Žurnāla kodolu veidoja jauni un talantīgi latviešu literāti, kas pašaizliedzīgi veltīja savu brīvo laiku, lai apvienotu radošās iniciatīvas kultūras un sabiedriskajā vidē un sekmētu jauno autoru izaugsmi. Žurnāls bija visu iesaistīto – redaktoru, tehnisko redaktoru, māksliniecisko redaktoru, saimniecības darbinieku, rakstu autoru u. c. — kolektīva darba rezultāts.
Neviens no Jaunās Gaitas redakcijas un saimniecības darbiniekiem atlīdzību par savu darbu nesaņēma. Visi ieņēmumi aizgāja žurnāla izdošanai. Katra numura izdošana bija ne tikai finansiāls, bet arī tehnisks izaicinājums un no katras iesaistītās personas bija atkarīgs, cik laicīgi numurs tiks sagatavots. Lielākais laika patēriņš – manuskriptu pārrakstīšana, darbs spiestuvē un mazie tehniskie darbi, piemēram, attēlu paraksti.
Žurnāla tapšanas pirmajos gados palīdzējuši daudzi. Piemēram, Lalita Muižniece, rakstījusi reportāžas par ALJA darbu. Dzejniece Astrīde Ivaska 20 gadu garumā publicējusi recenzijas un apceres par latviešu un cittautu literatūru. Pirmo simt numuru satura rādītāju sastādījusi Sulamīte Ozoliņa, kas pamatdarbā strādāja Mankoto Valsts universitātes bibliotēkā ASV, autoru manuskriptus pārrakstījusi Melita Lapiņa. Tālākie žurnālu sagatavošanas darbi veikti redakcijā, papildus kārtējam darbam palīdzot Veltai Baumanei. Vairāku gadu garumā kā korektore strādājusi Elfrīda Ezera. Sevišķi daudz palīdzējis Eiropas redaktors Gunārs Irbe, kas pazīstams arī kā rakstnieks Andrejs Irbe. Viņš gādājis ļoti daudz materiālu no Stokholmas un pārējās Eiropas jaunajiem autoriem. Savukārt Eduards Silkalns pārstāvēja redakciju Austrālijā un tur uzturējis kontaktu ar latviešu autoriem.





Jaunās Gaitas satura veidošanā gadu gaitā piedalījušies neskaitāmi līdzstrādnieki, no kuriem īpaši izceļas trimdas literāti. Spilgtākie bijuši 20. gs. 20. gadu vidū dzimušie – Lidija Dombrovska, Gunars Saliņš, Linards Tauns, Spodris Klauverts, Dzintars Sodums u.c. Viņiem seko 30. gadu paaudze – Baiba Bičole, Paulis Birznieks, Olafs Stumbrs un citi, kā arī 40. gados dzimušie – Juris Kronbergs, Pāvils Johansons, Juris Mazutis u. c. No vēlākajām paaudzēm minami 50.– 60. gados dzimušie – Zinta Aistara, Sniedze Ruņģe, Pēteris Cedriņš u. c. Žurnālam pievienojās arī autori, kuru darbi publicēti jau pirms trimdas, 30.– 40. gadu Latvijā – Andrejs Eglītis, Veronika Strēlerte, Velta Toma, Rūta Skujiņa un citi.
Žurnālu no 1955. līdz 1956. un no 1957. līdz 1960. gadam vadīja Valters Nollendorfs. 1956. gadā žurnālu uz vienu gadu pārņēma Aivars Ruņģis. Žurnāls jau bija ieguvis savu seju un nostabilizējies. Arī materiāli kļuva vairāk, un žurnāls sāka iznākt sešas reizes gadā. Līdz 1958. gadam žurnāls iznāca Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības paspārnē, pēc tam tas pārgāja Jaunatnes apgāda “Ceļinieks” gādībā, kas bija bezpeļņas organizācija latviešu bērnu un jaunatnes literatūras un kultūras materiālu sagādei, latviešu jaunās paaudzes domu izpausmei. Apgāda izdeva arī žurnālu Mazputniņš (no 1959. gada) un jaunatnes žurnālu Mēs (no 1961. gada). Kaut arī katrs žurnāls saimniekoja savu līdzekļu ietvaros, kopējais apgāds deva tiem saimniecisku stabilitāti un dažādas priekšrocības, piemēram, iespēju lētāk iepirkt papīru. 1960. gadā, kad par Jaunās Gaitas redaktoru kļuva Laimonis Zandbergs, kurš bija redaktors līdz pat 1997. gadam, žurnāla redakcija pārcēlās uz Hamiltonu Kanādā. Pēc tam līdz 2017. gadam to vadīja Rolfs Ekmanis, bet kopš 2017. gada to turpina izdot viņa palīgredaktors Juris Žagariņš. Kopš 2023. gada pavasara žurnāls iznāk vienīgi e-formātā.

Žurnāla galvenie redaktori

Valters Nollendorfs (1931)
Rakstnieks, literatūrzinātnieks un sabiedrisks darbinieks.
Redaktors 1955—1956, 1957—1960
Dzimis Rīgā, 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV. Nebraskas Universitātē 1954. gadā ieguva bakalaura grādu pedagoģijā un valodās (specializējoties vācu un angļu valodā), bet 1955. gadā – maģistra grādu pedagoģijā un literatūrā. 1962. gadā Mičiganas Universitātē Enārborā aizstāvēja doktora grādu vācu literatūrā. Akadēmisko karjeru Nollendorfs uzsāka kā asistents Nebraskas Universitātē (1954–1955), vēlāk strādāja par vācu literatūras docētāju Mičiganas Universitātē (1955–1961) un Viskonsinas Universitātē Medisonā. Paralēli viņš aktīvi iesaistījās Amerikas latviešu jauniešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, kļūstot par vienu no žurnāla Jaunā Gaita un Latviešu rakstnieku apvienības dibinātājiem. Kopš 1996. gada dzīvo Latvijā.
Foto: Valters Nollendorfs, 20. gs. 80. gadi. Avots: LNA_LVA_F2290_1v_26

Aivars Ruņģis (1925–2001)
Rakstnieks, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Redaktors 1956 —1957
Dzimis Cēsu apriņķa Vaives pagasta “Kalna Mendēs”, izglītību ieguva Cēsu Skolotāju institūtā un Cēsu Valsts ģimnāzijā. Astoņpadsmit gadu vecumā iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara gūsta dzīvoja Rietumvācijā, 1951. gadā emigrēja uz ASV, uz Kalamazū pilsētu Mičiganas pavalstī. Ruņģis bija viens no žurnālu Jaunā Gaita un Mazputniņš izdošanas iniciatoriem, piedalījās Latviešu rakstnieku apvienības dibināšanā un piecus gadus bija tās priekšsēdētājs. Viņš ir vairāku grāmatu autors, tostarp “Vai, bāliņi, tālu jāsi” (1963), “Pats esi kungs, pats” (1967), “Tik pie Gaujas, tik pie Gaujas” (1968) u. c.
Foto: Aivars Ruņģis, 1982. gads. Helēnas Hofmanes foto. Avots: Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Laimonis Olvils Zandbergs (1932–1997)
Rakstnieks, literatūrzinātnieks, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Redaktors 1960—1997
Dzimis Liepājā, uzaudzis Skrundā. 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1951. gadā emigrēja uz Angliju. No 1955. gada dzīvoja Kanādā. Izglītību ieguva Skrundas latviešu skolā un Lībekas latviešu ģimnāzijā Vācijā, apguva mehāniku Boltonas tehniskajā koledžā Anglijā. Makmāstera Universitātē Kanādā sākotnēji studēja metalurģiju, vēlāk pievērsās angļu literatūrai un socioloģijai. Zandbergs bija žurnāla Jaunā Gaita galvenais redaktors 37 gadus un ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Foto: Laimonis Zandbergs uzstājas Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā Straumēnos Anglijā, 1981. gads. Ulda Graša foto. Avots: LNA_LVA_F2191_1-v_21, 31. lp.

Juris Zommers (1938)
Bibliotekārs, dzejnieks, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Redaktors 1997 —1998
Dzimis Daugavpilī. Otrā pasaules kara laikā, 40. gadu sākumā, kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā emigrēja uz Kanādu. Kvīnsas Universitātē ieguva bakalaura grādu vēsturē, Ziemeļontario Universitātē maģistra grādu bibliotēku zinātnēs. No 1971. gada līdz 2003. gada janvārim strādāja Hamiltonas publiskajā bibliotēkā. Aktīvi piedalījās Jaunās Gaitas darbībā un regulāri publicējās. 1997. gadā pusgadu bija žurnāla pagaidu redaktors. 2005. gadā iznāca Jura Zommera pirmais dzejoļu krājums “Radību noslēpums”.
Foto: Juris Zommers 20. gs. 70.-80. gadi Kanādā. Avots: Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra krājums.

Rolfs Ekmanis (1929–2017)
Literatūrzinātnieks, žurnālists, bibliogrāfs un valodnieks.
Redaktors 1998—2017
Pazīstams arī ar pseidonīmu Māris Rauda. Otrā pasaules kara izskaņā emigrēja uz Vāciju, 1949. gadā beidza Ausekļa ģimnāziju Augsburgā. 1950. gadā emigrēja uz ASV, kur studēja Viskonsinas—Medisonas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnēs un slāvistikā, un maģistra grādu. 1966. gadā ieguva filoloģijas doktora grādu Indiānas Universitātē. Strādāja par docētāju dažādās ASV universitātēs. No 1965. līdz 1989. gadam bija viens no Jaunās Gaitas redaktoriem, līdz 1998. gadā kļuva par galveno redaktoru. No 1975. līdz 1993. gadam bija Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība līdzstrādnieks, politiskās un kultūras dzīves komentētājs. No 1980. līdz 1991. gadam PBLA žurnāla Latvija Šodien redaktors.
Foto: Rolfs Ekmanis Raistera prēmijas pasniegšanā Ņujorkā, 1997. gads. Avots: LNA_LVA_F2470_1v_61, 1. lp.

Juris Žagariņš (1944)
Inženierzinātņu profesors, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Redaktors kopš 2017. gada
Dzimis Rīgā, 1950. gada februārī devās uz Ameriku. Mācījās Taftsa Universitātē un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kur ieguva materiālu zinātņu inženiera grādu. Pasniedza ievadkursus materiālu zinātnē, elektroinženierzinātnē, datoru pielietošanā un fizikā Springfīldas Tehniskajā apkaimes koledžā Masačūsetsā. Tāpat arī mācīja Bostonas Latviešu skolā un vadīja zēnu grupu Pasaules bērnu nometnē (Ņūhempšīrā).
Foto: Juris Žagariņš, 2025. gads. Avots: Jura Žagariņa privātais arhīvs.
Katrs abonents no svara

Žurnāla lielākais izaicinājums gadu no gada bija naudas trūkums un cīņa ar pastāvīgi pieaugošām izmaksām, lai varētu segt izdošanas izdevumus. Žurnālu atbalstīja ALA Kultūras fonds un ALJA kase, bet ne vienmēr nauda arī no šiem avotiem pietikusi, tāpēc nozīmīgs bija katrs jauns abonents. Daudzi vērtīgi raksti mēdza palikt ārpus žurnāla, jo redakcija nespēja samaksāt par papīru un iespiešanu. Kā vienīgajam regulāri iznākošajam žurnālam, pēc vadības domām, vajadzēja būt vismaz 100 lappušu biezam, bet redakcija spēja atļauties vien vidēji 44 ar ierobežotu ilustrāciju skaitu. 1958.—1959. gadā, saimnieciskajiem apstākļiem uzlabojoties, radās iespēja ievietot gleznu reprodukcijas krāsās (1-2 reizes gadā), taču finansiālās situācijas dēļ lielākoties bija jāsamierinās ar melnbaltiem gleznu attēliem.
Lai žurnāls eksistētu un kļūtu finansiāli neatkarīgs, bija ļoti svarīgi izveidot starptautisku tīklu, kas šo žurnālu izplatītu un piesaistītu jaunus abonentus. Redakcijai palīdzēja tā sauktie Jaunās Gaitas pārstāvji. Potenciālais pārstāvis mēdza pieteikties labprātīgi vai viņu izraudzīja žurnāla saimnieciskā daļa. Katram pārstāvim bija paredzēta 20% atlaide no summas, ko ieguva par atsevišķi pārdotiem žurnāliem vai pasūtījumu maksām. Žurnāla pārstāvju tīkls izveidojās Kanādā, ASV, Zviedrijā un Vācijā. Starp žurnāla pārstāvjiem bija arī Vaira Vīķe-Freiberga.







