Lai popularizētu žurnālu un jaunos autorus un piesaistītu papildu līdzekļus žurnāla pastāvēšanai, tika realizētas dažādas iniciatīvas un pasākumi arī ārpus redakcijas ikdienas darba.
JAUNAJIEM AUTORIEM VELTĪTI VAKARI
Redakcija mēdza rīkot dažādus literārus vakarus, simpozijus, dzejas un prozas lasījumus, kas bija veltīti žurnāla autoriem un žurnāla popularizēšanai. Zīmīgs jaungaitnieku izpausmes veids bija tieši “literārie kokteiļi” – raibi sarīkojumi ar dzeju, prozu, farsu. Šādi sarīkojumi notikuši Stokholmā, Sidnejā, Londonā un citur. Pirmais “kokteilis” notika Toronto 1961. gadā ar Marisu Vētru kā asprātīgu vadītāju un autoru raksturotāju. Nākamie sarīkojumi organizēti Toronto 1962. un 1963. gadā Veltas Tomas vadībā, katrs ar īpatnēju saturu un noskaņu, izpelnoties plašu dzejas mīļotāju atsaucību. Šī dzīvās dzejas tradīcija atjaunota ar Jaunās Gaitas 100. numura jubilejas kokteiļiem Ņujorkā 1974. gada oktobrī un Toronto 1975. gada februārī.
JĀŅA JAUNSUDRABIŅA PROZAS BALVAS FONDS
Pie Jaunās Gaitas pastāvēja arī Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balvas fonds, kura mērķis bija veicināt izcilu prozas darbu rašanos un augstu māksliniecisko kvalitāti. Ik pārgadus fonds piešķīra 500 līdz 1000 ASV dolāru lielu balvu labākajai prozas grāmatai vai Jaunajā Gaitā publicētam darbam. Fonds tika veidots no ziedojumiem. Pirmais zīmīgais notikums fonda vēsturē bija rakstnieka Kārļa Zvejnieka simt dolāru ziedojums. Viņa vēstules un ziedojuma ierosināta dzejniece Velta Toma 1962. gada 12. augustā “Ceļinieka” apgāda sēdē Toronto ieteica Jaunās Gaitas redaktoram Laimonim Zandbergam dibināt Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balvas fondu kā atsevišķu iestādījumu pie žurnāla. 1962. gadā 13. augustā, klātesot Jānim Bieriņam, Andrejam Irbem, Tālivaldim Ķiķaukam, Guntim Liepiņam, Valteram Nollendorfam, Andrejam Oltem, Andrim Priedītim, Brunim Rubesam, Veltai Tomai, Pāvilam Vasariņam un Laimonim Zandbergam, tika pārrunāta jaunā pasākuma iedzīvināšana, uzdodot Veltai Tomai rakstiski lūgt jau smagi slimā Jāņa Jaunsudrabiņa piekrišanu. Jaunsudrabiņš, kura darbus var pieskaitīt pie mūsu rakstniecības kodola, īsi pirms savas nāves devis atbildi: “Piekrītu visiem priekšlikumiem!” Pirmo prozas balvu 1963. gadā saņēma Ilze Šķipsna.
CEĻOJOŠĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Žurnāla redakcija organizēja arī ceļojošās izstādes, kuru izveidei latviešu māksliniekiem tika lūgts ziedot savus darbus. Izstāžu mērķis bija piesaistīt papildu līdzekļus, lai žurnāls varētu regulāri iznākt ar bagātīgu saturu un kvalitatīvu vizuālo noformējumu, vienlaikus veltot ievērojamu vietu mākslai. Latviešu sabiedrībai šīs izstādes sniedza iespēju iepazīties ar dažādos kontinentos dzīvojošo latviešu mākslinieku darbiem un aktuālajiem mākslas virzieniem, kā arī redzēt plašu latviešu mākslas pārskatu vienkopus. Latviešu mākslas izstādes ar 100 mākslinieku darbiem notikušas Toronto, Monreālā, Bostonā, Ņujorkā, Mineapolisā, Čikāgā, Kalamazū, Grandrepidsā, Klīvlendā, Hamiltonā, Ročesterā, Vašingtonā, Filadelfijā, Milvoki, Detroitā, Londonā u. c. Izstādes organizatoriskās lietas kārtoja Jaunās Gaitas mākslinieciskais redaktors Tālivaldis Ķikauka.
DRAUGU KLUBS
1959. gadā tika dibināts žurnāla Jaunā Gaita draugu klubs ar mērķi materiāli un morāli sekmēt žurnāla pastāvēšanu un augšanu, savā vidē vienojot un uzturot intelektuāļus trijos pasaules kontinentos. Tā biedri piedalījās dažādās organizācijās un rīkoja sarīkojumus – Piecīšu koncertus, dziesmu spēli “Koklētājs”, kultūras svētkus “Nākotne 70” un daudzus citus. 1974. un 1976. gadā klubs pirmoreiz rīkoja Latvijas filmu izrādes, daļu no atlikuma ziedodams žurnālam, daļu maksādams kā toreiz tradicionālo “nodokli” Latviešu nacionālās apvienības Kanādā izglītības darba atbalstam. Taču filmu izrādīšana nesa jaunas problēmas – Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valde klubu no apvienības izslēdza, uzskatīdama, ka tas sadarbojas ar komunistiem un Maskavas radīto Kultūras sakaru komiteju Rīgā. Toronto korporāciju kopa deklarēja, ka Jaunās Gaitas draugu klubs un šī kluba amatpersonas sadarbojas ar latviešu tautas ienaidnieku. 1976. gada 21. aprīļa Toronto korporāciju kopas konvents atzina, ka korporāciju locekļi nedrīkst atbalstīt šādu Maskavas politiku, un aicināja korporāciju locekļus un ikvienu latvieti nekādos apstākļos, tieši vai netieši, neiesaistīties Jaunās Gaitas draugu klubā vai citos līdzīgos nogrupējumos kā amatpersona, biedrs vai atbalstītājs.
Par spīti dažādiem pārmetumiem, klubs turpināja aktīvu rosību — drukāja apkārtrakstus, rīkoja filmu izrādes, nodrošināja Imanta Ziedoņa viesošanos Toronto un citus pasākumus. No 1977. gada Jaunās Gaitas draugu klubs atbalstu žurnālam vēlējās palielināt vēl plašākos apmēros, tāpēc rīkoja sarīkojumus, kas palīdzēja jauniešiem iepazīties ar latviešu kultūru, radītu gan svešumā, gan Latvijā. Vēlāk kluba biedri Edīte un Vilnis Āpšes, Anita un Guntis Liepiņi, Velta Toma, Ināra un Uldis Matīsi un Roberts Freimuts pie Ontārio provinces valdības 1978. gada 8. martā reģistrēja jaunu bezpeļņas organizāciju “Dardedze”, kas ik gadu vairākkārt rakstīja oficiālās ielūgumu vēstules, nomāja telpas, pārdeva biļetes un sagādāja naktsmājas viesiem no Latvijas. “Dardedzes” aktivitāte mazinājās pēc Padomju Savienības iebrukuma Afganistānā.
