Pēc Vācijas bēgļu nometņu apmeklējuma Zariņš saņēma dāvinājumus, kas mūsdienās kļuvuši par UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra daļu – 14 unikālus albumus no 18 latviešu bēgļu nometnēm ASV un Lielbritānijas okupācijas zonā. Tajos ietvertas 1099 fotogrāfijas, dokumentāli ieraksti, mākslinieciski noformēti veltījumi un pašu bēgļu stāsti. Katrs albums ir roku darbs – ar sudraba, bronzas vai koka inkrustējumiem, tautiskiem ornamentiem, kaligrāfiskiem uzrakstiem. To vizuālo tēlu veidojuši tādi trimdas mākslinieki kā Edmunds Liepiņš, Juris Soikans un citi, kuru darbi apliecina radošo dzīvotspēju un latviskās kultūras spēku pat vissmagākajos apstākļos, kad materiālu pieejamība bija ierobežota.
Pašās fotogrāfijās redzama bēgļu ikdiena – darbs, skolas, jauniešu organizācijas, teātra izrādes un koncerti, baznīcas dzīve, nometņu vide. Albumos parādās arī izcili garīgās un kultūras dzīves pārstāvji, mākslinieki, rakstnieki un daudzi citi – bīskaps Jāzeps Rancāns, arhibīskaps Teodors Grīnbergs, mākslinieks Ludolfs Liberts, fotogrāfs Eduards Kraucs, literāts Jānis Niedra, aktrise Lilija Štengele un citi. Šie albumi ir plašākais un unikālākais līdz šim zināmais vizuālais kopums par latviešu bēgļu dzīvi pēc kara. Atšķirībā no nelielām privātkolekcijām tie sniedz pilnvērtīgu un daudzslāņainu priekšstatu par nometņu sabiedrisko struktūru, pašpārvaldi, izglītību, kultūras un sabiedrisko organizāciju darbu. Tajos redzam arī latviešu nevardarbīgās pretošanās garu un pašnoteikšanās idejas attīstību ārpus dzimtenes.
Pēc Kārļa Zariņa nāves šos albumus kopā ar citiem dzīves laikā sakrātiem dokumentiem mantojumā saņēma viņa meita Marie Anna Zariņa, kas savas dzīves nogalē 1988. gadā tos nodeva glabāšanai Daugavas Vanagu fonda Latviešu kultūras vērtību krātuvē Straumēnos, bet 2006. gadā krātuves vadītāja Inese Auziņa-Smita albumus kopā ar citiem Zariņa dokumentiem dāvināja Latvijas Valsts arhīvam, kur tie glabājas arī mūsdienās.
Bēgļu albumu svinīgā pasniegšana Daugavas Vanagu fonda (DVF) Latviešu kultūras vērtību krātuves (LKVK) atklāšanā Straumēnos Anglijā 1988. gada 26. septembrī.
Latviešu nometne Altgargē
Bēgļu nometne Augsburgā
Bēgļu nometnes Bavārijā
Latviešu invalīdu saime Bedburgā
Mērbekas latviešu teātris Blombergā
Eslingenes nometne
“Kolonijas vecākais J. Aperāns pasniedza K. Zariņa kundzei sudrabkaļa L. Upenieka meistarīgi darinātu tautisku aproci, izsakot cerību, ka šī rota ne tikai atgādinās Eslingenas tautiešu vidū pavadītās stundas, bet stāstīs arī svešniekiem par latviešu kultūru un darbu. Sūtnim paredzētā velte — uzņēmumu albums, kas aptver visu Eslingenas kolonijas dzīvi, tiks pasniegts vēlāk, jo tanī nedrīkst trūkt ari uzņēmumi par izcilo notikumu kolonijas dzīvē — sūtņa K. Zariņa apciemojumu.” Vairāk lasiet laikraksta “Latvija” 1949. gada 19. oktobra numurā (Nr. 101)
Bēgļu nometne “Accu” Hannoverā
Bēgļu nometne Hohfeldā
Bēgļu nometne Itzehoe
Bēgļu nometne Kemptenē
“Piemiņai no Kemptenes nometnes iedzīvotājiem J. Perlbachs pasniedza sūtnim albumu ar nometnes dzīves attēliem, bet sūtņa kundzei – latviskiem rakstiem rotātu šķīvi.” Vairāk lasiet laikraksta “Latvija” 1949. gada 22. oktobra numurā (Nr. 102).
Špakenbergas nometne
Bēgļu nometne Traunšteinā
Bēgļu nometne Ulmā
“Domas un darbi – Dzimtenei” skolnieku zīmējumi un teksti
“Jūs esat mūsu ķīla nākotnei, un Jūsu vārds ir mums autoritāte,” teica [Vernera nometnes] komitejas priekšsēdis V. Dāle, apsveikdams sūtni K. Zariņu nometnes latviešu vārdā. Rūdolfa Blaumaņa tautskolas audzēkņi pasniedza sūtnim atmiņai pašrocīgi sarakstītu žurnālu Domas un darbi dzimtenei.” Vairāk lasiet laikraksta “Latvija” 1949. gada 26. oktobra numurā (Nr. 103).