Pēc Otrā pasaules kara latvieši, kas ieradās Lielbritānijā, veidoja bagātu un daudzpusīgu kultūras dzīvi. Īpaši bagāta veidojās mūzikas dzīve. Pirmo kori Londonā nodibināja Latvju Biedrība Lielbritānijā, tam sekoja daudzi citi un jau 1948.gadā varēja sarīkot plašu koncertu Pirmo Vispārīgo Latviešu dziesmu svētku 75 gadu jubilejas atcerei. Gadu vēlāk notika 1. Dziesmu dienas Anglijā. Piedalījās ap 400 dziedātāju no 15 koriem. Pilnā sastāvā Anglijā bija ieradies1944.gadā Kurzemē dibinātais Zuikas vīru koris un mājvietu atrada Korbijā (Corby). Kora dibinātājs Roberts Zuika vēlāk izceļoja uz Kanādu, tomēr koris sekmīgi turpināja darboties citu diriģentu vadībā vairāku desmitu gadu garumā un sasniedza augstu līmeni. Par to liecina 1953. gadā kora dalība Langolenas (Llangollen) mūzikas festivālā un iegūtā 4. vieta 18 koru konkurencē. Lai gan 50. gadu sākumā daudzi dziedātāji un diriģenti izceļoja uz citām mītnes zemēm, kordziedāšana joprojām bija viena no svarīgākajām Anglijas latviešu kultūras dzīves sastāvdaļām. Spēcīgs latviešu koris izveidojās Londonā un darbojas joprojām ar aktīvu koncertdarbību. Jāpiemin Bradfordas (Bradford) koris “Līgo”, dibināts 1948. gadā , kas ar nelielu pārtraukumu darbojās līdz pat 90. gadu beigām. Labi darbojās Līdsas (Leeds)vīru koris “Daugava” un Mančesteras (Manchester) vīru koris “Dzintarzeme”, spēcīgi kori bija arī Lesterā (Leicester), Boltonā (Bolton), Koventrijā (Coventry) un citos latviešu centros. Neskaitāmos latviešu un angļu sarīkojumos piedalījās Koventrijas sieviešu dubultkvartets, kas darbojās 30 gadus. Gadu gaitā tika sarīkotas 11 Anglijas latviešu dziesmu dienas Londonā, Lesterā vai Bradfordā. Pēc dziesmu dienām tika rīkoti atskaņu koncerti citviet Anglijā. 1977.gadā Londonā notika 4. Eiropas Latviešu dziesmu svētki, savukārt 1982. gadā Līdsā – 5. Eiropas latviešu dziesmu svētki. 1974. gadā Rovfantā sarīkoja brīvdabas dziesmu dienu, 1978. gadā Straumēnos – 2. brīvdabas dziesmu dienu, 1996. un 1997. gadā Straumēnos - mazās dziesmu dienas.

Latviešu koru darbību vadīja diriģenti – Roberts Zuika, Alberts Jērums, Nikolajs Kandrovičs, Andrejs Pommers, Daumants Vītols, Alfrēds Tālbergs, Harijs Stalažs, Vilis Lācis u.c. Līdztekus aktīvai koru darbībai attīstījās augstvērtīga koncertu dzīve. Anglijā uz dzīvi apmetās Latvijā pazīstami dziedātāji – Edvīns Krūmiņš, Gaida Trēziņa, Ksenija Bidiņa, kādu laiku te dzīvoja arī Lidija Maršalka. Kopā ar pavadītājiem – igaunieti Dagmāru Kokeri, Albertu Jērumu un komponistu Eduardu Šēnfeldu viņi regulāri un nenogurstoši devās koncertēt uz latviešu centriem. Programmās parasti bija operu ārijas un latviešu komponistu darbi. Anglijā ar koncertiem no Vācijas nereti ieradās Latviešu stīgu kvartets, čellists Atis Teichmanis ar pavadītāju Hugo Štrausu, operdziedātājas Ludmila Sepe, Paula Brīvkalne, Herta Lūse. Līdztekus solo koncertiem, šie mākslinieki bieži ar saviem priekšnesumiem kuplināja dažādus svētku, piemiņas un atceres sarīkojumus. Īpaši atzīmējams LBL rīkots 3 koncertu cikls 1963. gadā, veltīts Jāzepa Vītola daiļradei, kas notika Vestminsteras katedrāles zālē, ar Helmera Pavasara ievadvārdiem. Tāpat atzīmējami lielie koncerti, veltīti Emīla Dārziņa un Alfreda Kalniņa piemiņai, vai Helmera Pavasara 60 gadu jubilejas un vēlāk 75 gadu jubilejas koncerti. Regulāri rīkoto kultūras dienu programmās liela vieta ierādīta dažādiem koncertiem.

Ar laiku Anglijas mūzikas dzīvē ienāca jauni vārdi un izpildītāji. 60. gados aktīvu koncertdarbību uzsāka flautiste Maija Lielause ar dzīves biedru vijolnieku Džeku Makdugalu (Jack MacDougal) un pavadītāju pianisti Mariju Solimini, dziedātāja Biruta Heistere, diriģents un komponists Helmers Pavasars, pianiste Daina Pavasara, dziedātāja Margareta Daškevica, pianiste Marianna Zariņa.

70. gados atkal jauna mūziķu paaudze – dziedātāja un diriģente Lilija Zobens ar vīru Lesliju Īstu (East). Viņi Londonā 1977. gadā nodibināja vokālo ansambli “Atbalss”. Jāpiemin arī dziedātāja Jāna Jēruma – Grīnberga. Vēl šajā laikā darbību uzsāka diriģents Ziedonis Āboliņš. Viņš 1987. gadā nodibināja Straumēnu jaukto kori, kas darbojas joprojām. 1983. gadā nodibināta folkloras grupa “Dūdalnieki”, kas uzsāka ļoti aktīvu darbību un ar saviem priekšnesumiem kuplinājusi daudzus latviešu sarīkojumus. Vēlāk Londonā izveidojās koklētāju ansamblis “Kokļu zapte”. Lielu popularitāti iemantoja postfolkloras grupa “Austrumkalns”, no nodibināja latviešu mūziķu jaunākā paaudze – Andra un Karolīne Zobens-Īstas, Anna un Laila Grīnbergas.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā regulāri Anglijas latviešu mūzikas dzīvi kuplināja viesmākslinieki no Latvijas. Pēc zināma koru kustības apsīkuma 21. gadsimta sākumā pirmo kori “Novadi” nodibināja Mansfīldā (Mansfield) Helmuta Feldmaņa vadībā 2009. gadā, kas darbojās vairākus gadus. Joprojām darbojas Londonas latviešu koris Lilijas Zobens vadībā, Straumēnu jauktais koris Intas Āboliņas vadībā, Birminghamas (Birmingham) latviešu koris Noras Ragžes vadībā un Derbijas (Derby) dziedošā apvienība Gata Kluča vadībā. Joprojām Anglijas mūzikas dzīvi kuplina folkloras kopas: Ziemeļanglijas Dūdalnieki Bradfordā (vad. Raimonds Dāle), Austrumkalns Londonā (vad. Karolīne Zobens – East), Kokļu zapte Londonā (vad. Aivis Krēsliņš), Žeperi Pīterboro (Peterborough) (vad. Aija Grabuste), Novadi Mansfīldā (vad. Helmuts Feldmanis).

JAUKTIE KORI, DZIESMU VIENĪBAS UN ANSAMBĻI, KAS DAŽĀDOS GADOS DARBOJUŠIES LIELBRITĀNIJĀ

Atbalss, vokālais ansamblis, dib. 1977. gadā. Vad. Lilija Zobens un Leslijs Īsts (East).

Beverīna, Lesteras un apkārtnes koris, dib. 1948. gadā. Diriģenti: Alma Skudra-Kārkliņa un Nikolajs Kandrovičs. Darbību izbeidza 1952. gadā.

Birminghamas un apkārtnes koris, dib. 1949.[?] gadā. Diriģente Marta Roze-Cīrule. Darbojās līdz 1954.[?] gadam.

Česterfīldas dziedātāju vienība. Diriģents Kārlis Apinis. Darbojās 1951. gadā.

Korbijas latviešu jauktais koris, dib. 1954. gadā. Diriģenti: Roberts Zuika, Gunārs Ādamsons, Vilis Lācis. Darbību izbeidza 1968. gada 17. novembrī.

LBL Boltonas nodaļas koris, dib. 1950.[?] gadā. Diriģents Andrejs Pommers. Darbojās līdz 1968.[?] gadam.

Lesteras DVF koris, dib. 1951. gadā. Diriģenti: Viktors Baštiks, Arvīds Purvs. Darbību izbeidza 1956. gadā. Lesteras latviešu koris, dib. 1969. gadā. Diriģents Juris Jurģis. Darbību izbeidza 1986. gadā.

Līdsas jauktais koris, dib. 1961. gadā. Diriģents Rufus Freimanis. Darbību izbeidza 1962. gadā.

Līgo, Bradfordas jauktais koris, dib. 1948. gada februārī (ar pārtraukumu 1955.‒1978. gadā). Diriģenti Daumants Vītols, Alfrēds Tālbergs. Darbojās līdz 90. gadu beigām.

Londonas latviešu koris, dib. 1948. gada 14. augustā. Diriģenti: Alberts Jērums, Ziedonis Āboliņš, Ilze Kuplēna, Krišs Rusmanis, Leslijs Īsts (East), Lilija Zobens-Īsta (East). Darbojas joprojām.

Londonas latviešu kora 40 gadu jubileja. Londona, 1988. gada 9. jūlijs.

Londonas latviešu kora 40 gadu jubileja. Londona, 1988. gada 9. jūlijs.

Londonas latviešu kora 40 gadu jubileja. Londona, 1988. gada 9. jūlijs.

Mančesteras un apkārtnes vienība, darbojās 1949. gadā. Diriģents Andrejs Pommers.

Sakta, DVF Bradfordas nodaļas koris, darbojās 70. gadu sākumā.

Senatne, Koventrijas jauktais koris dib. 1951. gada 4. maijā. Diriģenti: Alfrēds Alnis, Juris Jurģis, Natālija Miķelsone, Nikolajs Kandrovičs, Vladislavs Rītiņš, Jānis Lielkājs. Darbību izbeidza 1986. gada 14. septembrī.

Stokontrentas koris, dib. 1949. gadā. Diriģents Hermanis Lauters. Darbību izbeidza 1952. gada augustā.

Straumēnu (Vidusanglijas) jauktais koris, dib. 1987. gadā. Diriģenti: Ziedonis Āboliņš, Inta Āboliņa. Darbojas joprojām.

Vestvelsas/Liepājas nodaļas koris, dib. 1949. gadā. Diriģents Jūlijs Simsons. Darbību izbeidza 1951. gadā.

VĪRU KORI UN VIENĪBAS

Apvienotais Anglijas vīru koris, dib. 1984. gada 29. janvārī. Diriģenti: Ziedonis Āboliņš, Aleksandrs Rūtenbergs, Alfrēds Tālbergs. Piedalījās dziesmu dienās 1984., 1986., 1987. gadā.

Baiflītas (Byfleet) NOMETNES koris, darbojās 1949. gadā.

Bedhamptonas (Bedhampton) vīru koris, dib. 1947. gada 21. maijā. Diriģents Antons Gertmanis, Darbību izbeidza 1947. gada jūnijā.

Berdingberijas (Birdingbury) vīru koris, dib. 1948. gadā. Diriģents Žanis Gertners. Darbību izbeidza pēc 1950. gada dziesmu dienām.

Berlejas (Bearley) NOMETNES vīru koris. Darbojās 1948./49. gadā.

Brohamas (Brougham) NOMETNES dubultkvartets. Dib. 1949. gadā. Vad. E. Mierkalns. Darbību izbeidza 1950. gadā.

Daugava, Līdsas vīru koris, dib. 1950. gadā. Diriģenti: Jānis Barušs, Daumants Vītols, Helmers Pavasars, Harijs Stalažs, Rufus Freimanis, Andrejs Pommers, Alfrēds Tālbergs. Darbību izbeidza 1978. gadā.

Vīru korim “Daugava” – 25 gadi (1950‒1975).

DVF koris Mūsmājās, dib. 1968. gada septembrī. Diriģents Vladislavs Rītiņš. Darbību izbeidza 1971. gadā.

Dziedonis, vīru koris, dib. 1945. gadā. Diriģenti: Roberts Balodis, Alberts Jērums. Darbību izbeidza 1950. gadā.

Dzintarzeme, Mančesteras vīru koris, dib. 1954.[?] gadā. Diriģents Andrejs Pommers.

Edvinstovas (Edwinstowe) vīru koris, dib. 1949. gadā. Diriģents A. Vanags. Darbību izbeidza pēc 1949. gada dziesmu dienām.

Fernherstas (Fernhurst) vīru dubultkvartets, 1951. gadā piedalījās 3. dziesmu dienās Londonā.

Gaiziņš, Londonas vīru ansamblis, dib. 1960. gadā. Diriģents Edgars Dambis. Darbību izbeidza 1965. gadā.

Henlejas (Henley-in-Arden) dziedātāju vienība, 1951. gadā piedalījās 3. dziesmu dienās Londonā. Diriģents Alfrēds Alnis.

Horlejas hosteļa (Horley Hostel) dubultkvartets, dib. 1948. gadā. Vad. P. Daugulis. Darbību izbeidza 1950. gadā.

Koventrijas vīru koris, dib. 1951. gadā. Diriģenti Vladislavs Rītiņš un Jānis Martužs. Darbību izbeidza 1954. gadā.

LBL Hadlovas (Hadlow) mājas nodaļas dubultkvartets, dib. 1948. gadā. Vad. V. Millers un L. Krieviņš. Darbību izbeidza 1950. gadā.

LBL Mūnhilas (Moonhill Place) NODAĻAS dubultkvartets, dib. 1947. gadā. Diriģents A. Bremze. Darbību izbeidza 1950. gadā.

Marketharboro (Market Harborough) vīru koris, dib. 1947. gada jūnijā. Diriģents A. Ozols. Darbību izbeidza 1947. gada augustā.

Midherstas (Midhurst) vīru koris, dib. 1947. gada 27. jūnijā. Diriģents Antons Gertmanis. Darbību izbeidza 1949. gada 22. oktobrī.

Moltonas vienība (vīru koris), dib. 1950. gadā. Vad. K. Ozols.

Ogre (ELJA AN vīru koris, Anglijas jauniešu koris), darbojās no 1983. gada. Darbību izbeigta.

Raitonas (Ryton) vīru koris, dib. 1948. gadā. Diriģents A. Ārgalis. Darbību izbeidza 1950. gadā. Šiltonas (Shilton) vīru koris, dib. 1949. gadā. Diriģents Artūrs Meimanis. Darbību izbeidza 1950. g.

Tērvete, vīru dubultkvartets, dib. 1962. g. Vad. Arvīds Lagzdiņš. Darbību izbeidza 1969. gadā.

Vēsma, vīru dubultkvartets, dib. 1948. gada aprīlī. Diriģents Juris Jurģis. Darbību izbeidza 1951. gadā.

Vestertonas (Westerton) dubultkvartets, dib. 1948. gadā. Diriģents Jānis Martužs. Darbību izbeidza 1950.[?] gadā.

Viesturs, vīru koris, dib. 1947. gadā kā Vizerlijas (Witherley) vīru koris. Diriģents Vladislavs Rītiņš. Darbību izbeidza 1951. gada 3. februārī.

Vivelskombas (Wiveliscombe) vīru koris, dib. 1949. gadā. Diriģents V. Vaļuks. Darbību izbeidza 1950.[?] gadā.

Zuikas vīru koris, dib. 1944. gadā. Latvijā, Dundagā, no 1947. g. Korbijā. Diriģenti: Roberts Zuika, Viktors Baštiks, Vilis Lācis, Aleksandrs Rūtenbergs.

Zuikas vīru koris un vīru koris “Daugava”, 1972. J. Straume. Pie Baltijas jūras.

Zuikas vīru koris un vīru koris “Daugava”, 1972. T. Ilstere. Tēvu zeme runā. Solo Valdis Auers.

Zuikas vīru koris un vīru koris “Daugava”, 1972. J. Kalniņš. Puiši, puiši, kas tie puiši.

SIEVIEŠU KORI

Bradfordas sieviešu koris, darbojās 1960. - gados. Diriģente Ērika Sarkanbārde.

Korbijas sieviešu koris, darbojās 1960. gados. Diriģents Vilis Lācis.

Līdsas sieviešu koris, darbojās 1960. gados. Diriģente Ērika Sarkanbārde.

Notinghamas sieviešu dziedātāju vienība Atvasara, darbojās 1980. gados. Diriģents Imants Balodis.

Pērse, sieviešu ansamblis, dib. 1951. gadā. Vad. Erna Kaņepe-Kodola. Darbību izbeidza 1955. gadā.