1953. gada vasarā latviešu skauti atrada pamesto Rofantas muižu, un mācītājam R. Slokenbergam radās doma, ka te varētu izveidot trimdas latviešu tikšanās vietu. 1953. gada 1. novembrī tika noslēgts īres līgums un Londonas latviešu ev. – lut. draudze bija ieguvusi savu namu. 29 akru plašais īpašums ar simtgadīgu koku parku, mākslīgi veidotu ezeru un mauriņiem atrodas Londonas tuvumā. Saseksas grāfistē. Muižas koka ēka celta 15. gadsimtā, simt gadu vēlāk pārtapusi par mūra ēku. Pils vestibilā ir Indriķa VIII, Elizabetes I, agrāko muižas īpašnieku portreti un virs kamīna - gada skaitlis “1597”. Dažās telpās saglabājušās ozola griestu sijas, kas nākušas no kuģiem, kas pirmie šķērsojuši okeānu. Muižas baznīcā pirmais dievkalpojums notika 1953. g. 1. novembrī.
Ar laiku Rofantas muiža kļuva par iemīļotu atvaļinājumu pavadīšanas un dažādu sarīkojumu (LNPL bērnu vasaras nometņu, Līgo, Pļaujas svētku, Lāčplēša u.c.) vietu – Dienvidanglijas latviešu sabiedrisko un garīgo centru.1961.gadā beidzās īres līgums un īpašnieks piedāvāja izdevīgu pirkšanas līgumu. 1962. g. 14. pirkšanas līgums tika parakstīts. Muižas baznīcā altāra glezna aizstāta ar tēlnieka Z. Sapieša masīvu koka krustu, uzstādīta koka kancele ar reljefā grieztiem latvju rakstiem, paplašināta baznīcas telpa. 1977. gada pavasarī aiz muižas parka ezera iestādīja 1900 eglītes – “Lāčplēša eglāju”. Staļļa mājā iekārtoja 5 istabas pensionāriem, vēlāk pacēla jumtu un otrā stāvā izbūvēja vēl 18 aprūpes vietas. 1978. gadā nodibināja bišu kopēju un mīļotāju Bitenieku kopu. 1982. gada 12. jūlijā nokārtoja pēdējo maksājumu. Rofanta bija kļuvusi par latviešu draudzes īpašumu bez parādiem.
2017. gadā Rofantas muiža pārdota.