Grāmatizdevēji

Lielbritānijā ilglaicīgi nepastāvēja neviens latviešu grāmatu apgāds. Vērojamas vien atsevišķas īslaicīgas iniciatīvas. Tālab izplatīti bija grāmatu galdi un grāmatnīcas, kurās varēja pasūtīt jaunākās latviešu grāmatas un laikrakstus no citām zemēm, galvenokārt ASV, Kanādas un Zviedrijas, kurās darbojās lieli grāmatu apgādi. Vērojams, ka Anglijā dzīvojošu latviešu autoru darbi izdoti citzemju apgādos – apgādā “Grāmatu Draugs” (Ņujorka), “Alfrēda Kalnāja apgādā” (Čikāga), apgādā “Imanta” (Kopenhāgena), apgādā “Ziemeļblāzma” (Vesterosa) un citur.

Londonā dažādos gados darbojušies vairāki grāmatu apgādi. Grāmatu apgāds “Rūja” (adrese: 30, Clarence Road, London, N. 22; apgāda direkcijā darbojās – priekšsēdis sērs Alfreds Bosoms, Bts, sekretāre Marianna Zariņa, kasieris Pēteris Priedītis). Apgādā izdotas: Artura Bērziņa grāmata “Sūtnis Kārlis Zariņš dzīvē un darbā” (1959); Pētera Aigara dzejas krājums “Gājiens uz tautieša namu” (1962).

E Rirdāna apgāds izdeva feļetonu krājumu “35 ielāpi” (1951). Apgādā Latpress izdots Pētera Aigars dzejas krājums “Draudzīgais tālums” (1952), Artura Bērziņa “Ādolfs Alunāns latviešu teātrī” (1954), laikā no 1953. līdz 1957. gadam Artura Bērziņa redakcijā izdots “Latviešu almanachs”.

Daugavas Vanagu fonds izdeva Pētera Aigara romānu “Līgodama upe nesa” (1954).

Latviešu apgāds izdeva Pētera Aigara grāmatu “Raksts ozola mizā” (1964).

No 1962. gada Jāņa Millera spiestuves “Waverly Press” vietā Jānis Andrups izveidoja spiestuvi-apgādu “Venta Press” / “Venta”, izdeva Zeltīttes Avotiņas dzejas krājumu “Madaras” 1962), Vītauta Kalves “Mākslas vērtēšana un apcerēšana” (1964); Nikolaja Soikana “Izstumtie: linolejuma un kokgriezumi, 1948–54” (1965).

Neilgu laiku Mančesterā darbojās apgāds “Spīdola”; izdota Pētera Aigara stāstu izlase “Vēršu pajūgs” un tulkotā literatūra.

Neilgu laiku Boltonā darbojās grāmatu apgāds “Papardes Zieds”, kas izdeva kultūras un mākslas mēnešrakstu “Dzīve” (1948), Mārtiņa Fogta īsromānu “Ģīmetne” (1948) un karikatūras “Jautrais Albions” (1948).

Bradfordā (1957–1973) darbojās Ernesta Sarkanbārža apgāds.

Ar Notinghamu saistās divu apgādu darbība – ALGA (Anglijas latviešu grāmatu apgāds) izdeva Karīnas Eglītes-Bērziņas dzejas krājumu “Sirds” (1971) un Karīnas Eglītes-Bērziņas apgāds – KEB, pamatos izdeva savas grāmatas 20. gs. 70. un 80. gados, kā arī Latviešu grāmatu kluba izdevumu “Ciba”.

Eilsberijā (Aylesbury) apgādā “Rīts” izdoti Ērika Raistera dzejas krājums “Mans laiks” (1950), Hugo Krūmiņa dzejas krājums “Zemes vējos” (1950).

Apgādā “Selga” / “Selga Press” izdota Martas Landmanes dzeja “Pretstati” (1985) un “Krustām šķērsām” (2000), Laimdotas Marijas Grīnšteinas dzeja “Mans patvērums” (2000).