Alise Gailīte un viņas māsa Alma jau no agras jaunības bija daudzpusīgas un talantīgas sportistes. Viņas bija veiksmīgas vieglatlētes un basketbolistes, un abas pārstāvēja “Universitātes Sportu” – labāko sieviešu basketbola vienību Latvijā un starptautiskajā arēnā no 1934. līdz 1940. gadam.
Alise Gailīte piedalījās visās neatkarīgās Latvijas sieviešu basketbola valstu sacīkstēs un pasaules studentu akadēmiskajās meistarsacīkstēs. Vēlāk, 1940./41. gadā un no 1941. līdz 1944. gadam, Alise ar savu pieredzi aizstāvēja Latvijas sieviešu basketbola godu neatkarīgi no tā, kāda vara tobrīd valdīja Latvijā.
Abas māsas pievērsās sportam pēc tam, kad 20. gs. 20. gadu sākumā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Interesi par sportu māsas mantoja Amerikā. Tur ar sportu nodarboties neiznāca, jo abas vēl bija pārāk jaunas.
Māsas Gailītes bija vienaudzes sieviešu basketbola pirmajiem iedīgļiem Latvijā. Sieviešu basketbols Latvijā sāka attīstīties tikai ap 1925.gadu. Pirmās oficiālās basketbola sacensības Latvijā notika vien 1929.gadā Rīgā, bet pirmais turnīrs, kurā sacentās trīs vienības, sarīkots 1930.gadā. 30.gados sieviešu basketbola popularitāte sāka augt arī ārpus Rīgas, piemēram, 1936.gadā izveidota Liepājas basketbola vienība, kas bieži sacentās pret “Universitātes Sporta” spēlētājām.
Alisei un Almai pirmie soļi sportā bija, sākot ar 1924.gadu vidusskolā Jelgavā, bet arī tur nebija izdevības tam nodoties pilnvērtīgi. Jelgavas Valsts klasiskajā ģimnāzijā fiziskā audzināšana nebija tā nostādīta. Tur sportu aizvietoja plastika un balets, kas Alisi ļoti aizrāva un raisīja pat sapni par baleta karjeru. Taču Jelgavā nebija baletskolas un ģimenei nebija tik lielas rocības, lai varētu mācīties Rīgā.
Alises atmiņās minēts: “Kad viesojās slaveni baletdejotāji, braucām uz Rīgu skatīties viņu izrādes. Par baletu bija liela interese, bet tā kā nevarēju ar to nodarboties, tad daudz sportoju.”
“Kādreiz iesākām skolā spēlēt primitīvu basketbolu, kam stipri maz kopēja ar tagad spēlēto basketbolu. Diemžēl Jelgavā nebija arī sporta sacīkstes, ko vērot, un līdz ar to trūka arī plašāka interese par sportu. Mūsu klase bija vienīgā, kurā bija kaut kas no sporta gara.”
Alise Gailīte intervijā laikrakstam “Starts”, 15.01.1937.
Nopietni pievērsties sportam māsām bija iespēja, tikai uzsākot studijas Latvijas Universitātē 20. gs. 30. gados. Alise studēja tautsaimniecību, bet Alma – arhitektūru. Tolaik Alise kopā ar jaunāko māsu Almu aizrautīgi pievērsās basketbolam un volejbolam, un tuvākajos gados Latvijas sieviešu basketbols bez māsām Gailītēm vairs nebija iedomājams.
Alise Gailīte par Latvijas basketbola čempioni kļuva astoņus gadus pēc kārtas! Pirmo reizi tas notika Latvijas pirmajās oficiālajās sieviešu basketbola meistarsacīkstēs 1933. gadā komandas “Gongs” sastāvā, jo studentēm, kas bija tikko iestājušās universitātē, vēl nebija iespējas sevi pierādīt, aizstāvot “Universitātes Sporta” krāsas. Jauno meiteņu grupiņa no Jelgavas ģimnāzijas kaisli pret basketbolu varēja realizēt, vien trenējoties augstskolas vingrotavā. Lai meitenes varētu piedalīties meistarsacīkstēs, viņu treneris ieteica iestāties viņa dibinātajā boksa klubā “Gongs”, no kura meitenes varētu startēt. Rezultātā notika negaidītais – studentes, kas pārstāvēja “Universitātes Sportu”, zaudēja “Gonga” studentēm. “Gonga” vienība ieguva Latvijas meistara titulu.
“Vēlu gan nāca mūsu ilgu piepildījums, bet labāk vēlāk, nekā nemaz. Līdz ar lekcijām universitātē sākās arī basketbola sezona un tā piegriezāmies šai aizraujošai sporta spēlei. Tā lieta gāja tik labi, ka jau pirmajā gadā ieguvām Gonga komandai meistarnosaukumu. Par māku spēlēt basketbolu mums jāpateicas komiltoņiem Grasim un Krisonam. Grasis gan izrādījās slikts pareģis un toreiz, 1932./33. g. sezonā, teica: „Ja jūs gribat ko mācīties, tad pieteiksim Gongu, bet, ja domājat pretendēt uz meistartituli, tad nav vērts.” Iznāca otrādi – dabūjām meistartituli, lai gan pašas sev neticējām un to negribēja ticēt arī citi.”
Alise Gailīte intervijā laikrakstam “Starts”, 15.01.1937.
Pēc gūtajiem panākumiem jau 1933. gada rudenī sekoja 5. Vispasaules studentu meistarsacīkstes Turīnā Itālijā. “Universitātes Sports” piedalījās, deleģējot arī sieviešu basketbola vienību, kas bija papildināta ar divām “Gonga” spēlētājām – Alisi un Almu Gailītēm. Meistarsacīkstēs bija pārstāvētas tikai divas basketbola komandas – Itālijas un Latvijas. Gūstot uzvaru pār itālietēm, Latvijas sieviešu basketbola vienība ieguva studenšu pasaules meistartitulu.
Alises Gailītes izcīnītās godalgas pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs Budapeštā un Parīzē.
Pēc tam Alise Gailīte Latvijas basketbola čempiones titulu septiņus gadus pēc kārtas ieguva, spēlējot “Universitātes Sportā” (1934.–1940. g.). Turklāt sporta apskatnieki regulāri uzsvēra, ka tieši Alise Gailīte kārtējās sacīkstēs ir bijusi labākā un rezultatīvākā “Universitātes Sporta” spēlētāja.
1938. gada 28. maijā pirmo oficiālo spēli aizvadīja jaunizveidotā Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība, tās sastāvā spēlējot arī Alisei un Almai Gailītēm. Tā bija pirmā reize, kad spēlētājas bija tērptas valsts krāsās. Šī spēle beidzās ar zaudējumu lietuvietēm (rezultāts 5:14). Latvijas sieviešu basketbola izlasei kopumā notika tikai divas oficiālas valsts sacīkstes, arī otras sacīkstes 1939. gada 4. janvārī notika pret Lietuvu, piedzīvojot zaudējumu ar rezultātu 7:27. Abās sacīkstēs Alise Gailīte bija valstsvienības rezultatīvākā basketboliste.
1939. gada augustā starptautiskā sieviešu basketbola turnīrā Ričionē Itālijā Latviju reprezentēja “Universitātes Sporta” vienība. Turnīrā latvietes sacentās pret Lietuvu, Šveici un divām Itālijas vienībām. Vienu dienu pirms Otrā pasaules kara sākuma “Universitātes Sports” vienība turnīrā ieguva pirmo vietu. Tā vienībai bija pēdējā dalība starptautiska mēroga meistarsacīkstēs basketbolā, jo līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gadā spēcīgā “Universitātes Sports” vienība pajuka.
“Universitātes Sports” vienības dalība starptautiskajā turnīrā Ričionē, Itālijā.
Līdztekus basketbolam māsas Gailītes aizrāvās arī ar vieglatlētiku. Alise ir veiksmīgi startējusi augstlēkšanā, tāllēkšanā, īsajās skriešanas distancēs, meta disku, grūda lodi, taču basketbols vienmēr palika pirmajā vietā.
“Es turpināšu kā līdz šim augstlēkšanu, skriešanu, disku. Tāllēkšanai speciāli netrenēšos. Bet nekādā ziņā nepametīšu basketbolu! Mēs ar māsu nevarētu mierīgi noskatīties, kad citas spēlētu.”
Alise Gailīte intervijā laikrakstam “Starts”, 15.01.1937.
Paralēli sportistes karjerai Alise līdz 1944.gadam darbojās kā fiziskās audzināšanas skolotāja Dobelē un trenēja “Jelgavas Sporta biedrības” basketbolistes.
“Sen, sen jau gribēju kļūt fiziskās audzināšanas skolotāja. Patiesi, tā ir mana nopietnākā vēlēšanās! Sports un viss, kam ar to sakars, ir mana sirds lieta.”
Alise Gailīte intervijā laikrakstam „Sporta Pasaule”, 19.01.1942.
