Latviešu diasporas dokumenti

Elma Miniate – aktīva trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece Kanādā, kas darbojusies dažādās Kanādas latviešu organizācijās, veicinājusi latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī interesējusies un informējusi trimdas latviešu sabiedrību par politisko, saimniecisko stāvokli, cilvēku tiesībām un apstākļiem Latvijā, organizējusi atbalsta akcijas un izvērsusi savstarpēju komunikāciju ar dažādu nozaru pārstāvjiem Kanādā un Latvijā.

Filadelfijas Brīvo Latvju biedrību var uzskatīt par senāko un pirmo latviešu ieceļotāju biedrību Amerikā. 19. gadsimta 80. tajos gados tālajā Amerikā brīvību un labāku dzīvi meklēja daudzi. Iesākums svešajā zemē nebija viegls – bez valodas zināšanām, bez darba, bez iztikas līdzekļiem, bez paziņām – atlika tikai paļauties uz laimi un veiksmi. Un tā 1892. gada 22. februārī Filadelfijā deviņi uzņēmīgi latvieši nodibināja biedrību - Filadelfijas Brīvo Latvju biedrību, jau nosaukumā uzsverot - arī svešumā būt brīviem.

Arnis Ķeksis pēc Otrā pasaules kara cīņām un smagiem ievainojumiem Austrumu frontē nonāca angļu okupācijas zonā Vācijā. Pēc kara un vēlāk arī Kanādā A. Ķeksis ieguva visai dažādu izglītību (medicīnas, psiholoģijas un tautsaimniecības virzienos), kā arī strādājis dažādos darbos – par kalnraci, grāmatvedi un uzņēmumu administratoru. Tomēr latviešu sabiedrībā bija vislabāk pazīstams kā literāts un aktīvs sabiedriskais darbinieks.
Savā rakstniecībā Arnis Ķeksis lietoja pseidonīmus – Metimne (aizguvis no pilskalna nosaukuma Vidzemē) un “Ingrid Johannsen”, publicējot dzejoļus, atmiņu stāstījumus, īsos stāstus, lugas, filozofiskas apceres un rakstus par nacionālajiem jautājumiem latviešu un angļu valodā. A. Ķeksis bieži paudis savu viedokli trimdas latviešu preses izdevumos, bija arī žurnāla “Latvju Kaŗavīrs” redaktors un “Labietis”, “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” u.c. izdevumu līdzstrādnieks.

Latvijas Nacionālais arhīvs laiž klajā jaunu virtuālo izstādi – “Dramaturgs un aktieris Uldis Siliņš”. Izstāde veltīta Ulda Siliņa 95 gadu jubilejas atcerei un viņa devumam latviešu teātra mākslas attīstībai trimdā. Siliņš dēvējams par vienu no spējīgākajiem trimdas latviešu lugu autoriem, taču viņš sekmīgi darbojies arī kā aktieris, režisors, feļetonists un rakstnieks. Viņa daudzpusīgās daiļrades vienojošie elementi bija humora izjūta un stāstnieka talants. Piedāvājam ielūkoties viņa dzīves gaitās un daiļradē, kas balstīta uz arhīva dokumentārajām liecībām. Saite uz izstādi - https://diaspora.arhivi.lv/silins/

Inženieris un kolekcionārs Hugo Liepiņš, kurš bija pievērsies grāmatzīmju jeb palīgrīku grāmatu lasīšanai - vajadzīgās lappuses atrašanai - kolekcionēšanai, dzīves laikā sakrājis vairāk nekā 400 šādu dažādu materiālu, formas un izmēru izstrādājumu. H. Liepiņš studējis Latvijas Valsts universitātes Inženierzinātņu fakultātē un 1944. gadā (tolaik Rīgas Universitātē) ieguvis inženiera-elektrotehniķa diplomu.

Lai arī ieguvis jurista izglītību, visu savu darba mūžu Vilis Skultāns strādājis žurnālistikā, savu darbu sākot Latvijas Telegrāfa aģentūrā 1939. gadā. Trimdas gados viņš aktīvi strādāja gan preses izdevumos, gan brīvajā pasaulē latviešu valodā raidošajās radiostacijās, nereti paralēli citam, maizes darbam. No 1956. gada Vilis Skultāns sāka savu darbu radiožurnālistikā radio “Amerikas Balss” Minhenes nodaļā, strādājis arī Spānijas Nacionālā radio latviešu raidījumiem, “Brīvās Latviešu Balss” un “Radio Brīvība” programmām. Fondā apkopoti trimdas latviešu radio raidījumu teksti, kā arī dokumenti par radio raidījumu organizēšanu.

Rolfs Ekmanis, pazīstams arī ar pseidonīmu Māris Rauda, bija latviešu literatūrzinātnieks, starptautiski pazīstams speciālists Padomju Savienības, īpaši Baltijas valstu, politikā, kultūrā un literatūrā, vairāku izdevumu redaktors, mācībspēks un daudzu zinātnisku publikāciju, pārskatu un grāmatu latviešu, angļu un vācu valodā autors, literāro un sabiedrisko procesu analizētājs, žurnālists, bibliogrāfs un valodnieks.

Alfrēds Lapukins dzimis 1915. gada 10. aprīlī Maskavā. 1934. gada jūnijā beidza 1. Rīgas pilsētas ģimnāziju. No 1934. līdz 1941.gadam studēja Latvijas Universitātes arhitektūras fakultātē. Paralēli studijām, A. Lapukins mācījās ainavu glezniecību pie prof. Vilhelma Purvīša. Izvirzoties par veiksmīgu akvarelistu, sākot ar 1938. gadu viņš piedalījās kopējās latviešu mākslinieku izstādēs. 1941. gada 1. janvārī A. Lapukins tika pieņemts darbā Rīgas pilsētas vēstures muzejā par zinātnisko darbinieku. Padomju varu nomainot vācu okupācijai, A. Lapukins piedalījās Vecrīgai nodarīto postījumu apzināšanā.

Latvieši Brazīlijā ieceļoja jau 19. gadsimta beigās. Brazīlijā ir lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā – aptuveni 20 tūkstoši latviešu un viņu pēcnācēju. Lielākās latviešu kopienas Brazīlijā atrodas Novaodesā (Nova Odessa) un Ižuī (Ijuí) pilsētās. Latvijas valstisko neatkarību de iure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī.