Atjaunojoties korporāciju darbībai trimdā, bija nepieciešams izveidot darbību regulējošu institūtu, līdzīgi, kāds Rīgā bija Prezidiju konvents. Vēl Vācijā nodibināja Latvijas Korporāciju apvienību (L!K!A!)un izstrādāja statūtus, pielāgojot tos trimdas apstākļiem. Tika nolemts veidot Korporāciju kopas (K!K!), kas apvienotu visus kāda apgabala korporāciju locekļus. Kopas loceklim bija jābūt reizē arī savas korporācijas loceklim.

Anglijā visvairāk latviešu ieradās ap 1947.gadu un viņu vidū bija ap 100 dažādu korporāciju locekļu. Viena daļa apmetās Londonā vai tās tuvumā, otra daļa – vairāk uz ziemeļiem – Bradfordas apkārtnē. 1950.gada 11.martā Bradfordā uz pirmo apspriedi sanāca 9 korporanti un nodibināja Ziemeļanglijas K!K! Turpmāk pievienojās vēl 44 korporanti. Reizi mēnesī kopa rīkoja konventus un alus vakarus. Notika arī pirmais komeršs ar zemes tēvu. 1952.gada 7. jūnijā izveidoja palīdzības fondu, kas līdzekļus ieguva no biedru maksām un ziedojumiem. Kopa regulāri rīkoja ģimeņu vakarus ar 1953.gada 18.aprīlī dibinātās dāmu komitejas palīdzību. Turpmākajos gados liela uzmanība bija pievērsta Ziemeļanglijā dzīvojošo buršu apzināšanai, komāna izstrādei pēc L!K!A! norādījumiem, jaunatnes audzināšanai. Sāka uzņemt par locekļiem kopā pārstāvēto korporāciju krustdēlus. Kopas sastāvā bija 13 korporāciju pārstāvji. 1955.gada 30. aprīlī Tervetia`s krāsas saņēma Z. Pētersons, pirmais krustdēls, kuru kopa bija izaudzinājusi. Atzīmējot kopas 45 gadu darbību 1997. gadā Z. Kļaviņš (Frat. Lett.) rakstīja, ka “šajos gados notikuši 285 konventi un apzināts 91 buršs no 20 korporācijām, kopā ir 18 filistri. Mūžībā aizvadīti 25 filistri. Kopas locekļi, apzinoties savu piederību latviešu sabiedrībai, piedalījušies tās sabiedriskajā darbā: DV organizācijā, 18. novembra svētkos, plkv. O. Kalpaka un Latviešu leģiona piemiņas sarīkojumos, darbojušies par skolotājiem latviešu sestdienas skolās un LNPL, turpinājuši korporāciju tradīcijas, pulcinot latviešu studējošo jaunatni, stiprinot tajā nacionālo apziņu – piederību savai tautai un buršu saimei”.

Londonas un Dienvidanglijas K!K! dibināšanas konvents notika 1953.gada 7. novembrī Londonā. Piedalījās 9 konventu 28 filistri. Par kopas pirmo senioru ievēlēja korp! Lettonia filistru prāvestu E. Bergu, kuram aiz muguras jau 116 semestri. Viņš šo amatu pildīja 8 gadus līdz aiziešanai mūžībā 1961.gada 9.septembrī. Par kopas aktīvo darbību liecina dati, ka 15 gadu darbības laikā notikuši 68 konventi ar 868 dalībniekiem, tātad katrā konventā piedalījušies 12-13 kopas locekļi. Parasti konventiem sekoja alus vakari vai lasīti referāti par vēsturiskām un trimdas dzīves tēmām. Kopā ar Ziemeļanglijas K!K! 1958.gadā tika izveidots Bēru fonds ar mērķi materiāli atbalstīt mūžībā aizgājušo kopas locekļu izvadīšanu pēdējā gaitā. Kopš 1953. gada ik gadus Londonā rīkoja Latvijas universitātes dibināšanas atceres svētkus septembra beigās vai oktobra sākumā. Šos svētkus sākumā rīkoja LNPL kopā ar DVF un LBL, vēlāk iniciatīvu pārņēma Londonas un Dienvidanglijas K1K! sadarbībā ar LNPL. Akadēmiskās runas teikuši kopas locekļi, bijušie universitātes mācību spēki vai citas sabiedrībā pazīstamas personas. Aktīvi šo svētku rīkošanā piedalījās studenšu korporāciju filistres, klājot kafijas galdus. Izveidojās tradīcija šo sarīkojumu materiālo atlikumu ziedot Latvijas sūtniecības Stipendiju fondam, 70. gados ar to atbalstīja Minsteres latviešu ģimnāziju. 1994. gadā LU gada svētki tika svinēti pēdējo reizi. Domājams, ka tam par iemeslu varēja būt latviešu trimdas akadēmiskās saimes skaitliskā samazināšanās un izveidojusies ciešā sadarbība ar dzimtenē atjaunotajām studentu un studenšu korporācijām. Tomēr 2017. gada 23. septembrī korp! Dzintra Lielbritānijas kopa Londonā atjaunoja LU gada svētku svinēšanu. Uzrunu teica Latvijas vēstniece Baiba Braže. Akadēmisko runu teica Latvijas eksprezidente, korp! Spīdola fil! Vaira Vīķe – Freiberga – “Par Eiropas atbildību pret sevi un pasauli”. Svētkus svinēja arī 2018. un 2019. gadā.

Kā aktīvākās latviešu studentu korporāciju kopas Lielbritānijā minamas: korp! Lettonia, korp! Selonija, korp! Talavija, nelielas kopas bija arī korp! Tervetia, Frat! Metropolitana, korp! Patria. Bija arī citu korporāciju atsevišķi pārstāvji.

Eiropas dziesmu svētku laikā Anglijā Ziemeļanglijas un Londonas -Dienvidanglijas K!K! kopīgi rīkoja tautu komeršus. 1977.gada 31. jūlijā Londonā tautu komeršā piedalījās 150 burši, pārstāvot 15 korporācijas, bet 1982. gada 30. jūlijā Bradfordā pulcējās 68 burši no Eiropas un citiem kontinentiem.

Par studenšu korporācijām! Korp! Daugaviete 9 locekles savu kopu Londonā izveidoja jau 1947. gadā, regulāri atzīmēja gada svētkus un pulcējās uz pārrunu vakariem. 1965. gadā pieteicās pirmā meitene, vēlāk pievienojās vēl citas. Nu varēja nodarboties ar meiteņu audzināšanu un rīkot literāros vakarus. Daugavietes vienmēr aktīvi iesaistījās LU gada svētku rīkoš Manā, īpaši saviesīgā vakara izkārtošanā. Lieli nopelni sekmīgā korp! Daugaviete Londonas kopas darbībā pienākas fil! Austrai Liepiņai.

Otra aktīvākā studenšu korporācija Imeria savu kopu Anglijā nodibināja 1950.gadā. Pirmajā tikšanās reizē bija sanākušas 6 imerietes. Uzņēma jaunas locekles, apzināja citas Anglijā ieradušās imerietes, rīkoja ģimeņu vakarus ar dramatisku skeču uzvedumiem. Ik piecus gadus tika rīkotas jubilejas balles ar koncertiem, rīkotas literāras pēcpusdienas, kopīgi apmeklēti muzeji un izstādes. Izveidojusies tradīcija apaļo gadskārtu reizēs ziedot līdzekļus labdarības nolūkiem – LNPL Izglītības nozarei vai Vītolu fondam.

Vēl Anglijā darbojās studenšu korporāciju Dzintra, Gaujmaliete, Gundega, Varavīksne un Sororitas Tatiana pārstāves. Un jāatzīmē, ka daudzas no viņām aktīvi darbojās un ieņēma vadošus amatus latviešu sabiedriskajās organizācijās – Daugavas vanagos, LNPL, LBL, ELJA, 3x3 nometnēs, deju kopās, koros, muzikālos ansambļos, vadījušas latviešu skolas un mākslinieciskus sarīkojumus.