Latviešu sabiedriskie īpašumi

1947. gada 21.decembrī Londonā nodibinājās DVF, Daugavas Vanagu fonds Lielbritānijā. Drīz vien lielākajos latviešu centros sāka dibināties DVF nodaļas, kas piesaistīja kuplu skaitu Lielbritānijā no Vācijas bēgļu nometnēm iebraukušo trimdinieku. Sākās aktīva sabiedriskā dzīve, kopīga dažādu svētku svinēšana, dibinājās kori, teātra kopas, tautas deju kopas, sporta kopas, rokdarbu pulciņi. Telpas sarīkojumiem un nodarbībām vajadzēja īrēt. Lielākoties tās bija dārgas un ne vienmēr ērtas. Pamazām iedzīvojoties trimdas apstākļos un pieaugot rocībai, lielākajās un turīgākajās DVF nodaļās nobrieda domas par savu namu pirkšanu īpašumā. Tika veidoti fondi līdzekļu piesaistei, izmantoti aizdevumi iegūto īpašumu pārbūves un remontu darbiem. Daudzus darbus paveica pašu spēkiem, vai ar talcinieku palīdzību. Iepirka aprīkojumu, iekārtoja sarīkojumu zāles, klubus, bārus, bibliotēkas, nodarbību telpas, dibināja svētdienas skolas. Taču gadu desmitiem ritot, trimdinieku vecākajai paaudzei aizejot mūžībā, jaunākai paaudzei vairs tik ļoti nerūpēja latviskā sabiedriskā dzīve, pamazām apsīka pašdarbība. Latviešu namu uzturēšanas izdevumi pārsniedza ieņēmumus un tie viens pēc otra tika pārdoti.

Bradfordas LBL namu “Smilšu tornis” pārdeva 1960. gadā, Latviešu māju Almelijā - 1997.gadā, Boltonas namu – 2000.gadā, Korbijas namu – 2005.gadā, Halifaksas namu – 2007. gadā, Līdsas namu – 2009. gadā, Hadersfīldas namu “Pajumte” – 2013.gada novembrī, Koventrijas “Mūsmājas” – 2016.gada 1. janvārī, Notinghamas namu – 2017.gadā, Rovfantas namu – 2017. gadā, viesnīcu “Radus un draugus” – 2019.gadā.