BATUN dokumentu ceļš uz Latvijas Nacionālo arhīvu
BATUN arhīvs ir unikāls dokumentu kopums, kas uzkrāts un apkopots Ņujorkā 50 gadu garumā. BATUN dokumentus – tekstus, fotogrāfijas, demonstrācijas plakātus, Baltijas karogus, datoru diskus – ir sagatavojuši amatieri, un dokumenti kopš 2008. gada ar nosaukumu “Arhīvs” lielākoties tika glabāti mapēs un lietu skapjos BATUN birojā. Līdz 2008. gadam bija iekrājušies apmēram divi desmiti ar dokumentiem piepildītu atvilktņu.
Arhīvā nebija visaptverošas reģistrācijas sistēmas, kas atvieglotu piekļuvi dokumentiem. No 1966. līdz 1991. gadam tikai nelielu daļu arhīva, piemēram, valdes sēžu protokolus, dokumentus, kas saistīti ar ikgadējām sanāksmēm, BATUN ziņu izlaidumus, izdevumus “Baltijas hronikas”, kā arī ziņojumus par vizītēm pastāvīgajās misijās Ņujorkā, savām vajadzībām izmantoja BATUN birojs un daži aktīvisti. Šie dokumenti bija labā kārtībā un tāpēc visvieglāk pieejami. Tomēr daļa dokumentu glabājās novecojušos datoru diskos vai nesakārtoti atvilktnēs.
Arhīva saturs laika gaitā ir mainījies. Piemēram, daži BATUN dokumenti, iespējams, ir iznīcināti 1988. gadā, kad BATUN birojs pārcēlās uz “Daugavas Vanagu” telpām. 2008. gadā arhīvs tika sagatavots pētniecībai, vienlaikus iznīcinot no citām organizācijām saņemtas publikācijas un lielu daļu dokumentu kopijas. No 2010. gada grupa bijušo BATUN aktīvistu Ņujorkā, ko varētu dēvēt par “BATUN vēsturniekiem”, sāka gatavoties BATUN historiogrāfijas rakstīšanai. Grupas sākotnējie dalībnieki bija Heino Ainso, Uldis Bluķis, Anna Čārlza, Marģers Pinnis, Jānis Riekstiņš, Ints Rupners un Nensija Umbraza, un historiogrāfijas tapšanā tika izmantots BATUN arhīvs un pašu aktīvistu atmiņas.
2019. gadā BATUN arhīvu nodeva Latvijas Nacionālajam arhīvam Rīgā. Dāvinājuma mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar BATUN vēsturisko ieguldījumu centienos informēt ANO un tās dalībvalstis Ņujorkā un Ženēvā par situāciju starptautiskajās tiesībās okupētajās Baltijas valstīs. Memorandu par arhīva dokumentu nodošanu parakstīja visu trīs Baltijas valstu vēstnieki Apvienoto Nāciju Organizācijā un BATUN pārstāvji. Vēstnieks Andrejs Pildegovičs, Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā, noorganizēja BATUN arhīva transportēšanu no Ņujorkas uz Latvijas Nacionālo arhīvu Rīgā. BATUN arhīvs glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva (Bezdelīgu ielā 1a Rīgā) 2944. fondā (Baltiešu aicinājums Apvienotām Nācijām (BATUN) /ASV/).
Izmantotie avoti
LNA Latvijas Valsts arhīvs:
LNA LVA F.2944 – Baltiešu aicinājums Apvienotām Nācijām (BATUN) /ASV/
LNA LVA F.2579 – Vallena Dagmāra (1928 – 2013), žurnāliste, sabiedriskā darbiniece (ASV)
LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs:
LNA LVA F.2579, A.3v – Vallena Dagmāra (1928 – 2013), žurnāliste, sabiedriskā darbiniece (ASV)
Latvijas Okupācijas muzejs:
Video – OMF 2300/2031-2033 (Uldis Bluķis), OMF 2300/3277-3279 (Ints Rupners), OMF 2300/3434e (Dzintra Bungs)
Fotogrāfijas – 51 OMF 20990_7, 57 OMF 20990_13, 59 OMF 20990_15, 66 OMF 20990_22, 79 OMF 20990_35, 82 OMF 20990_38, 89 OMF 8340_49, 98 OMF 8340_58_1
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva dokumenti
“A Historiography of BATUN 1961-91”, Uldis Bluķis, Heino Ainso, Ints Rupners
Izstādes komanda
Agnija Lesničenoka, LNA Latvijas Valsts arhīvs – projekta koordinatore, teksti, dokumentu atlase, dizains.
Everita Tamme, LNA Latvijas Valsts arhīvs – dokumentu atlase.
Juta Ristso – angļu valodas tekstu redaktore.
Inta Rozenvalde – latviešu valodas tekstu redaktore.
Ilze Antēna, Latvijas Nacionālais arhīvs – latviešu valodas tekstu redaktore.
Guntis Švītiņš, LNA Latvijas Valsts arhīvs – attēlu apstrāde.
Ainars Mazvērsītis, LNA Latvijas Valsts arhīvs – WEB izstrāde.