Zīvertu fotouzņēmumi – tie šķiet kā mazas psiholoģiskas studijas par dzejniekiem viņu darbu
skandēšanas brīdī un par gleznotājiem viņu darbnīcās vai izstādēs.
Zīvertus var dēvēt par lieliskiem fotoportretu un mirkļu meistariem.
Fotografējot cilvēkus, daudzi uzņēmumi iemūžināti, pašiem modeļiem to nezinot vai ar zibšņiem pārsteidzot īpaši nesagatavotus, tādējādi fotogrāfijās nav manāmi samāksloti smaidi vai pozēšana. Rezultātā uztvertas bija tās daudzās vaibstu nianses un cilvēka dabiskā daba, kas plaiksnīja to sejās, kad viņi atdeva savus pārdzīvojumus, izpaužot patieso individualitāti un jūtoties brīvi. Zīvertu fotogrāfijas ir dzīvas un brīvas. Zīvertu fotogrāfiju kolekcijā reti vērojamas statiskas fotogrāfijas.
„Esmu izpētījusi un izgājusi to ceļu, kas mani interesē. Domāju, ka esmu pietiekami mācījusies. Apmeklējot fotoizstādes Amerikā, redzu, kā nevajag fotografēt. Amerikāņi mākslā vairāk tiecas pēc oriģinalitātes, tāpēc bieži vien nekā oriģināla tur nav. Ja skrien pēc kaut kā citāda, tas nenozīmē, ka ir kas labāks.” (Alise Zīverte)
Tikai retās reizēs Alise un Manfreds kā fotogrāfiju autori parakstījušies atsevišķi. Abi fotografējuši zem kopēja vārda – Zīverti, tāpēc vairumam fotogrāfiju nav iespējams noteikt, kurš ir autors.
Alise un Manfreds, lai gan bieži atradušies latviešu kultūras dzīves epicentrā, vairāk bijuši nemanāmi un vienmēr aiz fotokameras.
„Mēs ar Fredi cītīgi fotografējam pa pustumsu un kā parasti, stāvam ārpus partijām, ārpus smalkas ģērbšanās vai smalkas uzvešanās.”
„Fotoaparāts man vienmēr visur ir līdzi. Latviešu mākslinieku koncertos vienmēr sēžu pirmajā rindā un fotografēju. Tas ir mans hobijs. Kad uz Ameriku atbrauca izcili baletdejotāji, skrēju agri no rīta ieņemt rindu pie kases, lai varētu nopirkt stāvvietas biļeti. Tai bija pieņemama cena. Uz Ulānovas izrādēm cilvēki rindā ne tikai stāvēja, bet pat gulēja. Vispār fotografēt teātrī nedrīkstēja. Tas bija jādara slepus. Stāvvieta bija „orķestrī”, kas bija vienā līmenī ar skatuvi. Tā bija ērta pozīcija fotografēšanai, tāpēc iznāca labas bildes. Kad izrāde beidzās, varēja pagūt aizskriet līdz rampai. Skrējēju bija daudz, tāpēc burzmā varēju fotografēt mākslinieku iznācienus, neviena nemanīta.“
Alise Zīverte intrevijā avīzei “Vakara Ziņas”, 25.03.1994.
Latviešu mākslinieki Zīvertu fotogrāfijās
Scenogrāfs, gleznotājs un bijušais Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs Ludolfs Liberts mūža nogalē Ņujorkā, 20.gs. 50.gadu beigas. Avots: LNA LVA F.1996.
Gleznotājs Jānis Tīdemanis, 20.gs. 50.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas izstāde 1959.gada 28.februārī. Avots: LNA LVA F.1996.
Amerikas latviešu apvienības Kultūras biroja rīkotā latviešu tēlotājmākslas izstāde, 1963.gads. Avots: LNA LVA F.1996.
Grafiķa un gleznotāja Sigismunda Vidberga gleznu izstāde 1960.gada 20.martā. Avots: LNA LVA F.1996.
Mākslinieku azaids pēc Ņujorkas mākslinieku izstādes 1965.gada 13.februārī. Avots: LNA LVA F.1996.
Gleznotājs Jānis Gailis, 50.-60.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
Scenogrāfs un gleznotājs Ēvalds Dajevskis, 1960.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
Pie gleznotāja Fridriha Milta 1959.gada septembrī. Avots: LNA LVA F.1996.
Gleznotāja Augusta Annusa 70 gadu jubilejas izstāde, 1963.gads. Avots: LNA LVA F.1996.
3.XI.1963
Annus svin savu 70 gadu jubileju ar izstādi Dunkanes galerijā. Darbu skate aptver daudz gadu – sākot pat no 1915.gada. Latviešu kulturālā sabiedrība reti plaši reprezentēta. Godināšanas runa, apsveikumi, daudz dāvanu un puķu. Ar Fredi bijām aicināti ņemt bildes un arī kino aparāts bija jāliek darbā. Pēc godināšanas nāca koncerts.
Gleznotājs Jānis Zuntaks, 1965.gads. Avots: LNA LVA F.1996.
Gleznotājs Konstantīns Černoks, 1958.gads. Avots: LNA LVA F.1996.
Ciemos pie gleznotāja Jāņa Cielavas un viņa kundzes, 1959.gada marts. Avots: LNA LVA F.1996.
Gleznotājas Skaidrītes Kocēnas gleznu izstāde “French Art Center” Ņujorkā, 1960.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
Mākslas cienītāju biedrības “Zilais zirneklis” labdarības gleznu izlozē Ņujorkā 1958.gada septembrī. Avots: LNA LVA F.1996.
Mūzika Zīvertu fotogrāfijās
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts koncerts 1951.gada novembrī, Ņujorkā. Avots: LNA LVA F.1996.
Operas dīvas Hertas Lūses koncerts Ņujorkā, 1951.gads. Avots: LNA LVA F.1996.
Otrie ASV latviešu vispārīgie Dziesmu svētki Ņujorkā 1958. gada 5. jūlijā. Avots: LNA LVA F.1996.
Operdziedātājas Ksenijas Bidiņas koncerts “Town Hall” Ņujorkā, 1959.gada 1.novembrī. Avots: LNA LVA F.1996.
Diriģents Bruno Skulte ar kori, 1965.gada marts. Avots: LNA LVA F.1996.
Ceturtie Kanādas latviešu dziesmu svētki Toronto 1965.gada 28.-30. maijam. Avots: LNA LVA F.1996.
Dziedātāju duets Viktors Stotts un Velta Stotta-Meihubere pēc sava koncerta Ņujorkā, 1962.gada aprīlī. Avots: LNA LVA F.1996.
Rakstniecība Zīvertu fotogrāfijās
Rakstnieku vakars un mākslinieka Edmunda Liepiņa gleznu skate Ņujorkā, 1958.gada 18.oktobrī. Avots: LNA LVA F.1996.
Ņujorkas latviešu rakstnieki , 20.gs. 60.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
Rakstnieku rīts 1958.gada 29.novembrī. Avots: LNA LVA F.1996.
Rakstnieku rīts Daugavas Vanagu namā Ņujorkā 1962.gada septembrī. Avots: LNA LVA F.1996.
Rakstniece un tulkotāja Rita Liepa, 1963.gads. Avots: LNA LVA F.1996.
Dzejnieks Ivars Lindbergs, 20.gs. 60.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
Balets
Viena no Zīvertu kaislībām bija fotografēt izcilus baleta māksliniekus, kas viesojās Metropolitēna operā. Alises bērnības sapnis kļūt par baletdejotāju pārvērtās neremdināmās alkās vērot visu labāko, kas norisinājās baleta pasaulē. Zīvertu fotoobjektīvā ir tverti Rīgas baleta, Lielā teātra un Kirova teātra izcilākie baleta mākslinieki. Viņi fotografēja baletu kā skatītāji, nevis profesionāļi. Rūdolfs Nurejevs, Māris Liepa, Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs un daudzas citas zvaigznes bija Zīvertu fotovaroņi.
Alises dienasgrāmatas ieraksts.
12.09.1962.
Vakar vakarā jau otro reizi redzēju latvieti Māri Liepu uz Metropoliten operas skatuves, Bolšoja baletā. Kontakts, ka viņš ir savējais, spilgti jūtams. Piedevām viņš labi dejo. Viņš ir augsti kāpis un es priecājos, ka varu skatīt latvieti dejojam Metropoliten operā. Tāds gods latvietim ir pirmo reizi. Publikā gan nevienu latvieti nemanīju – abas reizes. Ne tad, kad viņš dejoja princi Gulbju ezerā, ne kad princis dejoja Žizelē. Vai tas varētu būt, ka N.Y. latviešiem šāds notikums nemaz neinteresē?
Manfreda vēstule Latvijā dzīvojošajai Evī Upeniecei.
16.jūlijā 1987.
Nupat atgriezāmies no Žizeles izrādes Metropolitenas operā. Šī ir otrā Žizele divos vakaros pēc kārtas, ko skatījos. Vakar galvenajās lomās dejoja Ludmila Semenjaka ar Juri Vasjučenko, bet šovakar Andris Liepa (Māra Liepas dēls) ar Ninu Ananasvili. Abas izrādes patika. Šovakar pirms izrādes izdevās satikt Andri un viņa māsu Ilzi. Abiem iedevu dāvaniņas plastikas kulēs ko īsi pirms tam nopirkām. Andrim skaists, zils krekls ar melnām svītrām un Ilzei kosmētikas piederumu – krāsu kastīti ar četrām krāsām. Aktrisēm un baletdejotājām krāsas ir jau svarīgas, ar kurām nosmērēt baltos vaidziņus. (…) Par fotografēšanu varu paskaidrot, ka Alise ņem tikai balti melnās bildes. Pati attīsta un kopē. Tā kā man nav laika, es ņemu tikai krāsu filmas. Tos tad nododu laboratorijā. Lidija, viena mūsu ukraiņu paziņa, atnesa vēsu šampanieti, ko izdzērām tupat operas apstādījumos, pirms tam uzsaucot ilgu dzīvošanu un nodziedot „Happy Birthday”.
Alises dienasgrāmatas ieraksts.
13.06.1963.
Royal Ballets ar Nureyevu ir izsitis mani no ikdienišķām izdarībām. Tik daudz laika un enerģijas tika izlikts iešanai uz baletiem, fotografējot un bildes taisot. Tagad mums abiem patīk tīksmināties ar lielo bilžu krājumu, un prieks arī, ka progress bilžu kvalitātē arī jūtams.
Krievu tautības baletdejotājs un horeogrāfs Rūdolfs Nurejevs Zīvertu fotogrāfijās. Avots: LNA LVA F.1996.
Krievu tautības padomju un amerikāņu baletdejotājs, baletmeistars un aktieris Mihails Barišņikovs Zīvertu fotogrāfijās, 60.-70.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.