{"id":432,"date":"2022-08-09T11:58:38","date_gmt":"2022-08-09T11:58:38","guid":{"rendered":"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/?page_id=432"},"modified":"2025-09-08T06:18:03","modified_gmt":"2025-09-08T06:18:03","slug":"provokacijas-sodien","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/provokacijas-sodien\/","title":{"rendered":"Provok\u0101cijas m\u016bsdien\u0101s"},"content":{"rendered":"\n

Gan v\u0113sturnieki, gan Latvijas diplom\u0101tiskais dienests jau tr\u012bsdesmit gadus turpina skaidrot Latvijas v\u0113stures sare\u017e\u0123\u012btos jaut\u0101jumus un atsp\u0113kot da\u017e\u0101dus apmelojumus, kas kalpo par pamatu da\u017e\u0101d\u0101m provok\u0101cij\u0101m un Latvijas valsts nomelno\u0161anas kampa\u0146\u0101m. Jo \u012bpa\u0161i no Krievijas Feder\u0101cijas puses, populariz\u0113jot aplamu v\u0113stures narat\u012bvu, ka latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ri, kas Otraj\u0101 pasaules kar\u0101 V\u0101cijas bru\u0146oto sp\u0113ku sast\u0101v\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s pret PSRS, ir biju\u0161i hitlerisk\u0101 re\u017e\u012bma atbalst\u012bt\u0101ji.<\/p>\n\n\n\n

\n
\n

Nirnbergas starptautisk\u0101s pr\u0101vas, kur\u0101s tika ties\u0101ti V\u0101cijas kara noziedznieki, spriedum\u0101 1946. gada 1. oktobr\u012b SS pasludin\u0101ja par noziedz\u012bgu organiz\u0101ciju, vienlaikus atz\u012bstot, ka par noziedzniekiem nav atz\u012bstamas t\u0101s personas, kuras \u201cvalsts iesauca t\u0101d\u0101 veid\u0101, ka vi\u0146iem nebija izv\u0113les iesp\u0113jas, un kuras nebija izdar\u012bju\u0161as \u0161\u0101dus noziegumus\u201d. Latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ri tika attaisnoti un no 1946. l\u012bdz 1949. gadam vair\u0101ki simti latvie\u0161u karav\u012bru Nirnberg\u0101 pat piedal\u012bju\u0161ies nacistisko kara noziedznieku apsardz\u0113.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n

\n
\"\"
Gun\u0101rs Stopnieks dienest\u0101 Nirnbergas sard\u017eu 8920. rot\u0101. Avots: LNA_LVA_F2250_21v_1, 3. lp.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n

16.marts – Le\u0123ion\u0101ru piemi\u0146as diena<\/h2>\n\n\n\n
\n
\n
\"\"<\/a>
Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs. Apvien\u012bbas “Visu Latvijai!” biedri pie Doma bazn\u012bcas p\u0113c le\u0123ion\u0101ru piemi\u0146as dievkalpojuma veido karogu aleju. Foto: Agnese Gulbe. Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n
\n
\"\"<\/a>
Organiz\u0101cijas “Daugavas Vanagi Latvij\u0101” r\u012bkot\u0101 le\u0123ion\u0101ru piemi\u0146as dienas pas\u0101kuma dal\u012bbnieki laukum\u0101 pie Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca, 2008.gads. Foto: Ieva \u010c\u012bka. Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n
\n
\"\"<\/a>
Policistu \u0137\u0113de ap Br\u012bv\u012bbas pieminekli, nodro\u0161inot k\u0101rt\u012bbu latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ru piemi\u0146as pas\u0101kumu laik\u0101, 2007.gads. Foto: Lauris Nagli\u0146\u0161. Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n

16. marts ir piemi\u0146as diena, kad Latvie\u0161u le\u0123iona veter\u0101ni un citi cilv\u0113ki piemin Latvijas iedz\u012bvot\u0101jus, kuri c\u012bn\u012bj\u0101s Latvie\u0161u le\u0123iona sast\u0101v\u0101. Pirmoreiz 16. martu piemin\u0113t k\u0101 Latvie\u0161u le\u0123iona karav\u012bru dienu 1952. gad\u0101 ierosin\u0101ja le\u0123iona veter\u0101nu organiz\u0101cija \u201cDaugavas Vanagi\u201d, jo 1944. gada 16. mart\u0101 Latvie\u0161u le\u0123iona 15. un 19. div\u012bzija ar iev\u0113rojamiem pan\u0101kumiem kop\u012bgi c\u012bn\u012bj\u0101s Austrumu frontes kauj\u0101 pie Ve\u013cikajas upes aizsardz\u012bbas l\u012bnijas pret Sarkano armiju.<\/p>\n\n\n\n

Latvij\u0101 k\u0101 trad\u012bcija k\u013cuvis piemi\u0146as g\u0101jiens un ziedu nolik\u0161ana pie Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca. Pirmais g\u0101jiens, ar galam\u0113r\u0137i Br\u0101\u013cu kapos, notika 1990. gad\u0101, bet g\u0101jiens ar ziedu nolik\u0161anu pie Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca pirmo reizi notika 1993. gad\u0101 \u2013 50 gadus p\u0113c Latvie\u0161u le\u0123iona dibin\u0101\u0161anas. Konflikti saist\u012bb\u0101 ar \u0161o piemi\u0146as dienu s\u0101k\u0101s 1998. gad\u0101, kad no Krievijas puses t\u0101 tika pasniegta k\u0101 nacisma slavin\u0101\u0161ana, bet pa\u0161i le\u0123ion\u0101ri \u2013 k\u0101 esesie\u0161i un kara noziedznieki. Tas atst\u0101ja nelabv\u0113l\u012bgu iespaidu ar\u012b uz starptautisko sabiedr\u012bbu. Lai Latvija var\u0113tu iest\u0101ties Eiropas Savien\u012bb\u0101 un NATO, Latvijai vajadz\u0113ja izsl\u0113gt Le\u0123ion\u0101ru dienu no ofici\u0101lo piemi\u0146as dienu saraksta. Vair\u0101kus gadus g\u0101jiens bija aizliegts, ta\u010du p\u0113d\u0113jos gados 16. marta piemi\u0146as g\u0101jiens vairs netiek aizliegts, pulc\u0113jot uz g\u0101jienu gan piemin\u0113t\u0101jus, gan provokatorus.<\/p>\n\n\n\n

Z\u0113delgemas piemi\u0146as vieta – \u201cLatvijas st\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai\u201d<\/h2>\n\n\n\n
\n
\n

2018. gada septembr\u012b Z\u0113delgemas Br\u012bv\u012bbas laukum\u0101 (Brivibaplein<\/em>) svin\u012bgi tika atkl\u0101ts piemineklis \u2013 vides objekts \u201cLatvijas st\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai\u201d, ko veidoja t\u0113lnieks Kristaps Gulbis un kas tika velt\u012bts latvie\u0161u le\u0123ion\u0101riem, kuri no 1945. gada rudens l\u012bdz 1946. gada vasarai atrad\u0101s Z\u0113delgemas karag\u016bstek\u0146u nometn\u0113. Ideja par piemi\u0146as vietu rad\u0101s 2014. gad\u0101, kad Latvijas Okup\u0101cijas muzeja film\u0113\u0161anas grupa kop\u0101 ar diviem biju\u0161ajiem ieslodz\u012btajiem le\u0123ion\u0101riem apmekl\u0113ja Z\u0113delgemu, lai film\u0113tu karag\u016bstek\u0146u nometnes vietu. Ar\u012b Z\u0113delgemas pils\u0113tas pa\u0161vald\u012bbu ieinteres\u0113ja latvie\u0161u pag\u0101tnes st\u0101sts un karag\u016bstek\u0146u nometnes v\u0113sture, t\u0101d\u0113\u013c tika nosl\u0113gts sadarb\u012bbas l\u012bgums ar muzeju par bronz\u0101 lietu pieminek\u013ca izveido\u0161anu bi\u0161u stropa veidol\u0101. Pieminek\u013ca autors Kristaps Gulbis Z\u0113delgemas nometn\u0113 tur\u0113tos gandr\u012bz 12 000 latvie\u0161u karav\u012brus piel\u012bdzin\u0101jis bi\u0161u skaitam strop\u0101 un simboliskajam aspektam \u2013 bi\u0161u saime k\u0101 tauta, kuras ir mierm\u012bl\u012bgas, bet vienlaikus aizst\u0101v, c\u012bn\u0101s un mirst par savu stropu un br\u012bv\u012bbu.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n

\n
\"\"<\/a>
T\u0113lnieka Kristapa Gulbja veidotais piemi\u0146as monuments \u201cLatvijas st\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai\u201d, 2018. gads. Foto: Aivars Reinholds. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n

Piemi\u0146as vietai bija j\u0101veicina sabiedr\u012bbas izpratni par Latvijas, Baltijas un ar\u012b Austrumeiropas v\u0113stures notikumu sare\u017e\u0123\u012bto gaitu, ta\u010du dr\u012bz vien p\u0101r piemi\u0146as vietu s\u0101ka velties Waffen SS \u0113na. Da\u017e\u0101dos starptautiskos medijos un Be\u013c\u0123ijas v\u0113stures kreiso akt\u012bvistu izteikumus izskan\u0113ja apgalvojumi, ka piemineklis glorific\u0113 un god\u0101 \u201cnacistu kolaborantus\u201d un SS. \u012apa\u0161i atz\u012bm\u0113jama \u013beva Golinkina rakstu s\u0113rija ASV port\u0101l\u0101 \u201cForward.com\u201d. Vair\u0101kos rakstos Golinkins apkopoja pieminek\u013cus un monumentus vis\u0101 pasaul\u0113, kuri, vi\u0146apr\u0101t, slav\u0113 nacismu un ebreju slepkavas. P\u0113c Golinkina publik\u0101cijas s\u0101k\u0101s diskusijas Be\u013c\u0123ijas medijos. Rezult\u0101t\u0101 kritika un spiediens auga, l\u012bdz 2021. gad\u0101 Z\u0113delgemas pa\u0161vald\u012bba l\u0113ma par labu pieminek\u013ca aizv\u0101k\u0161anai. Pirms tam tika sasaukts v\u0113stures ekspertu simpozijs, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s gan Latvijas, gan citu valstu p\u0101rst\u0101vji. Latviju p\u0101rst\u0101v\u0113ja komunik\u0101ciju zin\u0101tnes doktori Didzis B\u0113rzi\u0146\u0161 un M\u0101rti\u0146\u0161 Kapr\u0101ns. P\u0113c gar\u0101m diskusij\u0101m simpozija ekspertu atzinums l\u0113ma par labu pieminek\u013ca aizv\u0101k\u0161anai. 2021. gada 10. decembr\u012b, rea\u0123\u0113jot uz aicin\u0101jumu nov\u0101kt pieminekli, Latvijas \u0101rlietu ministrs nos\u016bt\u012bja v\u0113stuli Be\u013c\u0123ijas premjerministra vietniecei un \u0101rlietu, Eiropas lietu, \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas un feder\u0101lo kult\u016bras iest\u0101\u017eu ministrei Sofijai Vilmesai, kur\u0101 pauda ba\u017eas par notikumiem Z\u0113delgem\u0101 saist\u012bb\u0101 ar pieminekli un l\u016bdza ministri piev\u0113rst jaut\u0101jumam pastiprin\u0101tu uzman\u012bbu. 2022. gada 26. maij\u0101 \u0100rlietu ministrs Edgars Rink\u0113vi\u010ds tik\u0101s ar Latvijas Okup\u0101cijas muzeja un \u201cLatvijas Okup\u0101cijas muzeja biedr\u012bba\u201d p\u0101rst\u0101vjiem, lai apspriestu pieminek\u013ca t\u0101l\u0101ko likteni, bet 2022. gada 30. maij\u0101 Latvijas v\u0113stnieks Be\u013c\u0123ijas Karalist\u0113 Andris Raz\u0101ns iesniedza diplom\u0101tisko notu pret ieceri pieminekli nojaukt. Visi centieni netika \u0146emti v\u0113r\u0101, un 2022. gada 5. j\u016bnij\u0101 piemineklis tika demont\u0113ts un p\u0101rvests uz k\u0101du pils\u0113tas noliktavu, bet 2024. gad\u0101 tas atgriez\u0101s Latvij\u0101.<\/p>\n\n\n\n

\n
\n
\"\"<\/a>
Piemi\u0146as monumenta \u201cLatvijas st\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai\u201d piemi\u0146as pl\u0101ksne, 2018. gads. Foto: Aivars Reinholds. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n
\"\"<\/a>
Piemi\u0146as monumenta \u201cLatvijas st\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai\u201d svin\u012bg\u0101 atkl\u0101\u0161ana, 2018. gads. Foto: Aivars Reinholds. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n
\n
\"\"<\/a>
Biju\u0161ais Z\u0113delgemas nometenes g\u016bsteknis Laimonis Ceri\u0146\u0161 (1926-2021) pie piemi\u0146as monumenta \u201cLatvijas st\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai\u201d t\u0101 atkl\u0101\u0161anas dien\u0101, 2018. gads. Foto: Aivars Reinholds. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n

1925. gada 27. mart\u0101 Pieminek\u013cu, piemi\u0146as z\u012bmju un piemi\u0146as vietu izveides konsultat\u012bv\u0101 padome atbalst\u012bja Latvijas Okup\u0101cijas muzeja biedr\u012bbas iniciat\u012bvu uzst\u0101d\u012bt pieminekli\u00a0Lesten\u0113. Piemineklis tika no jauna atkl\u0101ts t\u0101 pa\u0161a gada 8. maij\u0101 pie ieejas Lestenes Br\u0101\u013cu kapu memori\u0101l\u0101. Tekst\u0101 uz jaunatkl\u0101t\u0101 pieminek\u013ca pl\u0101ksnes pausta galven\u0101 pieminek\u013ca ideja: \u201cLatvijas St\u0101vstrops br\u012bv\u012bbai<\/em> Lesten\u0113 ir velt\u012bts tiem Latvijas pilso\u0146iem, kuri tika pretlikum\u012bgi iesaukti un iesaist\u012bti nacistisk\u0101s V\u0101cijas milit\u0101raj\u0101s vien\u012bb\u0101s. Tiem, kas izdz\u012bvoja vai krita. Tiem, kuri sve\u0161\u0101 kara dienestu Latvij\u0101 un \u0101rpus Latvijas pild\u012bja ar cer\u012bbu atg\u016bt Latvijas br\u012bv\u012bbu un neatkar\u012bbu.\u201d<\/p>\n\n\n\n

<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Gan v\u0113sturnieki, gan Latvijas diplom\u0101tiskais dienests jau tr\u012bsdesmit gadus turpina skaidrot Latvijas v\u0113stures sare\u017e\u0123\u012btos jaut\u0101jumus un atsp\u0113kot da\u017e\u0101dus apmelojumus, kas kalpo par pamatu da\u017e\u0101d\u0101m provok\u0101cij\u0101m un Latvijas valsts nomelno\u0161anas kampa\u0146\u0101m. Jo \u012bpa\u0161i no Krievijas Feder\u0101cijas puses, populariz\u0113jot aplamu v\u0113stures narat\u012bvu, ka latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ri, kas Otraj\u0101 pasaules kar\u0101 V\u0101cijas bru\u0146oto sp\u0113ku sast\u0101v\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s pret PSRS, ir … <\/p>\n

Read more “Provok\u0101cijas m\u016bsdien\u0101s”<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"inspiro_hide_title":false,"footnotes":""},"class_list":["post-432","page","type-page","status-publish","hentry"],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/432","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=432"}],"version-history":[{"count":55,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/432\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1979,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/432\/revisions\/1979"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=432"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}