{"id":10,"date":"2022-08-09T10:35:33","date_gmt":"2022-08-09T10:35:33","guid":{"rendered":"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/colibri-wp\/"},"modified":"2026-02-25T14:18:20","modified_gmt":"2026-02-25T12:18:20","slug":"colibri-wp","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/","title":{"rendered":""},"content":{"rendered":"\n<p><\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center has-text-color\" style=\"color:#014960;font-size:clamp(14px, 0.875rem + ((1vw - 3.2px) * 0.354), 18px);\"><strong>Latvie\u0161u tautas likte\u0146i 20. gs. bija smagi un lielu p\u0101rbaud\u012bjumu pilni. 1944. gada vasar\u0101, Sarkan\u0101s armijas sp\u0113kiem atk\u0101rtoti ien\u0101kot Latvijas teritorij\u0101, s\u0101k\u0101s latvie\u0161u b\u0113g\u013cu masveida izce\u013co\u0161ana uz V\u0101ciju. Uz V\u0101ciju tika p\u0101rvietoti ar\u012b latvie\u0161u karav\u012bri\u2013le\u0123ion\u0101ri, ko ietekm\u0113ja Sarkan\u0101s armijas p\u0101rsvars karadarb\u012bbas gait\u0101 un frontes l\u012bnijas strauja virz\u012bba uz rietumiem. Rezult\u0101t\u0101 latvie\u0161u karav\u012bri Otr\u0101 pasaules kara beigu posmu piedz\u012bvoja vis\u0101s front\u0113s \u2013 non\u0101kot gan sava ienaidnieka Sarkan\u0101s armijas, gan ang\u013cu, amerik\u0101\u0146u un fran\u010du karasp\u0113ka g\u016bst\u0101. Vis\u0101 g\u016bstniec\u012bbas laik\u0101 karav\u012bri ir par\u0101d\u012bju\u0161i p\u0101rsteidzo\u0161u un aizkustino\u0161u attur\u012bbu, lepnu kareivisku st\u0101ju, neskatoties uz gandr\u012bz p\u0101rcilv\u0113c\u012bg\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m, k\u0101das tiem n\u0101c\u0101s paciest k\u0101 fiziski, t\u0101 ment\u0101li. Izst\u0101des m\u0113r\u0137is ir v\u0113rst uzman\u012bbu uz latvie\u0161u karav\u012bru dz\u012bves apst\u0101k\u013ciem Rietumu Sabiedroto (ASV, Lielbrit\u0101nija), fran\u010du un zviedru karag\u016bstek\u0146u nometn\u0113s, ko atspogu\u013co Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva dokumenti \u2013 g\u016bstek\u0146u un aculiecinieku atmi\u0146as, Latvijas Sarkan\u0101 Krusta zi\u0146ojumi, video liec\u012bbas u.&nbsp;c. Materi\u0101lu kl\u0101stu papildina Latvijas Okup\u0101cijas un Latvijas Kara muzeja vizu\u0101lie materi\u0101li.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading has-text-color has-large-font-size\" style=\"color:#024055\">Priek\u0161v\u0113sture<\/h2>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center\"><strong>Latvie\u0161u le\u0123ions<\/strong> bija no okup\u0113t\u0101s Latvijas pilso\u0146iem saform\u0113tas nacistisk\u0101s V\u0101cijas bru\u0146oto sp\u0113ku vien\u012bbas, kas karoja pret Sarkano armiju Otr\u0101 pasaules kar\u0101. 1943. gada 10.&nbsp;febru\u0101r\u012b \u0100dolfs Hitlers parakst\u012bja pav\u0113li par latvie\u0161u le\u0123iona form\u0113\u0161anu. No 1943. gada marta l\u012bdz 1944. gada septembrim Latvij\u0101 norisin\u0101j\u0101s piecas mobiliz\u0101cijas akcijas. Pirmaj\u0101 akcij\u0101 caur darba p\u0101rvald\u0113m milit\u0101ram dienestam un darbam milit\u0101r\u0101s darba vien\u012bb\u0101s un kara r\u016bpniec\u012bb\u0101 tika iesaukti 1919.\u20131924. gad\u0101 dzimu\u0161i latvie\u0161u v\u012brie\u0161i. Form\u0101li iesauk\u0161ana bija nost\u0101d\u012bta k\u0101 br\u012bvpr\u0101t\u012bga pieteik\u0161an\u0101s, ta\u010du le\u0123ions bija v\u0101cu okup\u0101cijas varas nelikum\u012bgi mobiliz\u0113ts, lai sl\u0113ptu starptautisko ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu, jo 1907. gada H\u0101gas konvencija aizliedza okup\u0113to zemju iedz\u012bvot\u0101ju mobiliz\u0101ciju armij\u0101. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca le\u0123ion\u0101ru tika mobiliz\u0113ta piespiedu k\u0101rt\u0101, un br\u012bvpr\u0101t\u012bbas princips par\u0101d\u012bj\u0101s vien le\u0123iona ofici\u0101lajos vien\u012bbu nosaukumos, piem\u0113ram, Latvie\u0161u SS br\u012bvpr\u0101t\u012bgo le\u0123ions, 15. latvie\u0161u SS br\u012bvpr\u0101t\u012bgo div\u012bzija. S\u0101kum\u0101 barg\u0101kais sods par izvair\u012b\u0161anos no mobiliz\u0101cijas bija l\u012bdz se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem ieslodz\u012bjum\u0101. 1943. gada 24. novembr\u012b tika nodibin\u0101ta Sevi\u0161\u0137\u0101 kara tiesa, kas var\u0113ja piespriest ar\u012b n\u0101vessoda, bet 1944. gada vasar\u0101 Berl\u012bn\u0113 pie\u0146emtais l\u0113mums paredz\u0113ja, ka ikvienu personu, kas nepak\u013caujas mobiliz\u0101cijai 48 stundu laik\u0101, var no\u0161aut. Tikai neliela da\u013ca no visiem 115&nbsp;000 mobiliz\u0113tajiem v\u012briem iesaist\u012bj\u0101s br\u012bvpr\u0101t\u012bgi, k\u0101 galveno motiv\u0101ciju piesaucot c\u012b\u0146u pret padomju varu un br\u012bvas, neatkar\u012bgas Latvijas atg\u016b\u0161anu. Le\u0123ionam ne ideolo\u0123iski, ne politiski nebija nek\u0101 kop\u012bga ar v\u0101cu SS form\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-columns is-layout-flex wp-container-core-columns-is-layout-28f84493 wp-block-columns-is-layout-flex\">\n<div class=\"wp-block-column is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\">\n<p><\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center\">P\u0113c SS un policijas vad\u012bt\u0101ja Latvij\u0101 r\u012bkojuma iesaucamo gadu jaunie\u0161iem bija j\u0101re\u0123istr\u0113jas policijas iest\u0101d\u0113s un darba p\u0101rvald\u0113s. P\u0113c re\u0123istr\u0113\u0161an\u0101s \u0161iem jaunek\u013ciem pies\u016bt\u012bja r\u012bkojumu ierasties p\u0101rbaudes komisij\u0101s. Kara dienestam der\u012bgie latvie\u0161u pilso\u0146i tika iedal\u012bti v\u0101cu armijas pal\u012bgdienest\u0101 (HIWI), v\u0101cu darba dienest\u0101 (RAD), v\u0101cu r\u016bpniec\u012bb\u0101, v\u0101cu flot\u0113, latvie\u0161u policijas vien\u012bb\u0101s, Latvie\u0161u le\u0123iona div\u012bzij\u0101s u.&nbsp;c.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-column is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\">\n<figure class=\"wp-block-video aligncenter\"><video height=\"360\" style=\"aspect-ratio: 640 \/ 360;\" width=\"640\" controls poster=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/09\/1.jpg\" src=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/08\/LNA_KFFDA_F194_1_1021_Latviesi-stajas-SS-legionos.-Operators-Kraucs-Eduards.-1944.mp4\"><\/video><figcaption class=\"wp-element-caption\">Propagandas video (bez ska\u0146as) &#8211; latvie\u0161i st\u0101jas le\u0123ion\u0101, vesel\u012bbas p\u0101rbaude. Operators Eduards Kraucs, 1944. gads. Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-columns is-layout-flex wp-container-core-columns-is-layout-28f84493 wp-block-columns-is-layout-flex\">\n<div class=\"wp-block-column is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\">\n<figure class=\"wp-block-video aligncenter\"><video height=\"540\" style=\"aspect-ratio: 960 \/ 540;\" width=\"960\" controls poster=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/09\/2.jpg\" src=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/08\/LNA_KFFDA_F194_1_976_Latviesu-izpaligu-ierasanas-nometne.-Ieterpsana-formas-terpos.-Sizets-latviesu-valoda.-Operators-Kraucs-Eduards.1943.mp4\"><\/video><figcaption class=\"wp-element-caption\">Propagandas video &#8211; mobiliz\u0113to latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ru iera\u0161an\u0101s nometn\u0113 un iet\u0113rp\u0161ana formas t\u0113rpos. Operators Eduards Kraucs, 1943. gads. Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-column is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\">\n<figure class=\"wp-block-video aligncenter\"><video height=\"360\" style=\"aspect-ratio: 640 \/ 360;\" width=\"640\" controls poster=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/09\/3.jpg\" src=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/08\/LNA_KFFDA_F194_1_981_Latviesu-legionari-nodod-zverestu-Liepaja.-1943.gads_.-Nav-skanas-1.mp4\"><\/video><figcaption class=\"wp-element-caption\">Propagandas video (bez ska\u0146as) &#8211; Latvie\u0161u le\u0123ion\u0101ri nodod zv\u0113restu Liep\u0101j\u0101, 1943. gads. Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center\">Latvie\u0161u le\u0123iona kodolu veidoja 15. un 19. k\u0101jnieku div\u012bzija. 1943. un 1944. gad\u0101 abas div\u012bzijas piedal\u012bj\u0101s kauj\u0101s Volhovas front\u0113 un Ve\u013cikajas upes rajon\u0101. V\u0101cu armijai pak\u0101peniski atk\u0101pjoties, div\u012bzijas past\u0101v\u012bgi bija iesaist\u012btas aizsardz\u012bbas kauj\u0101s, un 1944. gada mart\u0101\u2013apr\u012bl\u012b t\u0101s jau atrad\u0101s poz\u012bcij\u0101s pie Ostrovas, Pleskavas un Opo\u010dkas. J\u016blija vid\u016b 15. div\u012bzijas le\u0123ion\u0101ri atk\u0101p\u0101s uz Latvijas teritoriju, kur izc\u012bn\u012bja niknas un asi\u0146ainas kaujas. Smagus zaud\u0113jumus cietu\u0161\u0101s 15. div\u012bzijas paliekas 1944. gada vasaras beig\u0101s p\u0101rc\u0113la papildin\u0101\u0161anai un p\u0101rform\u0113\u0161anai uz V\u0101ciju. T\u0101 v\u0113l pasp\u0113ja piedal\u012bties kauj\u0101s Austrumpr\u016bsij\u0101, Pomer\u0101nij\u0101 un M\u0113klenburg\u0101, l\u012bdz 1945. gada apr\u012b\u013ca p\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s un maija s\u0101kum\u0101 le\u0123ion\u0101ru vien\u012bbu liel\u0101k\u0101 da\u013ca sasniedza ang\u013cu\u2013amerik\u0101\u0146u karasp\u0113ka poz\u012bcijas un tur padev\u0101s g\u016bst\u0101. T\u0101 starp 2. un 6. maiju pie \u0160ver\u012bnes liela da\u013ca 15. div\u012bzijas un b\u016bvpulki padev\u0101s amerik\u0101\u0146u g\u016bst\u0101. Citas vien\u012bbas padev\u0101s g\u016bst\u0101 vai ar\u012b piedz\u012bvoja kapitul\u0101ciju Vism\u0101ras un Magdeburgas apk\u0101rtn\u0113. 19. div\u012bzija turpin\u0101ja c\u012b\u0146as Kurzemes katl\u0101 un p\u0113c V\u0101cijas kapitul\u0101cijas padev\u0101s Sarkanajai armijai.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center\"> 1944. gada j\u016blij\u0101 V\u0101cijas okup\u0101cijas vara veica 1927.\u20131928. gad\u0101 dzimu\u0161o latvie\u0161u jaunie\u0161u mobiliz\u0101ciju V\u0101cijas Gaisa sp\u0113ku pal\u012bgdienest\u0101. Tie bija vien 16\u201318 gadus jauni pui\u0161i, pak\u013cauti biju\u0161\u0101s Jaunatnes Centr\u0101l\u0101s organiz\u0101cijas \u0161t\u0101ba instrukcij\u0101m, oblig\u0101ti milit\u0101ri apm\u0101c\u012bti, piespiedu k\u0101rt\u0101 nozv\u0113rin\u0101ti un iedal\u012bti da\u017e\u0101d\u0101s v\u0101cu karasp\u0113ka vien\u012bb\u0101s. Kopum\u0101 dienest\u0101 iesaist\u012bja 3600 Latvijas jaunie\u0161u. Vair\u0101k nek\u0101 40 no vi\u0146iem g\u0101ja boj\u0101 Sarkan\u0101s armijas avi\u0101cijas uzlidojum\u0101 Tor\u0146akalnam 1944. gada 19. septembr\u012b. Jaunie\u0161i tika novietoti da\u017e\u0101d\u0101s frontes da\u013c\u0101s, s\u0101kot ar V\u0101cijas zieme\u013ciem un beidzot ar It\u0101lijas dienvidiem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca tika aizs\u016bt\u012bta apm\u0101c\u012bb\u0101s uz V\u0101ciju, kur sagaid\u012bja kara beigas. Gandr\u012bz visi latvie\u0161u gaisa sp\u0113ku izpal\u012bgi ar maz iz\u0146\u0113mumiem krita amerik\u0101\u0146u, ang\u013cu un fran\u010du g\u016bst\u0101 un tika novietoti Francij\u0101, v\u0113l\u0101k daudzi nodoti fran\u010du milit\u0101raj\u0101m iest\u0101d\u0113m. Amerik\u0101\u0146i un fran\u010di nav \u0161\u0137iroju\u0161i latvie\u0161us no v\u0101cie\u0161iem, t\u0101d\u0113\u013c \u013coti daudzi latvie\u0161u z\u0113ni, sevi\u0161\u0137i tie, kuri atrad\u0101s fran\u010du r\u012bc\u012bb\u0101, non\u0101ca \u013coti gr\u016bt\u0101 st\u0101vokl\u012b. Daudzus aizveda uz PSRS.<\/p>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-columns is-layout-flex wp-container-core-columns-is-layout-28f84493 wp-block-columns-is-layout-flex\">\n<div class=\"wp-block-column is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\">\n<figure class=\"wp-block-video aligncenter\"><video height=\"180\" style=\"aspect-ratio: 320 \/ 180;\" width=\"320\" controls poster=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/09\/4.jpg\" src=\"http:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/wp-content\/uploads\/2022\/08\/izpaligi.mp4\"><\/video><figcaption class=\"wp-element-caption\">Propagandas filma, kas aicin\u0101ja latvie\u0161u jaunie\u0161us st\u0101ties gaisa flotes izpal\u012bgu rind\u0101s. &nbsp;Film\u0101 redzamas izpal\u012bgu apm\u0101c\u012bbas 1944. gada j\u016blija beig\u0101s un augusta s\u0101kum\u0101 R\u012bg\u0101, Tor\u0146akalna-Ziepniekkalna rajon\u0101 (pie zen\u012btlielgabaliem), un J\u016brmal\u0101, starp Lielupi un Bulduriem (pie starmet\u0113jiem). Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center has-pale-cyan-blue-background-color has-background\">P\u0113c Otr\u0101 pasaules kara beig\u0101m Rietumu Sabiedroto g\u016bst\u0101 kopum\u0101 non\u0101ca aptuveni 25&nbsp;400 latvie\u0161u karav\u012bru \u2013 1945. gada septembr\u012b ap 20&nbsp;400 latvie\u0161u karav\u012bru atrad\u0101s britu g\u016bst\u0101, fran\u010di no amerik\u0101\u0146iem sa\u0146\u0113ma vismaz 2400 latvie\u0161u karav\u012bru, bet amerik\u0101\u0146u g\u016bst\u0101 palika ap 2600 latvie\u0161u karav\u012bru. Latvie\u0161i g\u016bst\u0101 atrad\u0101s ar\u012b Austrij\u0101, D\u0101nij\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101, \u0112\u0123ipt\u0113, Al\u017e\u012brij\u0101, kuri v\u0113l\u0101k atlaisti vai nodoti Sabiedrotajiem. Vair\u0101kums latvie\u0161u savas g\u016bstniec\u012bbas gaitas ies\u0101ka k\u0101 neaizsarg\u0101ti karav\u012bri. Latvie\u0161u karav\u012bru likteni t\u0101l\u0101k\u0101s gait\u0101s neiespaidoja tik daudz pieder\u012bba k\u0101dai speci\u0101lai kara g\u016bstek\u0146u kategorijai, k\u0101 taut\u012bba. Ja uzreiz p\u0113c g\u016bst\u0101 sa\u0146em\u0161anas nepiepras\u012bja uzr\u0101d\u012bt nev\u0101cu pavalstniec\u012bbu\/taut\u012bbu, tad \u0161\u0101di g\u016bstek\u0146i nometn\u0113s tika novietoti kop\u0101 ar v\u0101cie\u0161iem. Ja turpretim piepras\u012bja uzr\u0101d\u012bt nev\u0101cu statusu, tad t\u0101s personas\/grupas tika atdal\u012btas no v\u0101cie\u0161iem un novietotas atsevi\u0161\u0137i speci\u0101los nomet\u0146u nodal\u012bjumos vai pat speci\u0101l\u0101s nometn\u0113s. G\u016bstniec\u012bba nebija viegla. Latvie\u0161iem vair\u0101ku m\u0113ne\u0161u garum\u0101 n\u0101c\u0101s saskarties ar nepietiekamu uzturu, vesel\u012bbai b\u012bstamiem dz\u012bvo\u0161anas apst\u0101k\u013ci un citiem izaicin\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center has-text-color has-background\" style=\"color:#054251;background-color:#72cfdb;font-size:clamp(14px, 0.875rem + ((1vw - 3.2px) * 0.354), 18px);\"><strong>Latvie\u0161u karav\u012bru atbr\u012bvo\u0161ana no amerik\u0101\u0146u un britu g\u016bsta nosl\u0113dz\u0101s 1946. gad\u0101. 1947. gada 1. j\u016blij\u0101 visi latvie\u0161u g\u016bstek\u0146i un civilintern\u0113tie bija atbr\u012bvoti, un 1945. gad\u0101 ievad\u012bto akciju kara g\u016bstek\u0146u atbr\u012bvo\u0161anai var\u0113ja uzskat\u012bt par pabeigtu. Iz\u0146\u0113mums bija Francija, kur g\u016bstek\u0146us pla\u0161i izmantoja k\u0101 darbasp\u0113ku \u0161\u012bs valsts tautsaimniec\u012bb\u0101.<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Latvie\u0161u tautas likte\u0146i 20. gs. bija smagi un lielu p\u0101rbaud\u012bjumu pilni. 1944. gada vasar\u0101, Sarkan\u0101s armijas sp\u0113kiem atk\u0101rtoti ien\u0101kot Latvijas teritorij\u0101, s\u0101k\u0101s latvie\u0161u b\u0113g\u013cu masveida izce\u013co\u0161ana uz V\u0101ciju. Uz V\u0101ciju tika p\u0101rvietoti ar\u012b latvie\u0161u karav\u012bri\u2013le\u0123ion\u0101ri, ko ietekm\u0113ja Sarkan\u0101s armijas p\u0101rsvars karadarb\u012bbas gait\u0101 un frontes l\u012bnijas strauja virz\u012bba uz rietumiem. Rezult\u0101t\u0101 latvie\u0161u karav\u012bri Otr\u0101 pasaules kara &hellip; <\/p>\n<p class=\"link-more\"><a href=\"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/\" class=\"more-link\">Read more<span class=\"screen-reader-text\"> &#8220;&#8221;<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"inspiro_hide_title":false,"footnotes":""},"class_list":["post-10","page","type-page","status-publish","hentry"],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/10","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=10"}],"version-history":[{"count":66,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/10\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1989,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/10\/revisions\/1989"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/karagustekni\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=10"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}