Latviešu diasporas dokumenti

Sākot ar 1947. gadu Austrālijā ieceļoja apmēram 20 000 latviešu, starp viņiem arī daudz vēl neatkarīgajā Latvijā zināmi sportisti un jaunieši, kuri sportu iepazina un iemīlēja atrodoties Vācijas bēgļu nometnēs. 1948. – 1949. gados sāka dibināties latviešu sportistu vienības – Melburnā “Rīga”, Brisbenā “Kursa”, Hobartā “Stars”, 50. gadu sākumā “Olimpia”, “Venta”, “NSW” un daudzas citas. Nostiprinājās sporta organizatoriskā vadība – Austrālijas Latviešu sporta apvienība sāka rīkot regulāras sacensības un meistarsacīkstes. 20. gadsimta 50. – 60. gadus var uzskatīt par latviešu sportistu Austrālijā ziedu laikiem. Peldētāji Jānis Konrāds ar māsu Ilzi Austrālijas peldētāju vārdus aiznesa pasaules olimpiskajā vēsturē.

Rakstnieks Rihards Kraulis dzimis Ventspils apriņķa Puzes pagastā. Mācījies Puzes pagasta skolās, 1935. gadā sāka mācības Rīgas pilsētas 4. vakara pamatskolā, pēc tam Viļa Olava komercskolas vakara grupā un pa dienu strādājis Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF). 1939. gadā iesaukts kara dienestā Armijas štāba bataljonā Rīgā, 1940. gadā tika demobilizēts.
1944. gada rudenī R. Kraulis devās bēgļu gaitās uz Vāciju-Bavāriju

Keramiķis, pedagogs, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks Teodors Puciriuss dzimis Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā. Mācījies Īvandē, Kuldīgā un 1930. gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūdolfa Pelšes vadīto keramikas meistardarbnīcu ar diplomdarbu – strūklakas projektu “Gulbju jaunava”.
No 1932. - 1944. gadam strādājis par zīmēšanas skolotāju Ludzas Valsts ģimnāzijā un arodskolā. 1944. gadā T. Puciriuss devās bēgļu gaitās uz Vāciju...

No jūnija beigām līdz septembra sākumam nedēļu nogalēs Latvijas kapsētās notiek kapu svētki. Tie pulcē mirušo radus, draugus, paziņas, tiek apkoptas kapavietas, un parasti notiek mācītāja vadīts dievkalpojums vai laicīga ceremonija ar mūziku, dzeju, runām, pieminot mirušos, kuri guldīti kapsētās.
Kapu kopšana Latvijas kultūrā ir nozīmīga un iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kapu svētku tradīcija ir spēcīgi iesakņojusies un uztur spēkā cilvēku piederību vietējai kopienai. Arī emigrācijā latvieši paņēma sev līdzi kapusvētku tradīciju.
Aicinām ielūkoties kapu svētku fotoattēlos no tālās Austrālijas - Ballaratas, Melburnas un Sidnejas.

Austrālijas latviešu centrālais arhīvs ir viens no Latvijas Valsts arhīva apjomīgākajiem fondiem, jo satur tekstuālus un vizuālus arhīva dokumentus par Austrālijas latviešu centrālo organizāciju darbību, par Austrālijas latviešu organizāciju apvienību, latviešu biedrību, to priekšteču, latviešu draudžu, dažādu latviešu organizāciju, studentu apvienību, kredītsabiedrību, Latviešu Skautu un Gaidu Jendu, latviešu skolu, kultūras, interešu, profesionālo apvienību, biedrību un kopu darbību.
Fondā pieejamie fotoattēli rāda Austrālijas latviešu centrālā arhīva, Sidnejas latviešu biedrības valdes locekļus un vadītājus, dažādus sabiedriskos pasākumus, sarīkojumus, svētkus, arī dzejnieka Andreja Eglīša viesošanos Austrālijā, 1956. gadā.

Velta Sniķere – dzejniece, tulkotāja, jogas skolotāja un aktīva trimdas sabiedriskā darbiniece, kuras 101 gadu ilgais mūžs šķietami aizritējis vairākās pasaulēs vienlaikus.
Dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos kā Pirmā pasaules kara bēgļu bērns medicīnas profesora Reinholda Sniķera ģimenē. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā, studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē. Otrā pasaules kara beigās kā politiskais bēglis devusies prom no okupētās Latvijas un lielāko mūža daļu pavadījusi Londonā, kur studējusi salīdzinošās reliģijas Londonas Karaliskajā koledžā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece. Kļuvusi par jogas skolotāju, arī viena no jogas skolotāju kursu organizācijas (“British Wheel of Yoga”) dibinātājām. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (“British League of European Freedom”).

Rakstniece, vēsturniece, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Angelika Gailīte dzīves laikā rakstījusi grāmatas par vēsturiskām personībām, romānus, stāstus, vēstures, ceļojumu aprakstus, publicējusi rakstus par latviešu un cittautu literatūru, rakstniekiem, mākslas un vēstures jautājumiem, informatīvus apskatus par Latvijas un starptautiskajām politiskajām aktualitātēm un tulkojusi dažādus darbus.

Austrums Niedra, rakstnieka, politiķa un mācītāja Andrieva Niedras jaunākais dēls dzimis 1905. gadā Līvu pagasta "Pelītēs" pie Cēsīm. Apmeklējis Ausēja reaālģimnaziju Cēsīs, Latvijas neatkarības laikā beidzis Valsts Vidusskolu Pieaugušiem Rīgā. Beidzis Latvijas Universitāti ar būvinženiera grādu. 1940. - 41. g. strādājis kā inženieris Rietumprūsijas Ceļu Būvju Pārvaldē Dancigā. Pēc tēva nāves atgriezās Rīgā kārtot tēva atstāto arhīvu.
Bēgļu gaitās 1944. gadā izceļoja uz Vāciju. Austrums Niedra kopā ar māti izbrauca no Dancigas ielenkuma ar vienu no pēdējiem kuģiem 1945. gada 19. martā, uz Rietumpomerāniju. 1950. gadā emigrēja uz Austrāliju, kur strādāja kā projektēšanas inženieris ūdens spēkstaciju būvēs Tasmānijā.

Otrais pasaules karš un totalitāru varu okupācijas pārrāva visas privilēģijas, ko sievietes brīvajā Latvijā bija izcīnījušas un sasniegušas. Lielākā daļa bēgļu, kas bēga no padomju otrreizējas okupācijas varas, bija tieši sievietes ar bērniem, piederīgajiem gados vai vienas pašas, jo vairums vīriešu atradās frontē, bija krituši vai piedzīvojuši represijas no padomju vai vācu okupācijas varām.