, kā tas ir pieņemts konceptuālajā mākslā.

Valdemārs Tone (1892‒1958), profesors, gleznotājs

 

Arnolds Mazītis (1913‒2002), gleznotājs

Alfons Michailovskis (1899‒1966), gleznotājs, porcelāna apgleznotājs

Ēriks Rudolfs Žilinskis (1912-1990), gleznotājs

Arvīds Aleksandrs Sodums (1919‒2018), grafiķis un kaligrāfs, porcelāna apgleznotājs

Rēzija Lielmane, Andrupe (Zālmane) (1922-1997), tēlniece

Zigfrīds Sapietis (1924‒2014), keramiķis un tēlnieks

1952. gadā Zigfrīds Sapietis no Dānijas pārcēlās uz dzīvi Edinburgā Skotijā. Mākslinieks galvenokārt darbojās skotu un angļu vidē, bet allaž atbalstīja latviešu ieceres. 60. gadu vidū latviešu īpašumā Rofantas muižas baznīcā novietoja viņa darināto altāra krustu, kanceli un kristāmo trauku.

 

Vitālijs Sarkans (SAX) (1925 – 2014), grafiķis, karikatūrists

Viens no nedaudzajiem latviešu karikatūristiem, kurš guvis pasaules mākslas kritiķu ievērību. 1947.gadā ieradās Anglijā. Pēc vairāku gadu mākslas studijām SAX savu radošo darbu saistīja ar karikatūru zīmēšanu un kopš 1957.gada sāka publicēties dažādos Anglijas laikrakstos un žurnālos – Daily Mirror, Titbits, The Daily Express La Settimana Enigmistica (Itālija) un citos.

Mākslinieks radīja daudz karikatūru, kuras bija saistītas ar trimdas latviešu notikumiem. Īpaša karikatūru sērija bija veltīta 1985.gadā notikušajam Baltijas brīvības un miera kuģa braucienam. Šīs karikatūras tika izmantotas dažādos informatīvajos izdevumos, pastkartēs, pamarkās, periodikā.

Māra Sarkans (dz. 1941.), grafiķe, gleznotāja

Krišs Ligers (dz. 1936), arhitekts

Andrejs Rītiņš (dz. 1946)

Pēc 1991. gada.

Pēc 1991., bet, jo īpaši pēc 2004. gada, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, daudz jauniešu devās studēt uz ārvalstu augstskolām, arī uz Lielbritāniju. Studēt gribētājiem bija dažādi uzstādījumi un nākotnes plāni. Daļa no tiem gribēja iegūt pamata grādu profesijā, daļa vēlējās turpināt izglītošanos, jo pamats jau bija apgūts kādā Latvijas augstskolā. Jāatzīst, ka ir visai sarežģīti gūt pietiekamu priekšstatu par šo periodu, jo studējošā jaunatne pulcējas nelielās draugu vai domubiedru kopās, arī sociālajos tīklos tas tiek praktizēts. Nav iespējams veidot vienotu priekšstatu par radošo profesiju studentu ikdienu, aktivitātēm un problēmām.

Neliels ieskats Lielbritānijas jauno mākslinieku darbībā

Keramiķe un dizainere Agnese Graudiņa dzimusi Latvijā, dzīvo Londonā. 2015. gadā beigusi Londonas Mākslas universitātes Centrālo Sentmārtina koledžu (Central Saint Martins, University of the Arts, London). Izstādēs piedalās kopš 2015. gada.

Māksliniece, mākslas izglītības praktiķe un konsultante Ilga Leimanis, dzimusi Kanādā, kopš 2004. gada dzīvo Londonā. Darbojas dažādās mākslas nozarēs – zimesana, glezniecībā, dizaina, un citās. Kopš 1999. gada piedalījusies izstādēs Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Latvijā, un citur.

Gleznotāja Vita James (Jansone) dzimusi Latvijā, dzīvo Londonā. 2012. gadā absolvējusi Midlseksas Universitāti (Middlesex University), ieguvusi BA grādu tēlotājā mākslā. Kopš 2012. gada piedalās izstādēs Apvienotajā Karalistē.

Gleznotājs Klāvs Brinkmanis-Brimanis dzimis Latvijā, kopš 2011. gada dzīvo Londonā. Pēc Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvēšanas 2010. gadā iestājās Eseksas universitātē (Kolčesterā) (Fine Art – University of Essex (Colchester)), kur ieguva BA grādu tēlotājā mākslā. Patlaban studē maģistrantūrā Rohamptonas Universitātē Londonā (University of Roehampton) London). Personālizstāde Daugavas Vanagu nama Balzambārā (Londona, 2017).

Daudzi cilvēki, strādājot ar krāsām, rod gan mierinājumu, gan sajūsmu. Viņi atklāj savas sajūtas gluži citādi nekā mākslas skolās skolotie, un nav svarīgi, kādā vecumā radusies interese par un aizraušanās ar šīm nodarbēm.

Laimdota Rasupe-Felzenberg, dzimusi Latvijā, bet kopš 2011. gada dzīvo Londonā. Krāsu un gleznošanas pasaulē viņu ievadīja Vineta Baikova. Piedalījusies divās pašdarbības mākslinieku izstādēs (Londona, 2018, 2019). Magone Liedeskalns savai grāmatai “Magoņu čuksti. Dzeja” (Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2020) izvēlējusies Laimdotas Rasupes-Felzenberg ilustrācijas.