Sports

Alise Gailīte un viņas māsa Alma jau no agras jaunības bija daudzpusīgas un talantīgas sportistes. Viņas bija veiksmīgas vieglatlētes un basketbolistes, un abas pārstāvēja “Universitātes Sportu” – labāko sieviešu basketbola vienību Latvijā un starptautiskajā arēnā no 1934. līdz 1940. gadam.

Māsas Alise un Alma Gailītes. 20.gs. 20.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.

Alise Gailīte piedalījās visās neatkarīgās Latvijas sieviešu basketbola valstu sacīkstēs un pasaules studentu akadēmiskajās meistarsacīkstēs. Vēlāk, 1940./41. gadā un no 1941. līdz 1944. gadam, Alise ar savu pieredzi aizstāvēja Latvijas sieviešu basketbola godu neatkarīgi no tā, kāda vara tobrīd valdīja Latvijā.

Abas māsas pievērsās sportam pēc tam, kad 20. gs. 20. gadu sākumā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Interesi par sportu māsas mantoja Amerikā. Tur ar sportu nodarboties neiznāca, jo abas vēl bija pārāk jaunas.

Māsas Gailītes bija vienaudzes sieviešu basketbola pirmajiem iedīgļiem Latvijā. Sieviešu basketbols Latvijā sāka attīstīties tikai ap 1925.gadu. Pirmās oficiālās basketbola sacensības Latvijā notika vien 1929.gadā Rīgā, bet pirmais turnīrs, kurā sacentās trīs vienības, sarīkots 1930.gadā. 30.gados sieviešu basketbola popularitāte sāka augt arī ārpus Rīgas, piemēram, 1936.gadā izveidota Liepājas basketbola vienība, kas bieži sacentās pret “Universitātes Sporta” spēlētājām.

Alisei un Almai pirmie soļi sportā bija, sākot ar 1924.gadu vidusskolā Jelgavā, bet arī tur nebija izdevības tam nodoties pilnvērtīgi. Jelgavas Valsts klasiskajā ģimnāzijā fiziskā audzināšana nebija tā nostādīta. Tur sportu aizvietoja plastika un balets, kas Alisi ļoti aizrāva un raisīja pat sapni par baleta karjeru. Taču Jelgavā nebija baletskolas un ģimenei nebija tik lielas rocības, lai varētu mācīties Rīgā.

Baleta un plastikas grupa. Vidū Alise. 1930.gads.Avots: LNA LVA F.1996.

Alises atmiņās minēts: “Kad viesojās slaveni baletdejotāji, braucām uz Rīgu skatīties viņu izrādes. Par baletu bija liela interese, bet tā kā nevarēju ar to nodarboties, tad daudz sportoju.”

Pēc basketbola sacensībām, 1928.gada 18.janvārī. Avots: LNA LVA F.1996.
Ar ar treneri, 1928.gads. Avots: LNA LVA F.1996.

“Kādreiz iesākām skolā spēlēt primitīvu basketbolu, kam stipri maz kopēja ar tagad spēlēto basketbolu. Diemžēl Jelgavā nebija arī sporta sacīkstes, ko vērot, un līdz ar to trūka arī plašāka interese par sportu. Mūsu klase bija vienīgā, kurā bija kaut kas no sporta gara.”

Alise Gailīte intervijā laikrakstam “Starts”, 15.01.1937.
Jelgavas Valsts klasiskās ģimnāzijas 10.b klase ar audzinātāju Kalniņa kungu. 1. rindā 4. no labās – Alise Gailīte. 20.gs. 20.gadu beigas. Avots: LNA LVA F.1996.

Nopietni pievērsties sportam māsām bija iespēja, tikai uzsākot studijas Latvijas Universitātē 20. gs. 30. gados. Alise studēja tautsaimniecību, bet Alma – arhitektūru. Tolaik Alise kopā ar jaunāko māsu Almu aizrautīgi pievērsās basketbolam un volejbolam, un tuvākajos gados Latvijas sieviešu basketbols bez māsām Gailītēm vairs nebija iedomājams.

Alise Gailīte pie Latvijas Universitātes Ekonomiski-juridiskās fakultātes ieejas, 20.gs. 30.-40.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.

Alise Gailīte par Latvijas basketbola čempioni kļuva astoņus gadus pēc kārtas! Pirmo reizi tas notika Latvijas pirmajās oficiālajās sieviešu basketbola meistarsacīkstēs 1933. gadā komandas “Gongs” sastāvā, jo studentēm, kas bija tikko iestājušās universitātē, vēl nebija iespējas sevi pierādīt, aizstāvot “Universitātes Sporta” krāsas. Jauno meiteņu grupiņa no Jelgavas ģimnāzijas kaisli pret basketbolu varēja realizēt, vien trenējoties augstskolas vingrotavā. Lai meitenes varētu piedalīties meistarsacīkstēs, viņu treneris ieteica iestāties viņa dibinātajā boksa klubā “Gongs”, no kura meitenes varētu startēt. Rezultātā notika negaidītais – studentes, kas pārstāvēja “Universitātes Sportu”, zaudēja “Gonga” studentēm. “Gonga” vienība ieguva Latvijas meistara titulu.

Studenšu basketbola komanda treniņā. No kreisās: Mirdza Jurjāne, Edīte Mincs, Alma Gailīte, Alise Gailīte. 20.gs. 30.gadi. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
Basketbola vienības “Gongs” spēlētājas un treneri ar apbalvojumiem. No kreisās: Roberts Plūme, Alma Gailīte, Alise Gailīte, Erna Eltermane, V.Burenieks. 1933.gads Rīgā. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

“Vēlu gan nāca mūsu ilgu piepildījums, bet labāk vēlāk, nekā nemaz. Līdz ar lekcijām universitātē sākās arī basketbola sezona un tā piegriezāmies šai aizraujošai sporta spēlei. Tā lieta gāja tik labi, ka jau pirmajā gadā ieguvām Gonga komandai meistarnosaukumu. Par māku spēlēt basketbolu mums jāpateicas komiltoņiem Grasim un Krisonam. Grasis gan izrādījās slikts pareģis un toreiz, 1932./33. g. sezonā, teica: „Ja jūs gribat ko mācīties, tad pieteiksim Gongu, bet, ja domājat pretendēt uz meistartituli, tad nav vērts.” Iznāca otrādi – dabūjām meistartituli, lai gan pašas sev neticējām un to negribēja ticēt arī citi.”

Alise Gailīte intervijā laikrakstam “Starts”, 15.01.1937.

Pēc gūtajiem panākumiem jau 1933. gada rudenī sekoja 5. Vispasaules studentu meistarsacīkstes Turīnā Itālijā. “Universitātes Sports” piedalījās, deleģējot arī sieviešu basketbola vienību, kas bija papildināta ar divām “Gonga” spēlētājām – Alisi un Almu Gailītēm. Meistarsacīkstēs bija pārstāvētas tikai divas basketbola komandas – Itālijas un Latvijas. Gūstot uzvaru pār itālietēm, Latvijas sieviešu basketbola vienība ieguva studenšu pasaules meistartitulu.

Latviešu studenšu izlase Turīnā Musolini stadionā pēc izcīnītas 1.vietas. No kreisās: Zigrīda Kūna Ķēze, Johanna Ciekurs, Alma Gailīte, Violeta Eversa, Erna Eltermane, Alise Gailīte. 1933.gads. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Alises Gailītes izcīnītās godalgas pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs Budapeštā un Parīzē.

Pasaules akadēmisko meistarsacīkšu basketbolā Budapeštā II vietas piemiņas medaļa, 1935.gads. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
VIII Akadēmisko pasaules meistarsacīkšu Parīzē piemiņas medaļa, 1937.gads. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Pēc tam Alise Gailīte Latvijas basketbola čempiones titulu septiņus gadus pēc kārtas ieguva, spēlējot “Universitātes Sportā” (1934.–1940. g.). Turklāt sporta apskatnieki regulāri uzsvēra, ka tieši Alise Gailīte kārtējās sacīkstēs ir bijusi labākā un rezultatīvākā “Universitātes Sporta” spēlētāja.

“Universitātes Sports” sieviešu basketbola komandas spēlētājās. No kreisās: Alise Gailīte, nezināma, Alma Gailīte. 1930.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
“Universitātes Sports” sieviešu basketbola komandas spēlētājas treniņā. 1930.gadi. Avots: LNA LVA F.1996.
“Universitātes Sports” sieviešu komandas spēle pret sieviešu basketbola komandu no PSRS. 1934.gada februāris. Avots: LNA LVA F.1996.
“Universitātes Sports” sieviešu un vīriešu basketbola komandas sacensībās pret Tartu sieviešu un vīriešu komandām. 1935.gada 19.novembris. Avots: LNA LVA F.1996.

1938. gada 28. maijā pirmo oficiālo spēli aizvadīja jaunizveidotā Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība, tās sastāvā spēlējot arī Alisei un Almai Gailītēm. Tā bija pirmā reize, kad spēlētājas bija tērptas valsts krāsās. Šī spēle beidzās ar zaudējumu lietuvietēm (rezultāts 5:14). Latvijas sieviešu basketbola izlasei kopumā notika tikai divas oficiālas valsts sacīkstes, arī otras sacīkstes 1939. gada 4. janvārī notika pret Lietuvu, piedzīvojot zaudējumu ar rezultātu 7:27. Abās sacīkstēs Alise Gailīte bija valstsvienības rezultatīvākā basketboliste.

Pirmajās Latvijas Valsts basketbola sacīkstēs pret Lietuvu. Latvijas sieviešu izlase, 1938.gads. No labās: Alise Gailīte, Ina Sniķere, Zigrīda Zirģele, Vera Vītola, Olga Elmūte, Margita Otlāne, Marija Švēde, Elfa Tēberga, Velta Jansone, Alma Gailīte. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

1939. gada augustā starptautiskā sieviešu basketbola turnīrā Ričionē Itālijā Latviju reprezentēja “Universitātes Sporta” vienība. Turnīrā latvietes sacentās pret Lietuvu, Šveici un divām Itālijas vienībām. Vienu dienu pirms Otrā pasaules kara sākuma “Universitātes Sports” vienība turnīrā ieguva pirmo vietu. Tā vienībai bija pēdējā dalība starptautiska mēroga meistarsacīkstēs basketbolā, jo līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gadā spēcīgā “Universitātes Sports” vienība pajuka.

Universitātes Sports” vienības dalība starptautiskajā turnīrā Ričionē, Itālijā.

“Universitātes Sports” basketbola vienība, Ričiones turnīra uzvarētāja, 1939.gads. 1. rindā no kreisās: Vera Vītola, Alise Gailīte, M.Gropmane, 2.rindā no kreisās: Velta Jansone, Elfa Tēberga, A.Akmeņkalne, Ina Sniķere, Margita Otlāne. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
“Pa ceļam satiekam ešalonus ar vācu kareivjiem viņi dodas uz Poliju mēs neko toreiz nezinājām braucām uz Itāliju spēlēt basketbolu.” Alises Gailītes piezīmes. Avots: Latvijas Sporta muzejs
“Universitātes sports” un Lietuvas komanda pirms spēles sākuma Ričiones starptautiskajā turnīrā, 1939.gads. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
“Universitātes Sports” komanda pēc uzvaras pār itālietēm Ričiones starptautiskajā turnīrā, 1939.gads. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
Pirms došanās atpakaļ uz Latviju, “Universitātes Sports” komanda devās I vietas prēmijas braucienā uz Sanmarino republiku, 1939.gads. Avots: Latvijas sporta muzejs.
Atpūtā pie Adrijas jūras, 1939.gads. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
No Dānijas uz Zviedriju, 1939.gads. “Mājās tiekam ar grūtībām Hitlers karo Polijā”. Alises Gailītes piezīmes. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
“Universitātes Sports” komanda atgriežas Latvijā “Beidzot laimīgi mājās.” Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Līdztekus basketbolam māsas Gailītes aizrāvās arī ar vieglatlētiku. Alise ir veiksmīgi startējusi augstlēkšanā, tāllēkšanā, īsajās skriešanas distancēs, meta disku, grūda lodi, taču basketbols vienmēr palika pirmajā vietā.

“Es turpināšu kā līdz šim augstlēkšanu, skriešanu, disku. Tāllēkšanai speciāli netrenēšos. Bet nekādā ziņā nepametīšu basketbolu! Mēs ar māsu nevarētu mierīgi noskatīties, kad citas spēlētu.”

Alise Gailīte intervijā laikrakstam “Starts”, 15.01.1937.
Vieglatlētikas sacīkstes “Latvija-Lietuva” Kauņā, 1940.gads. Latvijas komandas meitenes draudzīgi pozē ar Lietuvas komandas meitenēm. 2.rindā 4.no kreisās – Alise Gailīte. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Paralēli sportistes karjerai Alise līdz 1944.gadam darbojās kā fiziskās audzināšanas skolotāja Dobelē un trenēja “Jelgavas Sporta biedrības” basketbolistes.

“Sen, sen jau gribēju kļūt fiziskās audzināšanas skolotāja. Patiesi, tā ir mana nopietnākā vēlēšanās! Sports un viss, kam ar to sakars, ir mana sirds lieta.”

Alise Gailīte intervijā laikrakstam „Sporta Pasaule”, 19.01.1942.
Izglītības un Kultūras ģenerāldirekcijas diploms Alisei Gailītei par pabeigtiem fiziskās audzināšanas skolotāja kursiem. Avots: LNA LVA F.1996