Dzīvojot svešumā, grāmatu lasīšana kļuva par iespēju kaut iluzori atgriezties mājās, Latvijā, saglabāt un uzturēt dzīvu latviešu valodas bagātību un poētiku. Taču lielākie grāmatu apgādi, to vidū apgādi “Grāmatu Draugs”, “Tilts” (abi ASV), “Daugava”, “Ziemeļblāzma” (abi Zviedrijā), “Imanta” (Dānija) un citi, darbojās citās zemēs, bet pašā Anglijā trimdas gados grāmatu izdošana noritēja epizodiski. Lai plašā pasaulē izdotās latviešu grāmatas, arī laikraksti, žurnāli, biļeteni un citi informatīvi izdevumi nonāktu pie lasītājiem Anglijā, blīvāk apdzīvotās latviešu pilsētās darbojās grāmatu galdi un grāmatnīcas, kurās varēja pasūtīt grāmatas, abonēt periodiskos izdevumus, iegādāties pastkartes, daiļamatniecības izstrādājumus, skaņu plates u. tml. Tās bija privātas uzņēmīgu latviešu iniciatīvas – iekārtot un uzturēt telpas, dibināt kontaktus ar latviešu grāmatu izdevējiem, kļūstot par starpniekiem, savu iniciatīvu realizējot no ikdienas maizes darba brīvajā laikā.

Pirmā latviešu grāmatnīca Londonā darbu uzsāka 1938. gadā. Pirmsākumi bija pieticīgi; tā atradās V. Jūga kundzes namā, kur bija arī Daugavas Vanagu Fonda valdes pajumte. Ar laiku Daugavas vanagu fonda grāmatnīca kļuva pa lielāko un vadošo grāmatu tirdzniecības vietu. Pieņēma pasūtinājumus visiem latviešu laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem, kā arī grāmatām. 1950. gada. 30. novembrī Daugavas Vanagu Fonds (DVF) iegādājās savā īpašumā piecstāvu namu (72 Queensborough Terrace, Londonā W. 2.). Namā tika iekārtots fonda birojs, grāmatnīca un citas birojam nepieciešamas telpas. DVF grāmatnīca pārņēma divus uzņēmumus – “Papardes Zieds” un A. Veinberga grāmatu pārstāvniecību. Grāmatnīca ierīkoja grāmatu galdus, savu pārstāvniecību Līdsā, Lesterā, Oldhemā, Halifaksā, Bredfordā, Vestvelsā. Tā kļuva par sava veida kultūras centru. Ilgus gadus grāmatnīcu vadīja filoloģe T. Budiņa-Lazdiņa. Viens DVF grāmatnīcas profils bija iekārtot grāmatu stendu Latviešu Dziesmu dienu laikā Anglijā. Grāmatnīca izdeva grāmatas, pie tās darbojās grāmatu apgāds.

Anglijā darbojušies arī citi grāmatu veikali vai galdi. Bradfordā pārtikas preču veikalā “Kursa” atradās arī grāmatu nodaļa. Veikals darbojās līdz 1963. gadam.

1957. gada Lieldienās Luteriešu padome Lielbritānijā ar Filadelfijas apvienotā luteriešu grāmatu apgāda finansiālu atbalstu atvēra Luteriešu grāmatu galdu, vadītājs Roderiks Pavasars, kā arī noorganizēja akciju sabiedrību Lutheran Books Ltd.

Mančesterā darbojās latviešu grāmatnīca “Spīdola” E. Kiršteina vadībā. 1956. gadā DVF Mančesterā iegādājās namu, uz kuru pārcēlās E. Kiršteina vadītā grāmatnīca. Tā bija pazīstama un iecienīta visā Ziemeļanglijā, tomēr tās darbība nebija laiks ilga.

1961. gada februārī Ziemeļanglijas pilsētā Stokportā Nikolajs Doičevs atvērta latviešu grāmatnīcu. Tā piedāvāja dažādu apgādu un satura grāmatas, tostarp agrāk izdotus izdevumus. N. Doičevs izdeva arī grāmatnīcas bezmaksas biļetenu “Staburags” (grāmatu katalogu).

1956. gadā saziņā ar Latviešu māju Almēlijā tika atvērts grāmatu galds Almēlijā, lai būtu pieejami visjaunākie latviešu periodiskie izdevumi un grāmatas tautiešiem, kas tur pavadīja atvaļinājumu laiku vai brīvdienas.

Grāmatu galdi parasti darbojās pie DVF nodaļām, proti, DVF latviešu grāmatnīca ierīkoja grāmatu galdus Līdsā, Lesterā, Korbijā, Dērbijā, Oldhemā, Konventrijā, Halifaksā, Bradfordā, Vestvelsā, Forsttaunā, Notinghamā un citviet. Nereti grāmatu galdi darbojās kopā ar DVF Informācijas daļām dažādās Anglijas pilsētās. Grāmatas pasūtīja un biedriem pārdeva gandrīz visas nodaļas Anglijā.

Grāmatu galdi darbojās un latviešu grāmatas varēja iegādāties visu lielāko latviešu sarīkojumu (Dziesmu dienu, teātru izrāžu, literāru sarīkojumu, sabiedrisko organizāciju u. c.) norises laikā.